Vai tu dari to, ko patiešām tev lemts darīt? Kā atrast savu Zvaigzni?

sandijasieviesuklubs
sandijasieviesuklubs 25. oktobris 2011 07:54
1166

Pirmo reizi saruna ar manu zvaigzni notika bioenerģētiķa Andžeja Reitera seminārā. Kādā meditācijā tā vienkārši atnāca pie manis un mēs mazliet parunājāmies. Sajūta bija jauka - uzzināt, ka man ir sava zvaigzne un ka tā ir dzīva un tā vien gaida, kad es pie tās vērsīšos.

 

Šo pirmo sarunu tā arī varētu "norakstīt" uz pašiedvesmas rēķina, ja vien tā zvaigzne nebūtu bijusi tik uzstājīga un nesāktu rādīties man sapņos, nerunātos ar mani arvien vairāk un skaļāk. Tagad esmu ar viņu sadraudzējusies un saprotu, ka patiesībā tā ir vienīgā bāka, kam ir vērts sekot.

 

Tu jau droši vien nojaut, ka zvaigzne - tā ir Sirdsbalss


Ik pa laikam ielaižos savās subjektīvās vīzijās un redzu ne to vien. Sapņu laiks ir brīnišķīgs, lai noskaidrotu,kas tad īsti iekšā darās. Šajā saspringtajā laikā tas ir lieliski - pasapņot un palidināties tur pie tām zvaigznēm.

 

Bet savas zvaigznes atrašana ir dzīves uzdevums - kāpēc tas ir tik svarīgs?

Saviem meklējumiem atradu pavisam teorētisku pamatu, izlasot grāmatu Martha Beck "Finding Your Own North Star".

 

Ļoti ļoti daudz cilvēku nedzīvo tā, kā aicinātu viņu sirdis. Proti, viņi nedzīvo savā Īstā ES dzīvi, bet jau no mazotnes radināti pie Sociālā Es, dara to, ko no viņiem liek vai likuši vecāki, skola, ieaudzināti uzskati, bailes no kritikas , mediji utt.

 

Savā ziņā retais dzīvo savu īsto dzīvi un kas notiek? Retais arī ir tā pa īstam laimīgs. Retais ir atradis savu zvaigzni, kam sekot.

 

Katram no mums ir kāds brīnišķīgs talants. Jau no mazotnes bērnā ir izteikta vēlme darīt labāk un ar vairāk prieka kaut ko vienu. Bērnībā, kamēr skolas sistēma un vecāki nav sabojājuši, bērns izdzīvo savus talantus ar lielu prieku, līdz tie vienā dienā apraujas un no brīnišķīgās mazās mākslinieces kaut kādā neiedomājamā kārtā sanāk stresa nomākta reklāmas speciāliste vai juriste.

 

Tā nu tie cilvēciņi, savas zvaigznes pazaudējuši, mokās un maldās, līdz kaut kur ap 40 vai 60, sapratuši,kas daudz vairs nav atlicis, steigšus sāk savu zvaigžņu meklējumus un no juristēm pārtop par numeroloģēm vai vēl nezin ko...

 

Liela daļa dzīves, pavadīta bez savas zvaigznes, paiet kā pa tukšo. Tas ir tas riņķis - no rīta celies, velies, kaut kādā nesaprotamā pelēkumā bez entuziasma pavadi sava darba dienu, tad atkal uz mājām, un no rīta tas pats riņķis griežas atkal... un tā var paiet gadi 20, nemanot, ka dzīvo svešu dzīvi, nedari to darbu, kas patiešām patīk un mocies.

 

Taču tā nebūtu jābūt, nekādā gadījumā nē!

 

Ja dzīvo savas zvaigznes vadītu dzīvi, sajūtas ir pavisam atšķirīgas - tas ir adrenalīns, tas ir prieks, tā ir patiesa savas dzīves misijas un jēgas atrašana. Nodarbošanās, kas sniedz milzīgu gandarījuma sajūtu, turklāt vēl arī badā neļauj nomirt. Savas zvaigznes darbu darot, visdrīzāk, nevis izdzīvo, bet esi bagāta! Jā! jā! Nemaz nesmaidiet.

 

Kāpēc tad ir tik grūti atrast savu zvaigzni un dzīvot mūžu laimīgi?


Tāpēc, ka mēs nežēlīgi baidāmies... No neizdošanās, no tā, ka visi smiesies (!!!), ja pēkšņi no juristes pārtapšu par mākslinieci.

