Un tā Ziemssvētku rītā....
„TU esi galīgi MANI pametusi novārtā!!!”
Tas ir tas, ko es sadzirdu Ziemassvētku rītā.... Nevis –
Priecīgus Ziemassvētkus , mīļā, vai – Klusus svētkus, vai ko nu pieņemts teikt šādos gadījumos...
Tur nu viņš sēž, uz mana naktsgaldiņa un izskatās pēc absolūta aizvainojuma iemiesojuma, kā tāds acteku dieveklis ( un tie visi ir diezgan baisi no skata)... un neko vairs nesaka, turpina iznīcinoši klusēt.
Nu jā, tiešām pēdējo divu nedēļu laikā, es viņu tiešām boiju pametusi novārtā, bet pēc svētkiem biju nosolījusies, svēti nosolījusies laboties.
- Ar labiem nodomiem ceļu uz elli bruģē!
Opā, man bija aizmirsies, ka šis radījums lasa manas domas!
- Jā es lasu tavas domas un nekāda „pēcsvētkulabošanās” . Tu labosies tūlīt un tagad! ... Tagad viņš izskatās pat valdonīgi lielisks, mans Slinkums, mans novārtā atstātais Slinkums.
- Un kādi priekšlikumi? Cenšos izklausīties kaut drusciņ nožēlojoša un mēģinu domāt tā, lai viņš nevarētu saprast, ko es domāju....
- Vispirms – nekādu pirmssvētku satraukumu! Tikai nepieciešamākais... nočaukst papīrs un es redzu, ka mans Slinkums ir papūlējies bildēs izlikt to, kā viņš saprot ideālu svētku svinēšanu un Jaunā gada gaidīšanu...
- Tavs plāns nav slikts, saku es , aplūkojusi Slinkuma veikumu, man tas pat patīk...
- Tieašām? Diezgan neticīgi novelk mans Slinkums, bet sāk jau labpatīkā izstarot rožainu gaismu, kā tāda Himalaju sālslampa.
- Jā, tikai ātri ātri apsveiksim radus un tad ķersimies pie Tava plāna... Labi?
Mans Slinkums paliek drusku zaļgans, bet tad saka:
- Nu lāābi, tikai saproti pati, tev nebūs nekā ko SK ierakstīt, bet konkursi tur ir un es ZINU, ka tu gatavojies kaut ko rakstīt!
- Vai nu pirmo vai pēdējo reizi es nepiedalos konkursos... Man esi tu un es neko nevaru parakstīt....
- Aha, izlasi tikai to, ko pagājušo gadu rakstīji, lai tev neuznāk vēlme kaut ko apņemties jaunā gadā.
Noteikti izlasīšu, kaut kad, iespējams , varbūt.... nākošgad...
Manas domas arvien vairāk sāk pārņemt mana Slinkuma vizualizētais priekšlikums.....
Laimīgo Jauno gadu, dāmas .... Es dodos svinēt....
Man domāt, ka Slinkuma dvīņubrālis šobrīd viesojas pie manis.
Nu varu iedomāties Slinkumu acteku dievību rituālā - ar upurēšanu
Ja Tu zinātu, ko man tas maksāja.....
Man prieks, ka uz brīdi izspruki no Slinkuma apskāviena, un tapa blogs
