Vai tu dari to, ko patiešām tev lemts darīt? Kā atrast savu Zvaigzni?

sandijasieviesuklubs
sandijasieviesuklubs 25. oktobris 2011 07:54
1160

Pirmo reizi saruna ar manu zvaigzni notika bioenerģētiķa Andžeja Reitera seminārā. Kādā meditācijā tā vienkārši atnāca pie manis un mēs mazliet parunājāmies. Sajūta bija jauka - uzzināt, ka man ir sava zvaigzne un ka tā ir dzīva un tā vien gaida, kad es pie tās vērsīšos.

 

Šo pirmo sarunu tā arī varētu "norakstīt" uz pašiedvesmas rēķina, ja vien tā zvaigzne nebūtu bijusi tik uzstājīga un nesāktu rādīties man sapņos, nerunātos ar mani arvien vairāk un skaļāk. Tagad esmu ar viņu sadraudzējusies un saprotu, ka patiesībā tā ir vienīgā bāka, kam ir vērts sekot.

 

Tu jau droši vien nojaut, ka zvaigzne - tā ir Sirdsbalss


Ik pa laikam ielaižos savās subjektīvās vīzijās un redzu ne to vien. Sapņu laiks ir brīnišķīgs, lai noskaidrotu,kas tad īsti iekšā darās. Šajā saspringtajā laikā tas ir lieliski - pasapņot un palidināties tur pie tām zvaigznēm.

 

Bet savas zvaigznes atrašana ir dzīves uzdevums - kāpēc tas ir tik svarīgs?

Saviem meklējumiem atradu pavisam teorētisku pamatu, izlasot grāmatu Martha Beck "Finding Your Own North Star".

 

Ļoti ļoti daudz cilvēku nedzīvo tā, kā aicinātu viņu sirdis. Proti, viņi nedzīvo savā Īstā ES dzīvi, bet jau no mazotnes radināti pie Sociālā Es, dara to, ko no viņiem liek vai likuši vecāki, skola, ieaudzināti uzskati, bailes no kritikas , mediji utt.

 

Savā ziņā retais dzīvo savu īsto dzīvi un kas notiek? Retais arī ir tā pa īstam laimīgs. Retais ir atradis savu zvaigzni, kam sekot.

 

Katram no mums ir kāds brīnišķīgs talants. Jau no mazotnes bērnā ir izteikta vēlme darīt labāk un ar vairāk prieka kaut ko vienu. Bērnībā, kamēr skolas sistēma un vecāki nav sabojājuši, bērns izdzīvo savus talantus ar lielu prieku, līdz tie vienā dienā apraujas un no brīnišķīgās mazās mākslinieces kaut kādā neiedomājamā kārtā sanāk stresa nomākta reklāmas speciāliste vai juriste.

 

Tā nu tie cilvēciņi, savas zvaigznes pazaudējuši, mokās un maldās, līdz kaut kur ap 40 vai 60, sapratuši,kas daudz vairs nav atlicis, steigšus sāk savu zvaigžņu meklējumus un no juristēm pārtop par numeroloģēm vai vēl nezin ko...

 

Liela daļa dzīves, pavadīta bez savas zvaigznes, paiet kā pa tukšo. Tas ir tas riņķis - no rīta celies, velies, kaut kādā nesaprotamā pelēkumā bez entuziasma pavadi sava darba dienu, tad atkal uz mājām, un no rīta tas pats riņķis griežas atkal... un tā var paiet gadi 20, nemanot, ka dzīvo svešu dzīvi, nedari to darbu, kas patiešām patīk un mocies.

 

Taču tā nebūtu jābūt, nekādā gadījumā nē!

 

Ja dzīvo savas zvaigznes vadītu dzīvi, sajūtas ir pavisam atšķirīgas - tas ir adrenalīns, tas ir prieks, tā ir patiesa savas dzīves misijas un jēgas atrašana. Nodarbošanās, kas sniedz milzīgu gandarījuma sajūtu, turklāt vēl arī badā neļauj nomirt. Savas zvaigznes darbu darot, visdrīzāk, nevis izdzīvo, bet esi bagāta! Jā! jā! Nemaz nesmaidiet.

 

Kāpēc tad ir tik grūti atrast savu zvaigzni un dzīvot mūžu laimīgi?


Tāpēc, ka mēs nežēlīgi baidāmies... No neizdošanās, no tā, ka visi smiesies (!!!), ja pēkšņi no juristes pārtapšu par mākslinieci.

