Sākam nedēļu ar Gitas5 dzejoli "Rīts". Kāds bija tavējais?

Es atveru acis

Un redzu maigi dzeltenīgo saules gaismu.

Rasa vēl guļ zaļās zāles apskāvienos.

Koki vēl nav pamodušies,

Tie vēl sapņo par zīlīti,

Kas viņu zaros dzied ik rītu.

Mežs  tik tikko pamodies

Ir dzirdama klusa šņākoņa.

Jūra vēl snauž balto smilšu apskāvienos.

Es izeju laukā

Ar savām plikajām kājām

Mana pēda maigi ieguļas

Vēsajos rasas pilienos..

Cik patīkami svaigs gaiss!

Manās plaušās piepildās smaržīgais un vēsais

Gaiss.

Dzeltens tauriņš palido garām,

Maigi pieskaroties maniem melnajiem matiem!

Cik patīkams pieskāriens,

Tik maigs, tik zīdains!

Šis rīts ir tik nesamaitāts,

Tik tīrs kā sapnis.

Man pat bail ir elpot, kustēties,

Liekas, ka katra lieka kustība

Var izbojāt šī rīta burvību.

Liekas, ka daba elpo, dzied un smejas.

Šis dabiskais skaistums-

To nedrīkst aiztikt,

To nedrīkst mainīt,

To drīkst tikai apbrīnot.