Vai tu dari to, ko patiešām tev lemts darīt? Kā atrast savu Zvaigzni?

sandijasieviesuklubs
sandijasieviesuklubs 25. oktobris 2011 07:54
1158

Pirmo reizi saruna ar manu zvaigzni notika bioenerģētiķa Andžeja Reitera seminārā. Kādā meditācijā tā vienkārši atnāca pie manis un mēs mazliet parunājāmies. Sajūta bija jauka - uzzināt, ka man ir sava zvaigzne un ka tā ir dzīva un tā vien gaida, kad es pie tās vērsīšos.

 

Šo pirmo sarunu tā arī varētu "norakstīt" uz pašiedvesmas rēķina, ja vien tā zvaigzne nebūtu bijusi tik uzstājīga un nesāktu rādīties man sapņos, nerunātos ar mani arvien vairāk un skaļāk. Tagad esmu ar viņu sadraudzējusies un saprotu, ka patiesībā tā ir vienīgā bāka, kam ir vērts sekot.

 

Tu jau droši vien nojaut, ka zvaigzne - tā ir Sirdsbalss


Ik pa laikam ielaižos savās subjektīvās vīzijās un redzu ne to vien. Sapņu laiks ir brīnišķīgs, lai noskaidrotu,kas tad īsti iekšā darās. Šajā saspringtajā laikā tas ir lieliski - pasapņot un palidināties tur pie tām zvaigznēm.

 

Bet savas zvaigznes atrašana ir dzīves uzdevums - kāpēc tas ir tik svarīgs?

Saviem meklējumiem atradu pavisam teorētisku pamatu, izlasot grāmatu Martha Beck "Finding Your Own North Star".

 

Ļoti ļoti daudz cilvēku nedzīvo tā, kā aicinātu viņu sirdis. Proti, viņi nedzīvo savā Īstā ES dzīvi, bet jau no mazotnes radināti pie Sociālā Es, dara to, ko no viņiem liek vai likuši vecāki, skola, ieaudzināti uzskati, bailes no kritikas , mediji utt.

 

Savā ziņā retais dzīvo savu īsto dzīvi un kas notiek? Retais arī ir tā pa īstam laimīgs. Retais ir atradis savu zvaigzni, kam sekot.

 

Katram no mums ir kāds brīnišķīgs talants. Jau no mazotnes bērnā ir izteikta vēlme darīt labāk un ar vairāk prieka kaut ko vienu. Bērnībā, kamēr skolas sistēma un vecāki nav sabojājuši, bērns izdzīvo savus talantus ar lielu prieku, līdz tie vienā dienā apraujas un no brīnišķīgās mazās mākslinieces kaut kādā neiedomājamā kārtā sanāk stresa nomākta reklāmas speciāliste vai juriste.

 

Tā nu tie cilvēciņi, savas zvaigznes pazaudējuši, mokās un maldās, līdz kaut kur ap 40 vai 60, sapratuši,kas daudz vairs nav atlicis, steigšus sāk savu zvaigžņu meklējumus un no juristēm pārtop par numeroloģēm vai vēl nezin ko...

 

Liela daļa dzīves, pavadīta bez savas zvaigznes, paiet kā pa tukšo. Tas ir tas riņķis - no rīta celies, velies, kaut kādā nesaprotamā pelēkumā bez entuziasma pavadi sava darba dienu, tad atkal uz mājām, un no rīta tas pats riņķis griežas atkal... un tā var paiet gadi 20, nemanot, ka dzīvo svešu dzīvi, nedari to darbu, kas patiešām patīk un mocies.

 

Taču tā nebūtu jābūt, nekādā gadījumā nē!

 

Ja dzīvo savas zvaigznes vadītu dzīvi, sajūtas ir pavisam atšķirīgas - tas ir adrenalīns, tas ir prieks, tā ir patiesa savas dzīves misijas un jēgas atrašana. Nodarbošanās, kas sniedz milzīgu gandarījuma sajūtu, turklāt vēl arī badā neļauj nomirt. Savas zvaigznes darbu darot, visdrīzāk, nevis izdzīvo, bet esi bagāta! Jā! jā! Nemaz nesmaidiet.

