Esi kādreiz vēlējusies aizmirsties? Izgaist? Vienkārši ņemt un aizlaisties no savas dzīves? Gita5 ietērpj šīs emocijas dzejolī "Prom no telpas".

Viens mirklis. Un projām no telpas.

Pazust, aizmirsties, izgaist..

Kurp mēs virzāmies?

Varbūt mēs sapņojam?

Varbūt mēs slīkstam?

Varbūt mēs krītam?

Varbūt mirstam?

Dzīvot,

Nozīmē būt nežēlīgam,

Būt slepkavam!

Kairināt citu dvēseles,

Samaitāt miesu un garu,

Murgos mierināt un miegā traucēt!

Izvarot sapņus, cerības un ilgas!

Izdzīvot!

Aizmirst čaklumu, godkāri, asprātību,

Tikai triekties uz priekšu,

Pazaudējot sevi!

Kamēr izbeidzas pēdējais vārds!

Vērot sabiedrību grimstam-

Manas acis smejas,

Mana mīla – meli.

Viens mirklis. Un projām no telpas.