Sen aizmirsta lieta - ratiņš.

 Jā, tieši tā bija ar mani kopš pagājušā gada, jo ratiņš manā mājā  vairākus gadus bija kā dekors.

Savu stāstu sākšu ar to, ka dzīvoju personīgā mājā un bez vīra, divām meitām man ir vēl divi ģimenes locekļi- suņi (oi, kucītes) viena bokseru šķirnes meitiņa, otra vilka bērns. 

Vilka bērnam Keriņai divreiz gadā ļoti iet spalva kura bija ļoti nevēlama manā mājā, tāpēc bieži tika ķemmēta. Izķemmēto spalvu liku maisiņā un tik līdz Keriņa to maisiņu ierauga, tā priecīgi apguļas un gaida, kad process (ķemmēšana) sāksies. 

Tā pēc vairākiem gadiem maisiņš pilns, ko darīt? Var izmest, sadedzināt utt., bet  šķirstot interneta mājas lapas par suņiem un atrodot informāciju cik veselīgi, ārstnieciski un silti ir suņu vilnas izstrādājumi, man nebija miera. Ratiņš ir, suņu vilna ir, meklēju informāciju kā iemācīties vērpt.  Informāciju, saitus atradu, bet  vairāku mēnešu praksē nulle, nekas nesanāk. Nospļāvos, nometu un atkal ratiņu noliku uz kamīna kā dekoru, bet miera nebija! 

Tad pēc mēneša atkal izvilku un sāku mēģināt no jauna. Nedēļu, mēnesi  spļaudījos, ārdījos, māja vienās spalvās, bardaks, bet kaut kāds rezultāts sāka parādīties, ne gluži labi bet  rezultāts manāms. Vēl kāds mēnesis  un pirmais kamolītis gatavs.

Tad nu novembrī bija Suņu, kaķu izstāde uz kuru nevarēju neaiziet, ļoti patīk dzīvnieki un mazi bērni. Izstādē ieraudzīju divas kundzītes pie vērpjamā ratiņa un tirgojot suņu vilnas izstrādājumus, jā, cenas drausmīgas (vīriešu zeķes 25 LVL). 

Paskaidrošu kāpēc:

*kad suns izķemmēts, vilna jāpārlasa, jo trāpās lielās, garās, asās suņa spalvas,

*tad  vilna jāplucina starp divām asām ķemmēm,

*kad vilna gatava, to var sākt vērpt, bet suņa vilnu vērpj uz ļoti smalkas vilnas  dzijas kas jānopērk  (es pirku pa 3.28Ls),

*tad vērpj pa labi pilnu spolīti,

*tad vēl vienu tādu pašu spolīti,

*kad divi kamoliņi ir gatavi , tad abus kopā vērpj pa kreisi, lai dzija adot negrieztos.

Tad nu tikai var sākt adīt un darbiņš ir ļoti netīrs un darba ietilpīgs.

Pastāstīju kā top suņu vilna, dzija, tad nu par konkursiņu:

Par cik šobrīd esmu sertificēta auklīte uz pusslodzi, nolēmu savam auklējamajam eņģelītim Jēkabiņam  uzadīt dūrainīšus, kas būs daļa no Ziemassvētku dāvaniņas!

Kā adīt:

*uzņēmu uz katras adatas 9 valdziņus,

*sāk adīt valnīti-viens labiski, viens kreiliski, krāsas pēc Jūsu izvēlnes,

*kad valnītis gatavs adām tikai labiski taisno gabalu līdz īkšķītim,

*īkšķīša vietu uzadām uz citas dzijas, lai atšķirtos,

*nākošā rindiņā uzņemam tik valdziņus, cik uzadījām uz citas krāsas ( man bija 6 val.),

*tad adām atkal taisno gabalu līdz noraušanai,

*kad uzadīts, sākam noraut, kamēr klāt BEIGAS!

Nu, lūk mans darinājums, manam eņģelītim, silts un  veselīgs.

Man ir vēl daži darbiņi, kas būtu pieejami, ja interesē, tad raksti (inetarbr@inbox.lv).

Sirsnīgus un mīļus  Jums svētkus!

Arī tu vēlies saņemt savā īpašumā šo vērtīgo grāmatu? Piedalies Sieviešu Kluba rokdarbnieču konkursā. Vairāk par to lasi šeit>>