Spilgti atceros vienu sarunu ar vienu sievieti, kura bija tāda mākslīgo ziedu nīdēja, uzskatot, ka tie ir slinkuma un necilvēcīguma pazīme. Kāpēc? Nu par slinkumu tā kā būtu skaidrs, šie ziedi nav jālaista, jāaprūpē, ieliec traukā un stāvēs, tik iespējams putekļi ik pa laikam jānoslauka.
Bet necilvēcīgums? Te jāsaka, šī sieviete jau bija gados, un bija ļoti cītīga kapu apmeklētāja - viņai viena no cilvēcības pazīmēm bija savu radinieku kapu kopiņu apčubināšana, un kā viņa lamāja tos, kuri bija nolikuši uz kapiem mākslīgos ziedus, lai nebūtu jānāk, jāmaina, un jākavē laiks kapos.
Vai man mājās ir mākslīgie ziedi? Pirmajā brīdī uzrakstīju, ka nav, jo man, lai arī nag gluži tādu argumentu kā manai paziņai, tie nepatīk. Ja vāzē, tad tikai dzīvi ziedi ar smaržu!
Bet tad paskatos uz skapi, un ko ieraugu? Ak, jā, tās trīs gerberas... Pareizi, jau biju aizmirsusi, ka tās tur stūrī augšā vāzē stāv, bērniem ar ko paspēlēties. Tā nu izrādās ir man mākslīgie ziedi.
Foto: typepad.com
Vislabāk patīk svaigi ziediņi no pašu dobes...
Dabīgos grieztos ziedus man žēl likt uz pāris dienām vāzē un nepatīk arī, ja viņus man dāvina. Vienīgais, ar ko viņi atšķiras no kvalitatīviem mākslīgajiem, ir smarža (kas arī ne visiem piemīt).
Par fanātisko kapu rotāšanu un latviešiem raksturīgo aizraušanos ar mirušajiem vispār neizteikšos...
Un mājās es uzskatu ka vīņi šausmīgi uzkrāj putekļus!!!
Bet mājās man šobrīd nav neviena mākslīgā zieda. Piebildīšu, ka te gan neesmu pret. Ja kāds uzdāvinās vai arī pašai iepatiksies un nopirkšu, tad padekorēšu māju, lai ir kāds akcentiņš. Šobrīd baudam visus iespējamos dārza ziedus
Uzskatu, ka kā istabas dekors mākslīgie ziedi noder gana labi. Protams, sākoties pavasara, vasaras sezonai, neviļus gribas no dārza ienest kādu ceriņu zaru vai narcišu pušķi, nu tā, lai jūt pavasara smaržu. Bet mākslīgie ziedi ir un paliek visu gadu.