Tāpēc, ka esam pazaudējuši savu iekšējo ceļvedi uz zvaigzni, apslāpējot savas emocijas, ignorējot ķermeņa signālus (piemēram, mūžīgi slimojot, lai tikai nebūtu jāiet uz ienīsto darbu, bet to neatzīstot pat klusībā sev!)

Tāpēc, ka mums liekas, ka CITI tam būs pretī. Lai gan paanalizējot, kas tie CITI kritiķi ir, sanāk, ka tie ir varbūt 2 cilvēki, viens no kuriem sen jau vairs nav tavā dzīvē,piemēram, matemātikas skolotājs vai kāds no skolas:)

 

Tāpēc,ka neticam...nekam. Ne sev, ne Dievam, kur nu vēl kaut kādai tur zvaigznei.

 

Ceļš pie sevis, pie sava patiesā ES ir daudz īsāks un tuvāks, nekā šķiet. Atliek tikai izpildīt vienu mazu vingrinājumu, lai saprastu,vai esi tur, tai tuvu klāt jeb tomēr jūs šķir neskaitāmi gaismas gadi.

 

Pasapņo!

 

Iedomājies, ka Tu esi tikai Tu, viena pati, un ir iedota otra iespēja, neskatoties ne uz kādām sekām, darīt to, ko TU GRIBI! Kā sāktos tava diena? Uz kādu darbu tu dotos, jeb ar ko nodarbotos? Šoreiz nav jādomā par naudu un barojamām mutēm (atceries, Tavā sapnī tādu nav!). Esi tikai Tu un Tavs talants, Tava sirds degsme.

Ko Tu darītu, ja Tev būtu iespēja darīt to, kas Tev patiešām patīk?

 

Atceries! Viens no vislabākajiem "zvaigznes gidiem" ir pašas ķermenis. Tas jūtas atslābis, laimīgs, apmierināts, ja dari to, kas tev patīk. Savukārt, saspringts, sāpošs un slims tad, kad no sava zvaigznes ceļa esi novirzījusies pavisam tālu prom.

 

Meditācija "Saruna ar savu zvaigzni":

 

Pamēģini vienkāršu meditāciju, lai noskaidrotu ko saka tev tava zvaigzne. Ērti apsēdies vai apgulies, aizver acis. Iztēlojies zvaigzni, savu zvaigzni!!! Tā var būt liela, maza, jebkāda, jo tā ir tavējā personīgā , tātad var būt tieši tāda, kāda tev patīk. Pielido tai tuvāk, varbūt pat vari ietīties viņā kā kokonā vai saplūst kā gaismas ķermenis. Izvēle, ko ar zvaigzni darīt, ir tavā ziņā. Sasveicinies ar viņu, aprunājies, uzdod jebkuru (jebkuru!!!) jautājumu, kas tev ir uz sirds un klausies , ko viņa atbildēs. Atbilde var skanēt tev galvā kā teksts. Ja pie rokas ir blociņš, tu pat vari šīs atbildes pierakstīt. Izklausās spocīgi, bet kad pēc brīža izlasīsi vai atcerēsies,ko viņa tev teica, būs zili brīnumi!:)

Ā, un nebrīnies,ja pēc šīs sarunas ar zvaigzni steigšus gribēsi kaut ko savā dzīvē mainīt. Tā ir laba zīme - tātad, tava saikne ar savu zvaigzni vēl ir ļoti spēcīga un viss vēl nav zaudēts:)

 

Diskusijai: Vai esi viņu atradusi?

Attēlā. Vinsents Van Gogs "Zvaigžņotā nakts"

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
sandijasieviesuklubs 25. oktobris 2011 10:28

Tur jau tā lieta, ka KATRS ir talantīgs, ja vien atrod, iekš kā

mazaa raganina 25. oktobris 2011 10:26

Man prieks par Tevi un domāju,ka Tev viss izdosies!!!!!!!Tu esi talantīga un apvienojot talantu ar darbu rezultāts neizpaliks!

Noelle 25. oktobris 2011 10:21

Oo, jā, viennozīmīgi :) Uz šiem jautājumiem atbildea vēl nav pilnīgi skaidras, tad vismaz ir pārliecība, ka tā nav tikai taustīšanās tumsā, bet var teikt, ka "ir varianti", tikai jāizvēlas. Un tas jau ir izdarāms ar lielāku pārliecību, nekā tas bija sākumā, kad bija tikai ideja.

