Viss notika kā filmā. Ir rudens pievakare. Traucos pa Liepājas šoseju, bagāžniekā iesākts konjaks un rūpīgi sakārtota ceļa soma ar meditācijas tērpiem. Pie sāniem mīļotais vīrietis un labs garastāvoklis. Braucam uz Kalnamuižu Sieksātē. Tā ir tāda pavisam maza un gleznaina vietiņa pa ceļam uz Liepāju, tūlīt aiz Skrundas.
Pa līkumoto zemes ceļu pietuvojamies vienai no skaistākajām mazajām lauku muižām , kādu jelkad man nācies redzēt - Berghof. Tā ir kā maza pavalstniecība gleznainā Latvijas ainavas ielocī - ar muižas jeb Kungu māju, ar pirtīm un pat savu piena muzeju. Klusi krīt lapas un es dodos iekšā baroka laika namā, kur mani sagaida tīrākais un brīnišķīgākais sevis iepazīšanas piedzīvojums kopā ar bioenerģētiķi un, es nebaidīšos šī vārda, Skolotāju Andžeju Reiteru.
Seminārs "Atgriezties dvēseles mājoklī" ne velti izvēlēts tieši šajā laikā - 2011.gada oktobrī. Semināra laikā mēs daudz runājām par "jauno laikmetu" - par to, kā tad īsti jūtamies šajā pārmaiņu laikā. Vai zināji, ar ko īpašs ir oktobris? Kāpēc šobrīd tik grūti kaut kam sakoncentrēties, kalt striktus nākotnes plānus, izvēlēties un darīt kaut ko praktisku? Zemei tuvojas milzīgs daudzums jaunas informācijas, kas vēl nav saprotama, bet jau tagad cilvēki jūt nemieru un tādu kā īpašu satraukumu - vai mans dzīves ceļš patiešām ir pareizs? Vai esmu laimīga ar to, kas man ir? Ko es gribu darīt tālāk? Daudzas lietas mainās un ļoti daudz kas, kas pastāv šodien, diezgan pamatīgi brūk kopā, sākot no biznesa līdz laulībai - neturas vairs tas, kam nav lemts...
Izklausās fatāli, bet Jaunais Ūdensvīra laikmets neatnāk nepamanīts. Andžejs Reiters savā seminārā daudz pieskaras šim jaunajam laikam un izskaidro, kāpēc viss mainās un kā.
Pats pasākums jeb nometne notika vienkārši ekskluzīvā gaisotnē - sen tā nebiju atpūtusies un tik ļoti daudz laika veltījusi tieši sev, savai iekšējai pasaulei.
Pa dienu notika semināri , kur Andžejs Reiters maksimāli daudz mums stāstīja par cilvēka dvēseles dabu un VESELĪBU. Par to, kā būt veselam un nesaslimt - tas vistiešākajā veidā ir atkarīgs no tā, kā jūtas mūsu dvēseles, cik tīru vai netīru ceļu tās ir atstājušas aiz sevis.
Viņš daudz mums zīmēja un daudz skaidroja - vienkārši un saprotami ikvienam. Pēc tam mēs gājām laukā, skaistajā muižas apkaimē - gan veselības pārgājienā, gan vienkārši runājāmies pie ugunskura, kas kūrās uz veciem ozola baļķiem. Mēs kopā arī daudz smējāmies un gardi ēdām muižas krodziņā - tā bija fantastiska virtuve ar burvīgām maltītēm un muižkungu cienīgu apkalpošanu.
Andžejs uzsvēra - vesels cilvēks ir tāds, kurš izprot savu patieso dabu, dzīvo savu dzīves ceļu, sekojot Liktens zvaigznei un ir sakārtojis savu pagātni, piedodot ik vienam.