Tāpēc, ka esam pazaudējuši savu iekšējo ceļvedi uz zvaigzni, apslāpējot savas emocijas, ignorējot ķermeņa signālus (piemēram, mūžīgi slimojot, lai tikai nebūtu jāiet uz ienīsto darbu, bet to neatzīstot pat klusībā sev!)

Tāpēc, ka mums liekas, ka CITI tam būs pretī. Lai gan paanalizējot, kas tie CITI kritiķi ir, sanāk, ka tie ir varbūt 2 cilvēki, viens no kuriem sen jau vairs nav tavā dzīvē,piemēram, matemātikas skolotājs vai kāds no skolas:)

 

Tāpēc,ka neticam...nekam. Ne sev, ne Dievam, kur nu vēl kaut kādai tur zvaigznei.

 

Ceļš pie sevis, pie sava patiesā ES ir daudz īsāks un tuvāks, nekā šķiet. Atliek tikai izpildīt vienu mazu vingrinājumu, lai saprastu,vai esi tur, tai tuvu klāt jeb tomēr jūs šķir neskaitāmi gaismas gadi.

 

Pasapņo!

 

Iedomājies, ka Tu esi tikai Tu, viena pati, un ir iedota otra iespēja, neskatoties ne uz kādām sekām, darīt to, ko TU GRIBI! Kā sāktos tava diena? Uz kādu darbu tu dotos, jeb ar ko nodarbotos? Šoreiz nav jādomā par naudu un barojamām mutēm (atceries, Tavā sapnī tādu nav!). Esi tikai Tu un Tavs talants, Tava sirds degsme.

Ko Tu darītu, ja Tev būtu iespēja darīt to, kas Tev patiešām patīk?

 

Atceries! Viens no vislabākajiem "zvaigznes gidiem" ir pašas ķermenis. Tas jūtas atslābis, laimīgs, apmierināts, ja dari to, kas tev patīk. Savukārt, saspringts, sāpošs un slims tad, kad no sava zvaigznes ceļa esi novirzījusies pavisam tālu prom.

 

Meditācija "Saruna ar savu zvaigzni":

 

Pamēģini vienkāršu meditāciju, lai noskaidrotu ko saka tev tava zvaigzne. Ērti apsēdies vai apgulies, aizver acis. Iztēlojies zvaigzni, savu zvaigzni!!! Tā var būt liela, maza, jebkāda, jo tā ir tavējā personīgā , tātad var būt tieši tāda, kāda tev patīk. Pielido tai tuvāk, varbūt pat vari ietīties viņā kā kokonā vai saplūst kā gaismas ķermenis. Izvēle, ko ar zvaigzni darīt, ir tavā ziņā. Sasveicinies ar viņu, aprunājies, uzdod jebkuru (jebkuru!!!) jautājumu, kas tev ir uz sirds un klausies , ko viņa atbildēs. Atbilde var skanēt tev galvā kā teksts. Ja pie rokas ir blociņš, tu pat vari šīs atbildes pierakstīt. Izklausās spocīgi, bet kad pēc brīža izlasīsi vai atcerēsies,ko viņa tev teica, būs zili brīnumi!:)

Ā, un nebrīnies,ja pēc šīs sarunas ar zvaigzni steigšus gribēsi kaut ko savā dzīvē mainīt. Tā ir laba zīme - tātad, tava saikne ar savu zvaigzni vēl ir ļoti spēcīga un viss vēl nav zaudēts:)

 

Diskusijai: Vai esi viņu atradusi?

Attēlā. Vinsents Van Gogs "Zvaigžņotā nakts"

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
pantai 25. oktobris 2011 14:11

Paldies! lapu "pastudēšu". Par reiki - mani baida vai tā nav tāda "mākslīga" iejaukšanās dvēselē & nav pārliecības, ka man tieši to šobrīd vajag. Ne par zvaigzni, bet metodi kā līdz tai nonākt. Jāapdomā. Paldies par ieteikumu gan!

sandijasieviesuklubs 25. oktobris 2011 13:53

vēl var aiziet pie reiki Daces Sieviešu Klubā un izrunāties ar savu zvaigzni. ZInu,ka izklausās traki jocīgi,bet tas tiešām ir iespējams

sandijasieviesuklubs 25. oktobris 2011 13:52

oi,pazīstama situācija, man ir tieši tāpat!