Un, man grūti pateikt, kur slēpjas tas noslēpums, bet man šķiet, ka ap mani tagad darbojas viena likumsakarība, ko mums skolā ķīmijas skolotāja vienmēr teica - kur ir, tur rodas un otra, par kuras eksistenci es zināju, bet īsti nebiju uz savas ādas izbaudījusi - ja tu kaut ko vēlies un tev to vajag, tad radīsies arī īstie apstākļi, lai to realizētu. :)

intasanta 25. oktobris 2011 10:12

Ko Tu no tā vari iemācīties?

hiperkeri 25. oktobris 2011 10:12

Parasti es saviem sapņiem klausu(jo tieši sapņa dēļ es ļāvos tieši šīm attiecībām,liku tām sevī uzplaukt),bet šajā sapnī bija tāds kā brīdinājums otra dēļ,ne manis. Man ir pirmā reize,kad vēlos dumpoties un neklausīt.

intasanta 25. oktobris 2011 10:12

Mja... Tavas sajūtas ir jau krietni virs "komandarīt, kāmandarīt, kurmandarīt". Tu esi degsmē par radīto un atbildes uz iepriekšminētajiem jautājumvārdiem rodas pašas no sevis, vai ne?

mazaa raganina 25. oktobris 2011 10:11

Paldies!!!!!!!
Starp citu, iedvesmojoties no šī raksta, es meklēju sev piemērotas Grundvig darbnīcas!
Te ir info:http://www.viaa.gov.lv/files/free/00/3500/second_edition_ws_catalogue_2011.pdf

intasanta 25. oktobris 2011 10:10

Vai man dieniņ! Ko šīs sapņa sajūtas Tev saka par Tavu dzīvi? Vari nerakstīt bet apdomā :) No kā Tu bēdz? Un kas ir tie bērni, kas ir ar Tevi kopā? Metaforiski.
Ko Tu no tā vari iemācīties?

hiperkeri 25. oktobris 2011 10:09

Starp citu-par to lielais apsveiciens!!!!:):*:*:*

mazaa raganina 25. oktobris 2011 10:09

Tu pateici atslēgas vārdu-sastapi ĪSTOS cilvēkus!!!!! :)

mazaa raganina 25. oktobris 2011 10:08

Ar nepacietību gaidīšu rakstu, centīšos sev uzticēties un ticēt....
Man vajag tikai paskatīties pa logu lai pateiktu-Es to izdarīju!!!!(aiz loga ir rotaļu laukums) (Y)

intasanta 25. oktobris 2011 10:08

Hei, Noelle! Tevis rakstītais ir riktīgi labs piemērs par tēmu: pilnā krūzē nevar neko ieliet. Kaut kas no tās krūzes ir jāizlej, lai dabūtu jaunu saturu.

Noelle 25. oktobris 2011 10:08

Jā, es pat domāju, ka tas prieks par tuvojošos sapņu realizēciju ir tas, ka liek tām bailēm un nedrošībai sarukt, vai vismaz izskatīties mazākām :)

hiperkeri 25. oktobris 2011 10:07

sveikas,mīļās:) mani šonakt sapnis ir novedis teju līdz nervu sabrukumam. tajā man ar veseliem 4 bērniem bija jāmūk no savas lielās mīlestības. es vairs neko nesaprotu,pilnīgi raudiens nāk..

intasanta 25. oktobris 2011 10:06

Man patika Andžeja Reitera sacītais- cilvēka "brīvās gribas" sakarā. Jā- cilvēkam ir gara ceļš (t.i.zvaigznes ceļš) un cilvēkam ir iespēja pa to iet, bet nereti cilvēks savas "brīvas gribas" vadīts aiziet pa citu ceļu. Un tad...tad gars sāk to kratīt (slimības, slēgtas durvis, pazaudēti telefoni, nekursējoši autobusi, pazuduši draugi utml)

sandijasieviesuklubs 25. oktobris 2011 10:06

arī klasiski skaists "zvaigznes stāsts":)
Bailes ir lielas,bet vēl lielāks prieks par to,ka tuvojies savam sapnim
super!

sandijasieviesuklubs 25. oktobris 2011 10:05

Pēc manis izlasītās grāmatas Tev ir klasiskais iesākuma posms - it kā liekas, ka nekas nenotiek, nevar atrast savu vietu, bailes, nedrošība, bet arī skaidrs, ka atpakaļ ceļa nav. Tas ir visgrūtākais posms, bet nākamais ir vieglāks un patīkamāks - tas ir sapņošanas laiks! Par to uzrakstīšu atsevišķu blogu, bet zini, ka Tev viss labais ir vēl priekšā un patiesībā jābūt priecīgai, jo kā nekad, tieši tagad tev ir iespējas uz jebko! grūti tā tam varbūt noticēt