Tāpēc nometnes laikā mēs daudz nodarbojāmies ar meditācijām un rituāliem - es iemācījos, kā tas ir - pareizi piedot un kā tas ir - nokārtot attiecības ar savu pagātni, lai tagadnē atbrīvotos daudz spēka doties tālāk. Zini, ko vēl mēs darījām?:)
Uguns rituāla veidā atbrīvojāmies no vecajiem mīļākajiem:) Tās tiešām bija burvestības, bet bioenerģētika jau tāpēc ir, lai pavērtos uz dzīvi un cilvēka ķermeni smalkākām acīm.
Visas iepriekšējās attiecības, kas bijušas ar seksuālu kontaktu, vēljoprojām atstāj iespaidu uz dzīvi, pat ja par veco mīļāko jau sen vairs nedomā. Seksuālā saite velkas mūža garumā. Kad to pienācīgi mentāli pārtrauc, katram no izbijušajiem partneriem atbrīvojas milzīgs daudzums jaunas enerģijas un spēka doties tālāk. Nu ko, vismaz katra no nometnes dalībniecēm kādu savu vecu sirdsāķīti attāķēja...
Es arī gremdējos brīnišķīgās iekšējās vīzijās - laikam jau kopīgām meditācijām piemīt patiešām liels spēks, jo šo seansu laikā būtībā izjutu atbrīvojošas un pacilājošas sajūtas. Nav jau nemaz tik viegli nonākt aci pret aci ar savu sirdi, izrunāties ar aizgājējiem, palūgt piedošanu un tikt piedotai no cilvēkiem, kas vairs nav šajā saulē. Bija arī diezgan daudz jāraud, bet tas ļoti attīrīja sirdi! Tagad jūtos it kā būtu par kādiem 3-5 gadiem jaunāka:)
Nemaz nezināju, ka visas mūsu tagadējās izvēles un dzīves potenciālu uz priekšu nosaka arī tas, kas ir aizmugurē. Ka tikai sakārtojot pagātnes attiecības un tiešām -piedodot no visas sirds, ir iespējams virzīties tālāk.
Nezināju, ka katram no mums ir sava Individuālā Zvaigzne, savs milzīgais un lielais Talants, kas vienīgais tur uz pareizā dzīves ceļa. Jebkādas atkāpes no tā nozīmē - kreņķus, neveiksmes, depresiju, atkarības un slimības.
Proti, dvēsele grib , lai mēs turētos uz pareizā, sev nolemtā ceļa - uz vienīgā, kam ir vērts patiešām sekot. Pārējais ir nobīdes no "vidusceļa" jeb "zelta ceļa" .
Ir pavisam vienkāršs tests, vai dvēsele ir ceļā uz savu labāko potenciālu. Vai Tu esi uz sava pareizā dzīves ceļa?
1. Vai jūties šobrīd laimīga? Staigā paceltu galvu, elpo pilnu krūti un izjūti prieku par katru nodzīvoto dienu?
2. Vai Tev patīk tas, ko Tu dari? Tavs darbs ir Tavs prieka avots? Un tas Tev padodas ? Un nes ienākumus?
3. Vai Tu esi vesela? Nav nevienas kaites un nevajā hroniskas slimības?
Ja uz visiem šiem jautājumiem atbildēji ar JĀ, apsveicu, Tu esi uz pareizā dzīves ceļa. Bet ļoti daudzi nav.
Seminārā Andžejs daudz zīmēja - tieši dvēseles un gara ceļu. Kā tie mijiedarbojas.Kāpēc ikviens aizvainojums un dusmas ir tik kaitīgi, jo izrādās, samazina biolauku - to, kas cilvēkam liek būt veiksmīgam , enerģiskam, spēcīgam. Iekšēji grauzošās emocijas rada "grauzējslimības" -vēzi... Tāpēc ir tik svarīgi sekot līdzi savām izjūtām - jo dusmīgāks vai aizvanotāks cilvēks, jo nespēcīgāks, neaizsargātāks viņš ir, pret slimībām, neveiksmēm. Viņam zūd enerģija, nav prieka, viņš ir īgns, jo nesaprasts, nepiedots un nepiedodošs.