Grāmatu nepirku LV, bet tā tiešām ir superīga, iesaku izlasīt un pats galvenais "pameditēt par šo tēmu"

http://marthabeck.com/

pantai 25. oktobris 2011 13:22

Paldies, Sandija, par rakstu! Kā kulaks uz acs manai situācijai. Jutu, ka šis ir laiks, kad izlemt, ko tad es īsti dzīvē vēlos darīt, lai justu gandarījumu. Kādu jaunu profesiju apgūt, kas būs tas lauciņš. Un te arī ir mans šobrīd lielākais šķērslis - KĀ to izdarīt. Kā zināt, ka tieši TAS būs īstais. Ir jau man viens grāds aiz muguras, bet nav mana sapņu profesija. Es sevi varu iedomāties gan par ārstu, gan mākslinieku, gan labdarības projektu organizētāju, gan biroja darbinieku, gan šefeni, gan asistentu. Sevi spēju iedomāties laimīgu tik daudzās lietās & vietās & darbos, ka nezinu kā noskaidrot vai šī ir ZVAIGZNE vai MALDUGUNS. Ir apjukums. Liekas, ka laiks rit no rokām ārā & ir jāuzspēj ielēkt vilcienā. Tikko esmu atgriezusies Latvijā uz pāris mēnešiem & nezinu, ko darīt.
Un vēl - Sandij, vai iegādājies to grāmatu LV?
Paldies!

hiperkeri 25. oktobris 2011 11:50

man ir uzdevums iedvesmot baudīt dzīvi.Tad tagad Tu,lūdzu pacel zodu,noskaņojies uz iedvesmojošām lietām principā-pagaidām nevajag iespringt uz ko konkrētu,bet uz kvalitatīvu un laimīgu dzīvi kopumā. Man depresijā palīdz youtubē atrodamiem IGodMindty video,kas ir kā meditācija ar iedarbību. varbūt arī Tu vari noskatīties kaut ko,kas Tev uz pirmo mirkli šķiet piesaistošāks.:) veiksmi:)

hiperkeri 25. oktobris 2011 11:46

platīna vārdi:D

svabits 25. oktobris 2011 11:46

jo vieglāk visu tversim jo vieglāk būs dzīvot!

hiperkeri 25. oktobris 2011 11:45

Par čigāniem man ir tieši tādi paši stereotipi kā visiem citiem. dzīvoju tak Rīgā:D:D tāpēc izbrīnīja,ka man palīdz cilvēki,pret kuriem man pašai ir tomēr maza pretestība. tīri sabiedrības dēļ.
skatījos tulkā,čigāni nozīmē liekulīgi draugu-protams,ka tādiem principā vajadzētu būt,bet es to savā dzīvē neizjūtu kā kaut ko šausmīgu-mēs taču dzīvojam patērētājsabiedrībā. draugi man ir un paliek draugi un man nav nekā žēl priekš saviem mīļajiem un draugiem.

hiperkeri 25. oktobris 2011 11:42

Tas tā viss jocīgi ir sanācis,jo laikam pat vakar gribēju teikt,ka man vēl joprojām ir taurenīši vēderā pret šo pašu cilvēku. Laikam tas,kas mani biedē ir tas,ka man ir bijušas pagātnē vairāk attiecības,bet viņam maz-tāpēc iegansts laikam ir tas,ka mani varētu pamest to `bērnu` dēļ-to mīlestības augļu dēļ-jo manī ir tik liela mīlestība,ka,neskatoties uz manām bailēm uz šo tematu,es būtu gatava ar viņu būt kopā visu dzīvi. un laikam tā cigarete ir tas,ka viņš tam var nebūt gatavs un no tā ir bail man. laikam arī tāda ir tā atbilde-bailes no neziņas.

banderoso 25. oktobris 2011 11:41

Dažreiz man liekas, interesanti kā cilvēki agrāk dzīvoja, kad nebija šādu zināšanu un pieļauju pat domu par zvaignēm, dzīves jēgu un mērķiem? Vai viņu dzīves nebija vieglākas? Savā veidā neko neprasot no citiem un no sevis.

25. oktobris 2011 11:37

Es savu zvaigzni esmu kaut kur pazaudējusi.. Pēdējo mēnesi jūtos pilnīgi pazaudējusies. Nezinu, ko gribu darīt, vai vispār gribu.. nepamet sajūta, ka esmu strupceļā. Neredzu sev nākotni, jo esmu pazaudējusi pašu svarīgāko - apziņu, ko vēlos. Ir sajūta, ka nevēlos neko. :( Bet, nu, ceru, ka pāries drīz!

intasanta 25. oktobris 2011 11:31

Jā...un NO KĀ TU BAIDIES patiesībā?

intasanta 25. oktobris 2011 11:30

Un vēl. Kā Tev TAVĀ DZĪVĒ palīdz čigāni? Ko Tas TEV MĀCA?

