Padalīšos ar pāris saviem dzejoļiem. Kad gan vēl mums, meitenēm, kļūt par neglābjamām romantiķēm un saviem visnotaļ ideālajiem uzrakstīt kādu rindiņu, ja ne Valentīndienā? Sapratīs/nesapratīs, pasmaidīs vai vienkārši būs pārsteigti, bet vienaldzīgi nebūs noteikti, turklāt mums pašām būs prieks - tas taču pats svarīgākais! 

Kādas spēles rokrakstses neatceros, kur mēs tikāmies  un vai vispār tā nebija tikai izdomāta pussapņu nakts ar cilvēkiem, soļiem un savādiem kaķiem, skrienošiem trotuāros kā tuvākos, siltākos glāstos un vai tās ielas krastā smaržoja citronmētras vai dīca sirdīgi bites viršu sīkajās iemigšanās un ausmās

es neatceros, vai ilgojos tevis tāpat kā ilgojas vilcieni apstāties nepārpildītās pieturās vai arī vienkārši pretī nācēju acīs lozēju mirkļus  skaitot drīkst - nedrīkst līdzīgi visu zinošām ziedlapiņām vasaras lauka smilgotā pavēņa drīksnās

varbūt tas arī neko nenozīmēja spēle "akmentiņš lec" dzīvoja pati sevi un mēs bijām šīs spēles plaukstas   tagad esmu iemācījusies izravēt smilkstus no laimes dobēm par acu lapotnēs krītošu nejaušu sauli nopirkt to īstenību kuras ilgojas visi un visas, lai varētu aizgūtnēm mīlēt un nekad neatzīties, ka visas tikšanās un nesatikšanās atceros vairāk par dzīvi bez tevis

©Agnese Līcīte, 2012

Nemaini acis varbūt tu biji vakar kā vasarīgs bērns -cēli sniegavīrus un pikojies alejā liepu kalnā,pat nemanot brīžus melnos,pelēkos, sārtos un baltos,kas cauri un apkārt tev staigāšodien tevi nodeva acis,kam labpatikās būt gurdeni dziļāmkā ezeriem rāmiem no teiksmīgām laika ziņāmes mīlu tevī to mazo un naivo dvēseles bērna sirdi,nemaini acis,vien avotu, kurā tās dzirdi

©Agnese Līcīte, 2012

Spēlējotiestā kā tu caur mani skaties vēl nav raudzījies neviens acīs rotaļājas zibensskatiens sirdsapziņas sien kamēr vien es tevī vīstuj ūtu ziedi sniegā salst un pār mūžam viedo dzīvi pilnmēness no ziemas austatspulgi kad mētā zibšņus mirdzums vilina un dzeļ vēlīns apmaldījies tikšķis pulksteņcilpas laikā smeļ un tu atkal mani caurskrienkā nav caurskrējis neviens mazi mīļi dzelkšņu asni ievaino pirms tālāk iet

©Agnese Līcīte, 2012

P.S. Jau bēdīgi slavenās AKKA/LAA prasības reģistrētajiem autoriem liek izmantot parakstu šādā formā. :)