 

Kāpēc tad ir tik grūti atrast savu zvaigzni un dzīvot mūžu laimīgi?


Tāpēc, ka mēs nežēlīgi baidāmies... No neizdošanās, no tā, ka visi smiesies (!!!), ja pēkšņi no juristes pārtapšu par mākslinieci.

Tāpēc, ka esam pazaudējuši savu iekšējo ceļvedi uz zvaigzni, apslāpējot savas emocijas, ignorējot ķermeņa signālus (piemēram, mūžīgi slimojot, lai tikai nebūtu jāiet uz ienīsto darbu, bet to neatzīstot pat klusībā sev!)

Tāpēc, ka mums liekas, ka CITI tam būs pretī. Lai gan paanalizējot, kas tie CITI kritiķi ir, sanāk, ka tie ir varbūt 2 cilvēki, viens no kuriem sen jau vairs nav tavā dzīvē,piemēram, matemātikas skolotājs vai kāds no skolas:)

 

Tāpēc,ka neticam...nekam. Ne sev, ne Dievam, kur nu vēl kaut kādai tur zvaigznei.

 

Ceļš pie sevis, pie sava patiesā ES ir daudz īsāks un tuvāks, nekā šķiet. Atliek tikai izpildīt vienu mazu vingrinājumu, lai saprastu,vai esi tur, tai tuvu klāt jeb tomēr jūs šķir neskaitāmi gaismas gadi.

 

Pasapņo!

 

Iedomājies, ka Tu esi tikai Tu, viena pati, un ir iedota otra iespēja, neskatoties ne uz kādām sekām, darīt to, ko TU GRIBI! Kā sāktos tava diena? Uz kādu darbu tu dotos, jeb ar ko nodarbotos? Šoreiz nav jādomā par naudu un barojamām mutēm (atceries, Tavā sapnī tādu nav!). Esi tikai Tu un Tavs talants, Tava sirds degsme.

Ko Tu darītu, ja Tev būtu iespēja darīt to, kas Tev patiešām patīk?

 

Atceries! Viens no vislabākajiem "zvaigznes gidiem" ir pašas ķermenis. Tas jūtas atslābis, laimīgs, apmierināts, ja dari to, kas tev patīk. Savukārt, saspringts, sāpošs un slims tad, kad no sava zvaigznes ceļa esi novirzījusies pavisam tālu prom.

 

Meditācija "Saruna ar savu zvaigzni":

 

Pamēģini vienkāršu meditāciju, lai noskaidrotu ko saka tev tava zvaigzne. Ērti apsēdies vai apgulies, aizver acis. Iztēlojies zvaigzni, savu zvaigzni!!! Tā var būt liela, maza, jebkāda, jo tā ir tavējā personīgā , tātad var būt tieši tāda, kāda tev patīk. Pielido tai tuvāk, varbūt pat vari ietīties viņā kā kokonā vai saplūst kā gaismas ķermenis. Izvēle, ko ar zvaigzni darīt, ir tavā ziņā. Sasveicinies ar viņu, aprunājies, uzdod jebkuru (jebkuru!!!) jautājumu, kas tev ir uz sirds un klausies , ko viņa atbildēs. Atbilde var skanēt tev galvā kā teksts. Ja pie rokas ir blociņš, tu pat vari šīs atbildes pierakstīt. Izklausās spocīgi, bet kad pēc brīža izlasīsi vai atcerēsies,ko viņa tev teica, būs zili brīnumi!:)

Ā, un nebrīnies,ja pēc šīs sarunas ar zvaigzni steigšus gribēsi kaut ko savā dzīvē mainīt. Tā ir laba zīme - tātad, tava saikne ar savu zvaigzni vēl ir ļoti spēcīga un viss vēl nav zaudēts:)

 

Diskusijai: Vai esi viņu atradusi?