Ivetta 25. oktobris 2011 11:29

:)

intasanta 25. oktobris 2011 11:28

Labi. Jautājums. Kas Tev TAVĀ uzvedībā liek domāt, ka Tavā kopdzīvē ar šo cilvēku parādīsies cigarete? Jautājums PAR TAVU UZVEDĪBU

mazaa raganina 25. oktobris 2011 11:28

(party) (party) (party)

Ivetta 25. oktobris 2011 11:24

Paldies par rakstu. Raksts un jūsu diskusija ļoti ieinteresēja.
Man, atskatoties aizgājušiem notikumiem, rodas sajūta, ka bieži esmu saskārusies ar krītošām zvaigznēm. Rodas piedāvājums, es sapriecājos un jau visādas idejas rodas, bet vēlāk viss pazūd. Tikai nevaru saprast kur un kāpēc.
Sestdien satiku cilvēku, kurš mani uzrunāja. Pamanīja mani. Piedāvāja iesaistīt kopprojektā. Jomā, kas mani patiesībā uzkurina. Sajūta ir tāda, ka vēderā gluži kā šampanietī dzirkstoši burbuļi dzirkstītu. Jā, ir bailes pazaudēt šo sajūtu, šo sadarbīu. ļoti ceru, ka sadarbība būs ilgstoša un radīsies daudz jaunu ideju ko realizēt.

mazaa raganina 25. oktobris 2011 11:21

Varbūt tas nozīmē,ka nemaz neesi gatava ģimenes dzīvei!

svabits 25. oktobris 2011 10:35

makvins vai nevari man lūdzu uzrakstīt kaut ko vairāk par tām grunvald programmām? Es jau pagājušogad pētīju tik īsti nesaprotu to pieteikšanās sistēmu? Caur LV vai uzreiz viņiem jāraksta? anketa?
dace@bkb.lv
būšu pateicīga!!

hiperkeri 25. oktobris 2011 10:35

man pēdējā laikā bijuši visādi notikumi,kuri vedinājuši uz domām par ģimeni ar šo cilvēku,un,ja pēc visādas šādas informācijas apstrādes manā galvā ir šāds sapnis,tad kā man vajag rīkoties??? nu..kaut arī emocionāli gribas dumpoties.

banderoso 25. oktobris 2011 10:34

Vai tiešām domā, ka šis sapnī zemapziņa vēlas tev kaut ko pateikt? Varbūt tu tikai saskatījies vai salasījies kaut ko un sapnī apsplēlēji šo situāciju?

mazaa raganina 25. oktobris 2011 10:32

Man liekas, ka ne vienmēr visam jāmeklē racionāls izskaidrojums.

hiperkeri 25. oktobris 2011 10:31

izskatās,ka Tev viss notiek:) patiešām-kur ir,tur rodas:):)

hiperkeri 25. oktobris 2011 10:30

zini,es nekā nesaprotu!!! paskatījos tulkā,bet tur ir pilnīgi citi izskaidrojumi manām emocijām.
man vajag palīdzību,citādi ir grūti tikt skaidrībā-pati nespēju novērtēt situāciju.
sapnis bija tāds- tātad,man jau ar mīļoto cilvēku bija laulība ar 4 puikām-vienam jau bija dikti mīļa iesauka. tad mīļotais cilvēks aizsmēķēja cigareti (ko viņš dzīvē nedara,nesmēķē,bet man vēsturē ir daudz vardarbības ar cilvēku,kurš smēķēja,un vēl arvien ir atstājis rētas man no cigaretēm). tas bija kā signāls,ka man no šī cilvēka ir jāiet prom. muku prom ar visiem bērniem,un piefiksēju,ka pat flautu esmu atstājusi novārtā..mukt palīdzēja čigāni. bija tāda sajūta,ka mans mīļotais ir tik ietekmīgs un briesmīgs kā viens mafiozi.. un visu laiku tās bailes tik jūtamā veidā..

banderoso 25. oktobris 2011 10:30

Diemžēl mēs tik daudz laika izniekojam lietās, kas neko labu mums nenes un ar laiku jau talants ir pazudis :(

1 2 3 4