Vlkolinec - uzmini nu, kas tas ir?

mazaa raganina
mazaa raganina 18. maijs 2011 09:00
690

Lai iegūtu jaunu informāciju par mani interesējošo zemi, es daudz lasu ceļojuma aprakstus. Slovākija – joprojām mani interesē šī netālu esošā valsts gan ar saviem kalniem, gan alām un pavisam negaidot es uzzinu, ka ir tāds ciematiņš kalnos – Vlkolinec. Apraksts par šo ciematiņu ir tik dzīvs, ka man atkal āķis lūpā un es iekļauju šo vietu apskatāmo objektu sarakstā.

 

Mūsu sabiedrotais Tom Tom raiti un bez liekas aizķeršanās atrod vajadzīgos ceļus un mēs dodamies ar auto augšup - pretī mākoņiem. Laiks mūs kā jau ierasts ļoti mīl un ir atkal kārtējā aukstā un lietainā diena. Bet ar lietu mūs vairs neaizbiedēsi, mēs darām savu darāmo, par spīti visam – baudām dzīvi.

Tātad, ceļš ved augšup. Tas ir tik šaurs, ka divas mašīnas izmainīties nevar, taču ir atstātas ceļa kabatiņas, kurās iespējams patverties, kamēr kāds mēģina pabraukt garām. 

 

 

Novietojam auto, savelkam visas jakas, jo ārā ir patiešām auksti un dodamies nopirkt biļetes. Pirms ieejas ir stendiņš, kurā iekārtojusies skaista tumsnēja meitene un piedāvā degustēt vīnu. Šeit mēs noteikti iegriezīsimies, bet pēc ciemata apskates.

Vispirms cenšos saprast, kur esmu nokļuvusi. Patiesībā šis ir līdzīgs ciematiņš kā Brīvdabas muzejs, ar to atšķirību, ka te arī ikdienā dzīvo cilvēki.

Pirmo reizi ciemata nosaukums rakstos tiek minēts 1461. gadā un 1993. gadā tas tika iekļauts UNESCO mantojumu sarakstā. Slovākijā ir desmit šādi līdzīgi ciemati, kuriem piešķirts rezervāta statuss. Šeit ir apskatāmas gan vēsturiskas guļbūves, gan jau mūsdienīgāki nami. Divās guļbūvēs ir izveidoti muzeji, kuros var aplūkot ikdienas un darba piederumus: mēbeles, traukus utml. lietas.

Ciemats atrodas pie Sidorova kalnu nogāzes 718m virs jūras līmeņa, Velká Fatra Nacionālajā parkā. Savulaik šeit dzīvojošie nodarbojušies ar lauksaimniecību, lopkopību, audzējuši aitas.

 

 

 

 

1944. gada Slovākijas Nacionālās sacelšanās laikā šeit tika nodedzinātas 20 ēkas un bojā gāja cilvēki. Bojā gājušajiem ir izveidota piemiņas vieta.

Šobrīd šeit notiek aktīva kultūras dzīve, notiek milzum daudz dažādu koncerti, festivāli, amatnieku tirdziņi, foto izstādes, amatniecības nodarbības.

Tūristiem ir iespēja izstaigāt vairākas izveidotas kalnu takas un vērot skaisto dabas ainavu.

Kad esam gana staigājuši un kāpelējuši pa slīpajām ieliņām, dodamies degustēt vīnus. Meitene ir tik laipna, ka piedāvā mums pagaršot visus vīna veidus un to bija vismaz desmit veidi. Tā kā kādam jābrauc ar auto, tad es esmu galvenais ,,eksperts” šajā jautājumā. Te nu pierādās tas, ka esot svešā valstī un nezinot valodu, galvenais ir runāt un mēs runājam: krievu, poļu, angļu mistrojumā un mums ir jautri un galvenais, mēs saprotam no kā sastāv katrs vīns. Vēl uzzinām, ka meitene pati ir no Horvātijas.

 

 

Tā kā ārā ir ļoti, ļoti auksti, tad šāda degustēšana ir tieši laikā, lai sasildītos. Vīni ir tik pasakaini gardi, ka mēs krītam kārdinājumā un iepērkam vairākus veidus, lai esot mājās varam baudīt šos garšīgos ,,suvenīrus” un atcerēties ciematu Slovākijas kalnos. Šie ir savādāki vīni, gatavoti uz medus bāzes.

Esam apskatījuši kalnu ciematu Vlkolinec, vējš mūs ir izpurinājis, lietus saslapinājis. Dodamies tālāk!

 

 

 

http://medovina.sk (sīkāka informācija par vīniem)

http://www.vlkolinec.sk

 Foto no personīgā arhīva un no http://www.profimedia.com

 

 

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
mazaa raganina 18. maijs 2011 12:40

Es atkal atkārtošos, bet man prieks,ja kādam patīk...
Starp citu attēlā esošajā strautā dzīvo foreles, tādas brangas...Lietus dēļ sanāca maz fotogrāfēt, jo rokas nežēlīgi sala.

Noelle 18. maijs 2011 12:35

Paldies par jaunu un lielisku stāstu! :) (F) Tu esi īsta ceļošanas (un ceļojumstāstu raksīšanas) mūza ;)