Attēlā. Vinsents Van Gogs "Zvaigžņotā nakts"

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
banderoso 25. oktobris 2011 09:54

Tā diemžēl nebija no vienkārši - dari kā es gribu situācijām :@ Es esmu gatava atdot daudz, lai dzīvotu harmoniskās attiecībās ar apkārtējiem, bet salauzt savu iekšējo ES dēļ citu labuma es negrasījos.

sandijasieviesuklubs 25. oktobris 2011 09:53

Pagaidām neapstājies. Nākamajā projektā ieraksti pozīciju "projekta vadītājs, koordinātors" un paredzi sev atalgojumu, jo pilsētvides labiekārtošana nav labdarība, tas ir smags darbs , ko neviens cits neuzņemas darīt. Tā kā uz priekšu!
Ja Tu esi gatava realizēt savas idejas un tās tiešām notiek, tad esi arī gatava pati sev radīt darba vietu

mazaa raganina 25. oktobris 2011 09:52

Es to arī darīšu, bet algu man par to nemaksās, tā kā esam turpat kur bijām. Nākamais projekts būs futbola laukums!!!! :)

sandijasieviesuklubs 25. oktobris 2011 09:52

jā, zvaigznes realitāti es arī vēlreiz pārbaudīju reiki, tas bija kAUT KAS:)!

banderoso 25. oktobris 2011 09:50

Tev ir iespēja pašai atkal meklēt iespējas jauniem projektiem ;) Atkal uzņemties iniciatīvu un pārbaudīt savus spēkus.

intasanta 25. oktobris 2011 09:49

Mammīt mīļā! Cik ļoti Tevi saprotu :) Atceroties savus gadus ap 20... pilnīgs bezsakars, protests un apjukums. Nu kā kāds cits no malas var uzdrošināties mani stūrēt un pie tam vēl nosodīt par to, ka es neklausu?????

ilva 25. oktobris 2011 09:47

Arī es saku Paldies par rakstu! Kaut kas ļoti pazīstams manā dzīvē un cik interesanti, pirmo reizi esot reiki terapijā, redzēju savu Zvaigzni un tajā brīdi vēl nobrīnījos, kā tas tā var būt - sākumā spilgta saules gaisma, tad Zvaigzne! Jā, tā tas ir!

mazaa raganina 25. oktobris 2011 09:45

Es Tev piekrītu, jo pati apzinos,ka man ir iekšās.Ja godīgi, es tiešām cerēju,ka kāds ,, no augšas" mani pamanīs, bet darbs ir izdarīts un esmu nolikta maliņā. Ko man darīt, doties uz domi, uz pagasta pārvaldi un teikt -te nu es esmu!!!Dodiet darbu!Nu nebūs tur nekas!

banderoso 25. oktobris 2011 09:44

Bieži cilvēki no malas redz citos, to ko viņi paši neapjauš. Makvins, ja varēji samenedžēt bērnu laukuma izveides projektu, tad varbūt tā ir kā zīme, ka šis ir tas lauciņš kur tev jādarbojas.

banderoso 25. oktobris 2011 09:41

Man ir reāla vīzija, ko gribu sasniegt, bet pagaidām nezinu, kuru ceļu izvēlēties. Katru gadu ap šo laiku man ir lielā atskaite par padarīto. Un lai kādus darbus būtu padarījusi, manī vienmēr paliek sajūta, ka varēju tak vairāk :^), jo jūtu ka atdodos darbiem un lietām ne ar visiem 100%.

mazaa raganina 25. oktobris 2011 09:39

Var redzēt, ka esi pieredzējusi šajā jomā,jo man nav nekādas saprašanas kā es ar šo savu uzņēmību varu nopelnīt.Domājusi es par to esmu, bet joprojām esmu turpat kur esmu.Bet paldies par ticību maniem spēkiem. :)

sandijasieviesuklubs 25. oktobris 2011 09:35

starp citu, pieredzes iegūšana darot to,kas patīk, arī ir "nauda" jeb kapitāls. Jo šādu pieredzi visticamāk nekad neiegūtu strādājot vietējā veikalā par pārdevēju , lai arī ar algu

sandijasieviesuklubs 25. oktobris 2011 09:34

bet tu vismaz dabūji sajūtu, ka vari! un pie tam, ar gandarījumu. Tagad padomā, kā tu vari no tā arī nopelnīt. Tas ir iespējams . Es to no malas redzu, bet kaut kā gribētos lai tu pati nonāc līdz savai vīzijai (un es neesmu koučs)

laime 25. oktobris 2011 09:33

Liels paldies par rakstu...ļoti iedvesmojoši!