Izmēģināju tik ļoti spēcīgus piedošanas vingrinājumus, ka tie jau sāka līdzināties maģijai un tālāk par to tiešām nerunāšu. Tas jāizmēģina katram pašam, bet tas, ka šie rituāli var reāli izmainīt dzīvi, ir fakts. To mēs pieredzējām arī praktiski.
Par pašu Andžeju ir grūti runāt - viņš ir jāiepazīst. Dažus var mulsināt viņa jaunība - "tikai 36 gadi":) Dažus - pārsteidzošās zināšanas. Viņa sportiskais karavīra gars un smieklu dzirksteles acīs. Viņš ir brīnumains cilvēks. Harizmātisks pēc vella, un tik ļoti pozitīvs, ka viņa prieks šķiet tika mums visiem un arī aizrāva sev līdzi. Taču tikpat nopietns un mistiska spēka apveltīts meditācijās... Viņš ir kā savējais,kā draugs, kuru liekas, esi pazinusi jau sen. Lielisks lektors un burvīgs vingrošanas instruktors. Es domāju, ka dāmām viņš noteikti patīk!
Kad diena bija pavadīta intensīvi mācoties un vingrinoties, nāca vakars ar jautrām sarunām, karsēšanos smalkajās muižas pirtīs un vakariņām. No rītiem mēs vingrojām zem dižozoliem, saullēktā elpinot čakras un vienojoties ar Zemes māti. Pēcpusdienās devāmies pastaigās un daudz daudz smējāmies! Bija tik intīmi, tik labi, tik mierīgi!
Vēlējos uzslavēt izcilo Berghof muižas personālu un gaisotni, lielisko ēdienu (tā pārēdusies nebiju sen! es sev ļāvu visu!), smaržīgās piena vannas ar rožu ziedlapiņām, kuras noteikti izbaudīšu nākamreiz, greznos un mīlīgos numuriņus un skaisti sakopto Latvijas nostūri Sieksātē...
Paldies un uz tikšanos nākošajā Andžeja Reitera seminārā "Atgriezties dvēseles mājoklī" Berghof muižā jau novembrī!
Meitenes, 3 dienas skaistajā muižā un savas dvēseles iepazīšanā bija to vērts par visiem 100%!
Uzzini vairāk>>
Tādā mijiedarbībā mēs kvalitatīvāk pilnveidojamies, iemācamies redzēt vispusēji, izmēģinot dažādas metodes apskatot problēmu no dažādiem skatupunktiem un tad mums rodas atbilde ,jo visi šie izmēģinājumi kādā punktā satiekas un saliekas kā puzle,līdz tam mums pašiem šī visa informācija ir jāapstrādā ,jāizmaļ cauri pretrunām.
Vēl... Man prātā nāk Aristotelis, citēju : "Jūs visi esat muļķi, jo neko nezinat, bet jāds domā ka zina visu, tad viņš ir vēl lielāks muļķis, jo nezina pat to ,ka nezina neko! "
Piedod tu nonāc pretrunā - es rakstu savu garīgo atklājumu sore tas nav tavs atklājums bet kāda cita cilvēka skaisti iestāstīts priekš tevis atklājums :-) Nasing personal protams, bet man cilvēki kas citē citus, iet uz šāda veida pasākumiem nedaudz skumdina jo esmu parliecināti ka viņi nav paši sevi atraduši un es atkārtošos neviens nevar palīdzēt kā tikai pats sev! Tas ir uzspiedoši...
Nāk pārātā sena intervija ar Lindu Leen kura visu laiku citēja kaut kādus gudros citātus, dao, koelju utt un nākošā numurā pie lasītāju vēstulēm daudzām bija šis iespaids ka cilvēks kaut ko grābsta no visa kā bet nav pats.
