Kurš gan nepazīst lielās ceļtekas vai kā mēs tās saucam - ceļmallapas! Gar visiem ceļiem tās aug griezdamās, bet vai daudzi zina to vērtīgās īpašības?

Bērnībā šis augs bija neaizstājams palīgs. Uz pušumiem vai nobrāzumiem tā bija pirmā palīdzība. Tā kā vasarās kritu bieži, jēli ceļgali bija normāla parādība, bet mājās par to dusmojās, tāpēc slēpu cik varēju un dakterēju pati - pirmā lieta parasti bija - meklēt, kur ir ceļmallapas! Patiešām palīdz, sevišķi kopā ar pašiedvesmu.

Kur meklēt?

Visur! Ceļmalās, grāvmalās, pļavās un laukos, piemājas dārzā. Ceļtekas parasti ir bieži sastopamas. 

Ko vāksim?

Lapas bez ziediem. Sāksim to darīt no maija, visu vasaru, ja ir nepieciešamība. 

Kāpēc?

Ceļteku tēja īpaši ieteicama pie ilgstoša klepus, kakla sāpēm, arī anēmijas gadījumā, vai arī ja seja ir izsitumiem klāta. Ir vērts pamēģināt. 

Ārīgi, protams, lietojam pušumiem. Saspaidām lapiņas, līdz izdalās sula (nomazgātas tīras, protams) un tad šo lapu masu pietinam pie attiecīgās savainotās vietas. Ceļteku lapām ir sterilizējošas īpašības un tās palīdz apturēt asiņošanu. 

Pastāsti, ko Tu labu savāc pļavā priekš nākamās ziemas?