mazaa raganina 25. oktobris 2011 09:28

Jā, tas bija savā ziņā labdarības pasākums un tas deva milzīgu gandarījumu, finansiāli es no tā neko neieguvu. Man nav nekādas saprašanas kā es varu sev radīt darba vietu.

sandijasieviesuklubs 25. oktobris 2011 09:28

Tu esi tik jauna un tev ir tik daudz iespēju, bet kā jau raksti - tev pašai jāsaprot, kas tieši ir tas, kas sagādā prieku. Vai nav kāds "iesaldēts" sapnis palicis?

sandijasieviesuklubs 25. oktobris 2011 09:27

vai neesi domājusi, ka tu pati sev vari radīt darba vietu?

sandijasieviesuklubs 25. oktobris 2011 09:26

cik atceros, tu pa šo laiku esi paspējusi realizēt bērnu rotaļlaukumu projektu.

banderoso 25. oktobris 2011 09:26

Paldies par rakstu (hug), man tieši tagad vajag saprast ko darīt tālāk ar savu dzīvi.
Pagaidām ir sajūta, ka sēžu uz pulvera mucas.

Man vienmēr ir bijusi milzīga ricības brivība, jo vecāki nekad neuztiepa savas domas vai neskaloja smadzenes par maniem lēmumiem. Kad satikos ar CTIEM man bija milzīgs šoks, kā sveši cilvēki var jaukties manā dzīvēs, norādod kas manī ir slikts, ko vajag mainit. Un es iestājos pozā, kas sabojā ļoti svarīgas attiecības. Vai es darītu un reaģētu savādāk, ja tagad būtu izvēle atgriezt atpakaļ laiku? Domāju, ka nē. Bet es neielaistu tik dziļī sevī šo saēdošo naidu, ļautu, lai vētra pati norimst.

mazaa raganina 25. oktobris 2011 09:23

Situācija: darba nav un šobrīd nopelnīt iespēju nekādu=ierobežoti līdzekļi.Visu laiku sevi cenšos pozitīvi noskaņot uz labo, bet tā vien šķiet,ka visas iespējas met man līkumu.

sandijasieviesuklubs 25. oktobris 2011 09:07

un ja ir brīvība, neviens uz mums neskatās, tad var darīt ko grib!:)

zinu zinu, daudzi teiks par algu u darba vietu trūkumu, bet tā nav taisnība. Dzīve dod ļoti daudz iespēju

sandijasieviesuklubs 25. oktobris 2011 09:06

Bet ja būsi godīga pret sevi, drīz vien sapratīsi,ka neviens tā pa īstam no tevis neko negaida, jo katram pašam sava āda tuvāka. Patiesībā mums pieder ļoti liela brīvība, tikai mēs paši to sev nedodam un tā pieķēdēto suņu sajūta ir pašu radīta

dikinja 25. oktobris 2011 09:04

Tā arī ir, daru visu CITU labā..... :D

sandijasieviesuklubs 25. oktobris 2011 08:59

CITI var izpausties kā tava sociālā ES balss. Man ir jābūt labai darbiniecei,jāstrādā kārtīgs darbs, jādara tas tas un vēl tas, jo tā ir pareizi.
Kā ir PAREIZI, arī ir ļoti nosacīts jēdziens. Kurš zin,kā ir pareizi? Ņemot vērā, kas notiek pasaules ekonomikā, to nezina pat Vollstrītā:D

sandijasieviesuklubs 25. oktobris 2011 08:57

es šim procesam izgāju cauri un tiešām sapratu vismaz to,kas man NEPATĪK.
Tas arī ir būtiski, sataisīt listi ar lietām,ko man nepatīk darīt, pavisam godīgi.

1 2 3 4