Vai tu dari to, ko patiešām tev lemts darīt? Kā atrast savu Zvaigzni?

Autors: sandijasieviesuklubs, 2011. gada 25. oktobris, 07:54:00
Vai tu dari to, ko patiešām tev lemts darīt? Kā atrast savu Zvaigzni?

Pirmo reizi saruna ar manu zvaigzni notika bioenerģētiķa Andžeja Reitera seminārā. Kādā meditācijā tā vienkārši atnāca pie manis un mēs mazliet parunājāmies. Sajūta bija jauka - uzzināt, ka man ir sava zvaigzne un ka tā ir dzīva un tā vien gaida, kad es pie tās vērsīšos.

 

Šo pirmo sarunu tā arī varētu "norakstīt" uz pašiedvesmas rēķina, ja vien tā zvaigzne nebūtu bijusi tik uzstājīga un nesāktu rādīties man sapņos, nerunātos ar mani arvien vairāk un skaļāk. Tagad esmu ar viņu sadraudzējusies un saprotu, ka patiesībā tā ir vienīgā bāka, kam ir vērts sekot.

 

Tu jau droši vien nojaut, ka zvaigzne - tā ir Sirdsbalss


Ik pa laikam ielaižos savās subjektīvās vīzijās un redzu ne to vien. Sapņu laiks ir brīnišķīgs, lai noskaidrotu,kas tad īsti iekšā darās. Šajā saspringtajā laikā tas ir lieliski - pasapņot un palidināties tur pie tām zvaigznēm.

 

Bet savas zvaigznes atrašana ir dzīves uzdevums - kāpēc tas ir tik svarīgs?

Saviem meklējumiem atradu pavisam teorētisku pamatu, izlasot grāmatu Martha Beck "Finding Your Own North Star".

 

Ļoti ļoti daudz cilvēku nedzīvo tā, kā aicinātu viņu sirdis. Proti, viņi nedzīvo savā Īstā ES dzīvi, bet jau no mazotnes radināti pie Sociālā Es, dara to, ko no viņiem liek vai likuši vecāki, skola, ieaudzināti uzskati, bailes no kritikas , mediji utt.

 

Savā ziņā retais dzīvo savu īsto dzīvi un kas notiek? Retais arī ir tā pa īstam laimīgs. Retais ir atradis savu zvaigzni, kam sekot.

 

Katram no mums ir kāds brīnišķīgs talants. Jau no mazotnes bērnā ir izteikta vēlme darīt labāk un ar vairāk prieka kaut ko vienu. Bērnībā, kamēr skolas sistēma un vecāki nav sabojājuši, bērns izdzīvo savus talantus ar lielu prieku, līdz tie vienā dienā apraujas un no brīnišķīgās mazās mākslinieces kaut kādā neiedomājamā kārtā sanāk stresa nomākta reklāmas speciāliste vai juriste.

 

Tā nu tie cilvēciņi, savas zvaigznes pazaudējuši, mokās un maldās, līdz kaut kur ap 40 vai 60, sapratuši,kas daudz vairs nav atlicis, steigšus sāk savu zvaigžņu meklējumus un no juristēm pārtop par numeroloģēm vai vēl nezin ko...

 

Liela daļa dzīves, pavadīta bez savas zvaigznes, paiet kā pa tukšo. Tas ir tas riņķis - no rīta celies, velies, kaut kādā nesaprotamā pelēkumā bez entuziasma pavadi sava darba dienu, tad atkal uz mājām, un no rīta tas pats riņķis griežas atkal... un tā var paiet gadi 20, nemanot, ka dzīvo svešu dzīvi, nedari to darbu, kas patiešām patīk un mocies.

 

Taču tā nebūtu jābūt, nekādā gadījumā nē!

 

Ja dzīvo savas zvaigznes vadītu dzīvi, sajūtas ir pavisam atšķirīgas - tas ir adrenalīns, tas ir prieks, tā ir patiesa savas dzīves misijas un jēgas atrašana. Nodarbošanās, kas sniedz milzīgu gandarījuma sajūtu, turklāt vēl arī badā neļauj nomirt. Savas zvaigznes darbu darot, visdrīzāk, nevis izdzīvo, bet esi bagāta! Jā! jā! Nemaz nesmaidiet.

