Tā bija īsta mīlestība?

nosiguldas
nosiguldas 25. janvāris 2011 10:50
482

Kādu brītiņu biju pazudusi, nedēļu iesākšu ar ko jaukāku, nu, lūk, arī turpinājums.

 

1. daļa Kā viss sākās...

2. daļa. Soli pa solim -ceļš ved uz augšu!

3. daļa. Atmaksa ir salda, bet kāda ir tās cena..

4.daļa. Vientuļās māmiņas grēksūdze

 

Iezvanījās telefons, jā, tad tu gribi strādāt policijā, tātad ja gribi pēc divām stundām tev ir pārrunas. Tā sākās nākošais posms manā dzīvē.

 

Viņu es satiku kāpnēs, pasmējos par to, ka viņš tik ilgi pavada laiku darbā, uz ko viņš atbildēja, ka tas tapēc ka personāls nepilda savus funkcionālos pienākumus. Es nosmējos un ar kolēģi runājot dzēlīgi piebildu, ka ar "sievu arī viņš noteikti guļ blakus ņemot dienesta ŗeglamentu".

 

Vārds pa vārdam, diena pa dienai un viņš atbrauca pie manis ciemos. Kad viņš aizbrauca, sapratu, ka esmu iekritusi, jo nespēju iedomāties dienu bez viņa. Pienāca pavasaris, man bija dežūra, kad atbraucu no izsaukuma,  atvēru savu kabinetu, tas bija vienos ceriņu zaros, dažādu krāsu un formu, vēl tagad man dārzā ir īpaša vieta ceriņiem un ceriņu laikā pārņemm skumjas. Kopā gatavojāmies policijas sporta svētkiem, zīmējām līmējām, gatavojām tērpus parādei un pavadījām kopā brīvo laiku. Pieminēju par viņa sievu, viņi tad jau dzīvoja katrs savu dzīvi. Vasaras sākumā sieva tomēr nolēma ar mani tikties, mēs ilgi runājām, kad viņa teica, ka viņš ir gļēvs, bez rakstura, es nepiekritu, jo man likās ka tā tas nav un ar mani viņš būs savādāks.

 

Mana mīlestība bija neizmērojama. Es, protams, redzēju, ka brīžos, kad man sakarā ar darbu nepieciešams viņa atbalsts, viņš centās no tā izvairīties. Tāpat es labi zināju, ka viņš nevarēs būt tēvs svešiem bērniem. Bet tas taču ir mazsvarīgi, jo es viņa dēļ varēju visu pasauli apgriezt otrādi. Jaukās attiecības nedaudz bojāja, tas, ka ik pēc kāda laika man nācās domāt par grūtniecības pārtraukšanu, bet arī tas likās mazsvarīgi.

 

Nu, lūk, tā pienāca brīdis, kad daktere pateica, ka ar veselību tā nevar jokot, par grūtniecības pārtraukšanu nevar būt ne runa un arī garantijas, ka es iznēsāšu mazuli nav. Īsta auksta duša, bet viss bija labi, bijām kopā. Pēc trīs mēnešiem nokļuvu slimnīcā uz saglabāšanu, viņš sēdēja man blakus, tad devās projām, pasmaidīja un teica, gaidi- rīt es būšu...

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
lollyangel 22. oktobris 2012 11:13

kads tur launums.katram ir tiesibas uz savu laimi un vina jau neleca pie vina gulta.viss bija abpuseji.kaut gan es diezvai varetu samierinaties ar to ka dziivo viena dzivokli.tevi nemocija doma ka vini varbut kaut vai reizem ari gul viena gulta?

nosiguldas 26. janvāris 2011 09:52

Pieņemu tavu kritiku, ja pievērsi uzmanību, viņi dzīvoja katrs savu dzīvi, tā kā rakstu par sevi neuzskatīju par vajadzīgu minēt, ka viņi dzīvoja vienā dzīvoklī, bet jau gadu viņa paralēli pie tam atklāti dzīvoja ar kādu citu mūsu kolēģi. Es noteikti par to neraudu, jo mans mērķis rakstot nav žēloties par dzīvi, bet gan dot iespēju pārdomām un neatkārtot manas kļūdas.

peeka 26. janvāris 2011 00:45

Kapec raudi- "Kas sievai viru zog"?
Launa Tu esi loti.
Nezeliga. :(