VesmaSk jūlija raibumi

VesmaSk 27. jūlijs 2015 14:38

1213

Lielākais mēneša notikums – atvaļinājums. Kur palika, nezinu, bet gaidīju ļoti. Protams, ka atvaļinājuma laikā neizdarīju pat pusi no iecerētā. Bet mazs mierinājums, ka kaut ko tomēr izdarīju. Pa metram vien ieviešam kārtību manā jaunajā teritorijā. Te būs bilde ar pirms un pēc. Kaut kādu skaidrību ainavā jau var manīt, vai ne? Toties rokas un kājas apskrāpētas plēšot, griežot, raujot, rokot, grābjot, vācot utt.

Nākamais patīkamais un interesantais piedzīvojums – SK randiņš Lilastē Šamanistānā. Beidzot sadūšojos un aizbraucu, un nenožēloju, jo iepazinos klātienē ar SK meitenēm, un tas nekas, ka bijām vien četras+ mazais Kersynas brašulis. Jūra – tas pats par sevi jau ir atpūtas piepildījums – plašums, gaiss, ūdens un smiltis. Arī radoši izpaudos, kopā ar meitenēm apkrāsojot totēma stabu, un iemācījos izgatavot sapņu ķērāju.

Vēl viens lielāks pasākums, kuru apmeklēju –Meditācijas, iedvesmas un Mīlestības festivāls Gara Vasara. Lai arī festivālā pabiju tikai vienu dienu un to apmeklēju tikai un vienīgi tīrās ziņkārības un kompānijas pēc (paldies bepsis), guvu sev vērtīgas atziņas. Secināju, ka esmu pašpietiekama un ar manu Es viss ir kārtībā, tāpat kā ar manu ģimeni un attiecībām. Varbūt tādēļ mani šādi pasākumi tomēr nesaista un nevilina.

Atceļā no festivāla apmetām nelielu līkumu un iebraucām paēst Inciemā, Pansijas krodziņā. Nu, ko lai saka, nejaukā draudzene mani nepabrīdināja, ka labāk ņemt pusporciju, jo porcija bija MILZĪGA. Attēlā – priekšplānā pilna porcija, tālāk pusporcija. Visu ēdienu gatavo uz vietas, un tas ir svaigs un garšīgs, par ļoti pieņemamām cenām. Tiešām iesaku šo krodziņu.

Kas gan jūlijs būtu par jūliju, ja nebūtu pilns ar dažādiem dārza un meža labumiem. Dārzā bija laba zaļo zirnīšu raža, tos ēdām svaigus.

Uz jūlija vidu gatavas bija pirmās ērkšķogas, tumši sarkanas un saldas, lai arī izmēros mazas. Uznāca iedvesma uz eksperimentiem, tādēļ izvārīju sarkano ērkšķogu želeju ar piparmētrām (ērkšķogas savārīju, izberzu caur sietiņu, pievienoju ievārījuma cukuru un vārīju, beigās piemetu dažus piparmētru zariņus, kurus pašās beigās izņēmu ārā.)

Beidzot sagaidīju savus pirmos cukīni, šogad tie man dzeltenā krāsā. Gurķi gan laikam būs tikai uz Ziemassvētkiem, ja laiks pieturēsies.

Atklāju vasaras sēņošanas sezonu. Šobrīd gaileņu mežā jau ir daudz, vismaz mitrākajās vietās. Nākamās gaidu beciņas.

Vienu ziedu tomēr izspieda kolēģu dāvinātā rozīte

Pats skaistākais dārza zieds jūlijā - pērnā gada sīpols.

Paši smaržīgākie ziedi - figviņzinkādai Clematis pie manas mājas stūra. Smaržo pēc meža zemenītēm.

Tā kā lielākā daļa manu iecienīto seriālu ir aizgājuši vasaras atpūtā, nākas iztikt ar to, kas nu ir. Lēnām, bet samērā regulāri ienākas dakterseriāla „The Night Shift” jaunās sērijas. No jaunākajiem seriāliem esmu izvēlējusies „Tut” (par seno Ēģipti un faraonu Tutanhamonu) un „Proof”, kuram gan šobrīd pieejama ir tikai 1.sērija, bet stāsts ir par kādu ķirurģi, kuru no neārstējamas slimības mirstošs miljardieris pierunā veikt izmeklēšanu gluži kā detektīvei, bet jāatrod ir – pierādījums dzīvei pēc nāves un reinkarnācijai.

Grāmatu lasīšanā iestājusies pauze. Tādēļ vien varu ieteikt – romantiķēm - Džūdas Devero grāmatu „Nakts pieder mīlētājiem”. Romantiskās literatūras piekritējām neliks vilties. Vēl šobrīd lasās Lorīnas Bjūksas detektīvromāns „Mirdzošās meitenes”. Valoda grāmatā tēlaina un izteiksmīga, sižets par maniaku, varētu būt interesanta, bet… es nezinu, vai šobrīd gribas lasīt kaut ko tik baisu.

Mēneša filma – viennozīmīgi kopā ar ģimeni 3D formātā noskatītā „Juras laikmeta pasaule”. Aizraujoša un brīžam nervus stindzinoša, pašā labumā prieks 3 D.

Mēneša varoņdarbs - pieteicos un apmeklēju zobārstu.

1 / 16