Sandij bet viss čiki tu esi forša, gribētu lasīt vairāk kaut ko no tevis pašas, tavas atklāsmes utt nevis citu semināros saklausītas domas. Teikšu primitīvi ja man garšo saldējums tad tas garšo man es pati to esmu pagaršojusi un man neviens nav pateicis ka man garšo saldējums. Tu man ieteiksi pagaršot Druvas es varbūt nopirkšu pagaršos bet ja man nepatiks pateikšu sore man nevisai, bet es sevī zinu ka man garšo saldējums. Baigi gari sanāca bet man patīk rakstīt he he
Piem. Pirms grūtniecības es praktizēju jogu mājās, kad paliku stāvoklī, sāku domāt par to, ka neskatoties uz informācijas pieejamību par jogu grūtniecības laikā, man ir jādodas pie profesionāla cilvēka, lai mani redz no malas un man pašai būtu mazāka iespēja kļūdīties.
Arī kouči, psihologi u.t.t. redz mūs un mūsu problēmas no malas, līdz ar to objektīvāk
Koučs interesanti strādā ar katra cilvēka personīgajiem mērķiem. Var būt mani kā uzņēmējas mērķi, kā mammas mērķi, kā sievas mērķi, bet kur ir mani personīgie???
Tas ir diezgan labs jautājums...uz kuru man nebija ko atbildēt. Jo var gribēt notievēt, veselīgi ēst, atpūsties, bet personīgais dzīves mērķis??
Es pēc šīs konsultācijas ļoti ilgi domāju un īstenībā jau dzīvē nekas pa lielam nemainījās, tāpat strādāju, rukāju, ņemos, tievēju, mīlu utt, bet ar kādu sirds kaktiņu es vislaik domāju par to savu mērķi, par to savu ceļu... un Andžeja seminārs man vienkārši šo lietu ļoti aktualizēja, uzirdīja, kā teikt, vecās ilgas pēc savas dzīves jēgas atrašanas
dzīve ir skaista
Es neskrienu uz katru semināru un katram pakaļ. Es rakstu savā Garīgo atklājumu klubiņā, ko esmu uzzinājusi. Nu ko lai dara - man patīk visādas šādas lietas. Ikdienā daudz strādāju un ļoti daudz domāju par darbu un biznesu. Man pašai personīgi ir vajadzīga atslodze un tieši tāpēc man patīk joga un visādas šādas nodarbes, kur nedalīti varu veltīt uzmanību arī kādai pavisam citai pasaulei.
man ir 32 gadi un es netaisos skriet nevienam pavadā. Kad man bija 20 gadi, vot tad gan domāju, kam lai skrien
Bet atbrīvoties no vecajiem mīļākajiem - tas būtu tā vērts.
Jautājums Sandijai- vai visas "atbrīvošanās" notika kā grupu pasākums, nevis strādājot ar katru individuāli?
Jūtu, ja man šāds seminārs tieši TAGAD ir vajadzīgs, bet piekrītu, ka diemžēl finansiālo līdzekļu dēļ tādu nevarēšu atļauties.
Manī tagd ir tāāāds bardaks, bet cerēšu, ka pienāks labāki "laiki" un es kādreiz varēšu šādā superīgā vietā pabūt
Lasot tavas atsauksmes, sajūtas, jau vienā mirklī sajutos tā, it kā es tur pati būtu bijusi!
Paldies, ka padalījies
Es arī biju paņēmusi lasāmo un filmas līdzi, bet tam neatlika laika.
Līmenis sasniegts, ne?
Bet tiešām, daudzas interesantas lietas un stāvokļus piedzīvoju.
Ir tik fantastiski nodarboties ar kaut ko tādu, tik neikdienišķu
Uz Sieksāti var nokļūt arī ar sabiedrisko: jāmeklē maršrutā Rīga-Aizpute/Liepāja pieturvieta Sieksāte (1188.lv)
Bet ir vēl viens ērtāks variants- braukt līdz Skrundai (Rīga-Liepāja), bet pirms tam vienoties ar muižas personālu, ka kāds atbrauc pretī uz Skrundu (kādas 9 minūtes, ko braukt). Ērtāks ir šis variants, jo uz Skrundu no Rīgas puses var nokļūt teju vai ik pēc stundas.