 

Kāpēc tad ir tik grūti atrast savu zvaigzni un dzīvot mūžu laimīgi?


Tāpēc, ka mēs nežēlīgi baidāmies... No neizdošanās, no tā, ka visi smiesies (!!!), ja pēkšņi no juristes pārtapšu par mākslinieci.

Tāpēc, ka esam pazaudējuši savu iekšējo ceļvedi uz zvaigzni, apslāpējot savas emocijas, ignorējot ķermeņa signālus (piemēram, mūžīgi slimojot, lai tikai nebūtu jāiet uz ienīsto darbu, bet to neatzīstot pat klusībā sev!)

Tāpēc, ka mums liekas, ka CITI tam būs pretī. Lai gan paanalizējot, kas tie CITI kritiķi ir, sanāk, ka tie ir varbūt 2 cilvēki, viens no kuriem sen jau vairs nav tavā dzīvē,piemēram, matemātikas skolotājs vai kāds no skolas:)

 

Tāpēc,ka neticam...nekam. Ne sev, ne Dievam, kur nu vēl kaut kādai tur zvaigznei.

 

Ceļš pie sevis, pie sava patiesā ES ir daudz īsāks un tuvāks, nekā šķiet. Atliek tikai izpildīt vienu mazu vingrinājumu, lai saprastu,vai esi tur, tai tuvu klāt jeb tomēr jūs šķir neskaitāmi gaismas gadi.

 

Pasapņo!

 

Iedomājies, ka Tu esi tikai Tu, viena pati, un ir iedota otra iespēja, neskatoties ne uz kādām sekām, darīt to, ko TU GRIBI! Kā sāktos tava diena? Uz kādu darbu tu dotos, jeb ar ko nodarbotos? Šoreiz nav jādomā par naudu un barojamām mutēm (atceries, Tavā sapnī tādu nav!). Esi tikai Tu un Tavs talants, Tava sirds degsme.

Ko Tu darītu, ja Tev būtu iespēja darīt to, kas Tev patiešām patīk?

 

Atceries! Viens no vislabākajiem "zvaigznes gidiem" ir pašas ķermenis. Tas jūtas atslābis, laimīgs, apmierināts, ja dari to, kas tev patīk. Savukārt, saspringts, sāpošs un slims tad, kad no sava zvaigznes ceļa esi novirzījusies pavisam tālu prom.

 

Meditācija "Saruna ar savu zvaigzni":

 

Pamēģini vienkāršu meditāciju, lai noskaidrotu ko saka tev tava zvaigzne. Ērti apsēdies vai apgulies, aizver acis. Iztēlojies zvaigzni, savu zvaigzni!!! Tā var būt liela, maza, jebkāda, jo tā ir tavējā personīgā , tātad var būt tieši tāda, kāda tev patīk. Pielido tai tuvāk, varbūt pat vari ietīties viņā kā kokonā vai saplūst kā gaismas ķermenis. Izvēle, ko ar zvaigzni darīt, ir tavā ziņā. Sasveicinies ar viņu, aprunājies, uzdod jebkuru (jebkuru!!!) jautājumu, kas tev ir uz sirds un klausies , ko viņa atbildēs. Atbilde var skanēt tev galvā kā teksts. Ja pie rokas ir blociņš, tu pat vari šīs atbildes pierakstīt. Izklausās spocīgi, bet kad pēc brīža izlasīsi vai atcerēsies,ko viņa tev teica, būs zili brīnumi!:)

Ā, un nebrīnies,ja pēc šīs sarunas ar zvaigzni steigšus gribēsi kaut ko savā dzīvē mainīt. Tā ir laba zīme - tātad, tava saikne ar savu zvaigzni vēl ir ļoti spēcīga un viss vēl nav zaudēts:)

 

Diskusijai: Vai esi viņu atradusi?

Attēlā. Vinsents Van Gogs "Zvaigžņotā nakts"