Parunāsim par hobijiem.Man pašai nav tāda noteikta hobija, kad vēl gāju vidusskolā tas noteikti bija volejbols, bet tad pabeidzot to un saprotot, ka Rīgā nemaz nav tik viegli kaut ko tādu turpināt, ja nekur nemācies, vai tev nav pašai savas komandas, nācās pārtraukt un nolikt bumbu skapī, atceroties par to tikai vasaras izbraukumos.

Ir bijis visādi, esmu sākusi šūt lellītes, bet cik tad ilgi tādas var turēt mājā, ja vēl neesi profesionāle un dažas izskatās kā pirmo mājturības stundu nopelns.Ir bijušas apņemšanās, skriet katru vakaru, bet tam ir nepieciešams milzīgs gribaspēks un motivācija, pirmo mēnesi viss gāja labi, pati jutos labi un tas bija galvenais iemesls kāpēc pārtraucu, jo ik pa laikam ieskrien prātā doma, man patīk savs augums kāpēc man vēl jāmokās. Nu esmu tāda diezgan nenoturīga pie saviem hobijiem, vai arī vienkāŗši nav atrasts īstais, tāpēc pastāstiet par savu pieredzi.
Kā tu atradi hobiju un cik ilgi pie tā turējies? Cik svarīga ir nauda un cik tu esi gatava ieguldīt savā vaļaspriekā? Kas tev lika atteikties no tā vai tieši, kas tevi piesaistīja?
P.S. Iesakiet kādu hobiju, ko varētu sākt grūtniecības laikā, kad ir dikti daudz brīva laika.