Noelle 25. oktobris 2011 10:04

Paldies arī no manis par šo rakstu! :)
Ar prieku varu teikt, ka es savu zvaigzni esmu atradusi un šobrīd aktīvi strādāju, lai realizētu to, par ko tik sen sapņoju. Esmu sākusit īstos cilvēkus un patiesībā, šķiet, ka līdz brīdim, kamēr nebiju īsti gatava atteikties no tā, kas man ir bijis uz šo brīdi (gan garīgām, gan taustāmām un materiālām lietām), tikmēr pie manis nenāca ne šie cilvēki un iepazīšanās, ne notikumi. Bet tagad es jūtu, ka viss tiešām notiek un, jā, jāatzīst, ka paralēli tam jaunajam, kas ienāk manā dzīvē, sagrūst daudz kas no vecā...tikai šobrīd ir tā, ka tā vecā sagrūšana mani biedē arvien mazāk... :)

mazaa raganina 25. oktobris 2011 10:03

Paldies, nu ko, ļaušos pozitīvām domām par nākotni.To es varu darīt,jo laiks man ir atliku likām. :)

intasanta 25. oktobris 2011 10:00

Kā redzu, degsme Tev jau ir! Tas ir kas vairāk par vienkāršu darbu :) Enerģētiski Tu jau saņem. Būs arī viss pārējais. Ļaujies idejām par to..

mazaa raganina 25. oktobris 2011 09:58

Uz papīra projektu vadītaji jau ir.........un jauni nav vajadzīgi!

intasanta 25. oktobris 2011 09:58

Tieši tā- man ir bijušas līdzīgas sajūtas. Ilgus gadus no rīta ceļoties, esmu sev jautājusi: "Ko gan es varētu atdot, lai man nebūtu tik agri jāceļas?" Šobrīd esmu sapratusi, ka nav nekas jāatdod- es varu paturēt gan to, gan to, gan to un dabūt visu :)

megumi 25. oktobris 2011 09:57

Paldies par rakstu.Patīkams un iedvesmojošs!
Es vispār neesmu pieradināma un tā vietā, lai izvēlētos augstskolu un attaisnotu citu cerības, vienkārši ļāvos sapnim par ģimenes dzīvi,vismaz līdz tam,kad es sapratīšu,ko gribu no dzīves, jo es esmu sev uzstādījusi noteikumu, ka nedrīkstu strādāt tādu darbu,kas man nesniegtu gandarījumu,lai, kas arī dzīvē nenotiek, protams, neiet runa par gadījuma darbiem.
Atrast savu zvaigzni ir grūti,jo es eju tik daudzpusīgos virzienos,ka nespēju izlemt vienu. Man patīk māksla, mūzika, mode, garīgās mācības, bet kā to visu apvienot vienā, nezinu. Bet zinu to, ka manai dzīvei jāsaistās ar radošām darbībām.
Brīdī, kad biju tik ļoti izmisusi, ka dzīves dzirksts bija pazudusi, pie manis atnāca iespēja,ko gaidīju sešus gadu. Mums jābūt pacietīgiem. Varbūt tieši ir jāiziet cauri,kam grūtam un nepatīkamam,lai saprastu, kas ir tas , kas esi un ko gribi?!

intasanta 25. oktobris 2011 09:55

Sandija! Liels paldies par šo rakstu. Tiešām oktobris rit pilnā sparā...es esmu plūsmā/lidojumā/kaifā... pat aprakstīt nevaru...Viss notiek! Koncentrāts visam tam, kas ir bijis līdz šim. Esmu ieradusi laiku pa laikam blogot- bet šobrīd konstatēju, ka katrs no rakstiem, kurus izsapņoju, nākošajā dienā jau ir tapis neaktuāls, jo notiek kaut kas jauns un spožs, kas atkal mani ierauj. Uh! Šķiet, ka esmu zvaigznes radītajā plūsmā :)

banderoso 25. oktobris 2011 09:55

Piekrītu Sandijai, projektos tak ir plānots finansējums projekta vadītājiem un koordinatoriem. Es pati strādāju ar projektu finansu plānošanu un vienmēr ir šāda pozīcija paredzēta.

1 2 3 4