Viņa bija kaitinoša no pirmās grāmatas lapas

nosiguldas
nosiguldas 22. maijs 2012 10:12
583

Iesāku lasīt šo grāmatu vienu reizi, tad vēl un katru reizi noliku malā. Kau tkas mani kaitināja galvenās varones tēlā. Neskatoties uz to es atkal un atkal, laiku pa laikam pacilāju šo grāmatu.

Sagadījās tā, ka nonācu slimnīcā un tā kā tur tāpat nav ko darīt un tad es lasu visu ko vien var atrast, pēdējais neizlasītais gabals bija manai palātas biedrenei un man par brīnumu tā bija neviena cita kā grāmata, kuru nekad nevarēju izlasīt tālāk par pirmām 10. lapām. M. Mitčela "Vējiem Līdzi", kad ar skaļu troksni aizvēru grāmatas pēdējo lapu, man kļuva skaidrs, kas bija par iemeslu, kapēc Skarleta man likās tik kaitinoša un es pretojos šīs grāmatas izlasīšanai.

Vai esat kādreiz redzējušas savu spoguļa atspulgu? Un kā ir tad, kad tas materializējas.

Šī mazā kaitinošā būtne pēc būtības bija ļoti stipra sieviete un kaut arī es noteiktu teiktu, ka nē es nevarētu nogalināt, es nemelotu un neizmantotu jūtas...

Vai tā ir patiesībā. Kad uzdevu sev jautājumu, ja es nonāktu tādā situācijā kā Skārleta, man nāktos glābt savu ģimeni, es nedomājot nogalinātu ienaidnieku. Es tieši tāpat cīnītos par savu māju.

Viņa bija gudra un drosmīga cīnītāja, bet pilnīga muļķe kā sieviete. Bet kā ir ar mani. Arī es mīlēju iedomātu vīrieti, kas īstenībā bija gļēvs bezmugurkaulnieks, bet to kas man bija blakus centos neredzēt. Teiksiet, sirdij nepavēlēsi, protams, bet ja bez jūtām reizēm pieslēgtu arī prātu ,varētu izvairīties no daudzām nepatīkamām dzīves situācijām.

Par nepacietību, jet to man vajag tagad un tūlīt varētu runāt ilgi, es gadiem esmu mācījusies sevi pieradināt pie pacietības, tagad tas arī izdodas, bet ne vienmēr. Esmu sevi iemācījusi nedarīt simts darbus uzreiz, bet vispirms pabeigt vienu un tikai tad mērķtiecīgi ķerties pie nākošā, savādāk paliek kaudze ar astītēm, kurām nevaru tikt pāri, bet agrāk, kad man bija divdesmit tā nebija.

Pavisam godīgi, esmu atradusi ideālu pretstresa līdzekli , kad liekas ka situācija nav atrisināma, es vienkārši apstājos un pie sevis nosaku PAR TO ES PADOMĀŠU RĪT.

Pastāsti arī tu par savu mīļāko grāmatu varoni, piedalies konkursā "mans mīļākais grāmatu varonis"!

Iesūti savu blogu šeit!

Balva:

Izdevniecības Zvaigzne ABC grāmata „Pirms es aizeju gulēt”.

“Guļamistaba man ir sveša. Iepriekš neredzēta. Es nezinu, kur atrodos un kā te nokļuvu. Nezinu, kā tikšu mājās.Ar atvieglojumu pamanu, ka vannas istabas durvis stāv pusvirus, es ieeju un ieslēdzos.Seja, kas raugās man pretī, nav manējā. [..] Man izlaužas neartikulēta skaņa. Tas nevar būt! Spogulī redzamais cilvēks esmu es pati, tikai par divdesmit gadiem vecāka. Nē. Divdesmit pieciem. Vēl vairāk.Nē, es nespēju noticēt. Nē! Tas nevar būt...”
Atmiņas ir nozīmīga mūsu dzīves daļa.Bet, ko darīt, ja katru reizi, aizejot gulēt, viss tiek pazaudēts?Vārds, identitāte, pagātne, pat ģimene, kuru tik ļoti mīlat, – viss naktī ir aizmirsts.Ik rītu apkārtējā pasaule ir nepazīstama un biedējoša, cilvēki – sveši. Kā saprast, kas noticis? Kam uzticēties, un kam – ne?
Psiholoģiskais trilleris “Pirms es aizeju gulēt” ir angļu rakstnieka Stīva Dž. Votsona debijas romāns, kas ieguvis neviltotu lasītāju atzinību. Darbs ir tulkots vairāk nekā trīsdesmit valodās. 
Atmiņas ir viss, kas viņai pieder, un tagad ir pienācis laiks tās atgūt.

Vairāk par grāmatu uzzini šeit>>

Vai jau esi izdomājusi, ar kuru grāmatu varoni mūs iepazīstināsi? Gaidām tavu blogu! 

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
nosiguldas 22. maijs 2012 14:03

:)

Sieviešuklubs.lv 22. maijs 2012 12:58

Paldies par blogu! :) Piekrītu, dažkārt patiešām ne tikai vajadzētu, bet vajag iemācīties apstāties un sev teikt: "Par to es domāšu rīt".