Vidējam aritmētiskam latvietim rakšanās lauku dobēs ir vieglāk pieejama nekā pasaules metropoles iedzīvotājam, taču visi kā viens vēlas būt tuvāk pie dabas. Civilizācijas steigā ierautie pilsētnieki vairs nejūsmo par dzīvi tikai un vienīgi uz akmeņiem - viņi ir sapratuši, ka senču tuvība ar zemi ļāvusi tiem būt mierīgākiem, līdzsvarotākiem un mazāk slimot ar stresa izraisītām sērgām.

Pirmā biznesa atbilde pilsētnieku mierinājuma meklēšanai bija eko produktu kustība, bet globālā ekonomikas krīze ir paātrinājusi īstu apsēstību ar dārza darbiem: es jau rakstīju par vāciešiem, kas piedāvā uz sezonu nomāt apstādītus dārzus, kurus pašam tikai jākopj un jānovāc raža. Savukārt britu TV kanāls Channel 4 radījis internetvietni, kur satiekas tie, kam ir zeme, un tie, kam tās nav, bet kas grib kaut ko stādīt. Rezultātā ir izveidojusies vesela dārzkopju komūna, un attiecības tās locekļu starpā neaprobežojas tikai ar "īpašnieks vs nomnieks" - ģimenes sadraudzējas savā starpā, tiek rīkoti kopīgi pikniki un pieredzes apmaiņa. Ilūzija par dzīvi laukos dod arī kaut ko pavisam reālu - reālas, ne vairs virtuālas attiecības.

Pilsētniekam zināšana par to, kad kas stādāms un laistāms, nav nekas pats par sevi saprotams, turklāt savā straujajā dzīves ritmā viņš to gluži vienkārši var aizmirst - ja vien nav pieteicies atgādinājuma ziņojumiem. Havajās lielveikalos var nopirkt maisus ar zemi, kurā atrodas tārpi, mēslojums un pat mini apūdeņošanas sistēma - ber tik savā balkona puķpodā un dzīvo zaļi! Vēl viens, starp citu, mūsu kaimiņu igauņu radīts risinājums ļauj iztikt bez augsnes vispār: puķpods iedarbināms ar kompjūtera starta pogai identisku taustiņu, saknes ietvertas gaisa vai miglas vidē, kas tiek kontrolēta un vadīta ar īpašu sensoru palīdzību. Podiem pat ir pierīkoti USB porti, lai tehnoloģiski advancētais pilsētnieks var lejupielādēt jaunākos norādījumus. Starp citu, igauņi (manuprāt, ne bez pamata) cer, ka jaunais high-tech izgudrojums kļūs par viņu Nokia.    

Galu galā es te varētu rakstīt vēl un vēl, bet "dārzošanās", manuprāt, liecina arī par to, ka cilvēkam beidzot gribas kaut ko radīt arī pašam, nevis tikai dzīvot patēriņam, kas galu galā tāds ziepju burbulis vien izrādās. Tiesa, masveida pārcelšanās uz dzīvi ārpus pilsētas gan nav vērojama - un diez vai būs. Jo mēs tomēr nevaram iztikt bez optiskā interneta, kafejnīcā, filmām uz lielā ekrāna un visa tā, kas mums dod sajūtu, ka turam roku dzīvei uz pulsa. 

Kā Tu radi savu ilūziju par dzīvi laukos?

Foto: www.clickandgrow.com, www.windowfarms.org