Kas ir Jāņi bez kalmēm? Vismaz mūsmājās kalmju smarža momentā rada asociācijas ar Saulgriežiem. Man arī sāk likties, ka kalmes var arvien retāk atrast, bet varbūt vienkārši mūsu pusē tās vairs tā neaug.
Vai nav fantastiski ienākt istabā, kurā ir ienestas kalmes?
Kalmes izmanto ne tikai istabas greznošanai, bet arī medicīnā un virtuvē kā garšvielu.
Virtuvē kalmes neesmu izmantojusi, tāpēc būšu priecīga, ja kāds varētu padalīties ar gudrībām, bet uz savas ādas esmu pārbaudījusi, ka kalmēm patiesi piemīt nomierinošs efekts, tās mazina sāpes, sevišķi galvassāpes, un lieliski palīdz domu sakārtošanā.
Sekojošā informācija no Fitoterapija.lv
Kalmju dzimtene ir Ķīna un Indija. Kad Krievijā iebruka tatāri, tie esot veduši sev līdzi kalmes saknes un metuši tās visos ezeros un dīķos, lai to attīrītu, jo uzskatījuši, ka tur, kur aug kalmes, ūdens kļūst derīgs dzeršanai. Mūsdienās uz to vairs nevar paļauties, jo kaut arī kalmes dezinficē ūdeni, pastāv vēl arī ķīmiskais piesārņojums. Latvijā kalmes mēra laikos tikušas ievestas arī no Vāczemes. Kalmes var viegli pavairot-atnes mājās kādu saknīti un iemin kādā slapjā vietā – augs griezdamās.
Senos laikos cilvēki kalmes saknes maisiņā esot nēsājuši uzsietas uz kakla, kā talismanu, lai paglābtos no ļaunām slimībām, bet mēra epidēmijas laikā, lai nesaslimtu, pastāvīgi to zelējuši. Droši vien, ka tas līdzēja, jo kalmes saknēm mūsdienās ir pierādītas antiseptiskas un fungicīdas īpašības.
Kalmes sakni košļājot ir iespējams atbrīvoties no mutes dobuma un smaganu iekaisuma, kā arī no kandidozes (rauga sēnītes mutē). Jāsaka gan, ka kalmes sakne pēc garšas ir diezgan sūra un rūgta. Tādu to dara rūgtais glikozīds akorīns un ēteriskās eļļas, kuras saknēs ir līdz 4,8 %. Bez tam saknēs ir alkoloīds kalamīns, miecvielas, holīns, sterīni, mikroelementi. Tik bagāts un daudzveidīgs sastāvs padara šo augu tiešām neaizvietojamu gadījumos, kad nepieciešams stimulēt gremošanas orgānu sekretoro un motoro darbību.
Izsakoties vienkāršāk, kalmes jālieto, ja trūkst skābes, neizstrādājas žults, uzpūšas vēders, caureja mainās ar aizcietējumiem. Pārsvarā tādi gremošanas traucējumi ir gados vecākiem cilvēkiem, taču arī jauni cilvēki kalmju sakni var lietot organisma tonizēšanai pie astenoneirotiska sindroma, arī nieru un urīnpūšļa slimību gadījumā un pie potences vājuma.
Ar kalmju sakņu novārījumu skalo matus, lai apturētu to izkrišanu.
Ja ar kalmju lapām izkaisa istabu, tad aizbēg visi parazīti. Īpaši blusas nemīl kalmju smaržu. Ne velti ir tāda tradīcija uz Jāņiem, kad puiši un meitas dzenas viens otram pakaļ ar kalmēm un tik per, varen jautri tad iet un blusas arī aizmūk.
Kā nelabvēlīga blakusparādība, lietojot kalmes sakni, ir atzīmējama apetītes pastiprināšanās un ar to saistītais svara pieaugums, kaut gan daudziem tas ir ļoti vajadzīgs, jo pārmērīgs kalsnums nenorāda uz labu veselības stāvokli.
Saknēm ar nazīti nokasa piesaknītes, noskalo, sagriež sīkos gabaliņos un žāvē ~ 50-60 grādu temperatūrā. Izžūst ātri.
Ņem 2 ēdamkarotes smalcinātu sakņu, aplej ar 0,5 litriem ūdens, atstāj pa nakti ievilkties. (Ja lieto svaigu sakni, tad uz ievilkšanos nav jāatstāj) No rīta vāra 20 minūtes, ļauj atdzist, nokāš. Lieto pa ¼ glāzes 3 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas.
Kalmes sakni samaļ kafijas dzirnaviņās, lieto pa naža galam iekšķīgi, uzdzerot ūdeni.
Organisma atjaunošanai var ieteikt kalmes sakņu un lakstu vannu. Ņem glāzi sasmalcinātu kalmju sakņu un krietnu riekšavu smalcinātu lakstu. Visu saber emaljētā spainītī, uzlej vārošu ūdeni, atstāj uz 20 minūtēm ievilkties, nokāš tieši vannā un vannojas patīkama karstuma ūdenī 15-20 minūtes. Tādu procedūru var atkārtot 2 reizes nedēļā.
Foto: batraciens.net
Līdz šim nebija ienācis prātā, ka kalmes ir arī tradicionāli Jāņu augi. Laikam jau veco laiku vārdā būs uz svētkiem kāds kušķītis jāsaplūc!