Spiš castle – Spišský hrad

mazaa raganina
mazaa raganina 17. maijs 2011 00:00
1577

 

Esam Slovākijā, izbraukājušies krustu šķērsu, bet vajadzīgi galamērķi tā arī neatrodam. Manā apskates objektu sarakstā ir iekļauts slavenais, daudzos ceļojuma apskates objektos pieminētais Spiškas cietoksnis. Iebraucam Levočas pilsētā un es uzmeklēju tūrisma informācijas centru, jo man dienas kārtībā jautājums nr.1-kā nokļūt līdz cietoksnim! Sākas pats jautrākais, jo meitene nezina ko man atbildēt. Esmu pilnīgi droša, ka jautājumu uzdodu saprotami un tāds cietoksnis pastāv arī dzīvē, ne tikai manā iztēlē. Nekas nenotiek un es ņemu iniciatīvu savās rokās, paņemu visas iespējamās kartes un bukletus info centrā un atrodu beidzot arī man vajadzīgo objektu un iebakstu ar pirkstu-man lūdzu uz šejieni! Neko gudrāka es netieku, toties tieku pie bezmaksas bukletiem. Abi ar vīru rokamies pa kartēm, līdz mūsu ceļa ,,rādītājs” Mr. Tom Tom ņem pretī vienu miestu, kas varētu(tīri teorētiski) varētu atrasties blakus cietoksnim. Ar lielām cerībām dodamies ceļā. Laiks ir tāds kā ierasts mūsu ceļojuma laikā, līst lietus! Vismaz šoreiz nav tik ļoti auksti un saulīte mēģina izlīst no mākoņa aizsegiem, bet lietus līst bez mitas. Beidzot, beidzot mēs to pamanām!!! Jūhuuuu, tomēr esam atraduši ilgi meklēto un beidzot atrasto cietoksni. Pabraukt garām nav iespējams. Celtne izskatās grandioza, no ārpuses elpa aizraujas, tik ļoti esmu aizrāvusies ar jūsmošanu, ka aizmirstu nofotografēt šo grandiozo celtni no ārpuses.

 

 

 

Novietojam auto stāvvietā un bruņojušies ar lietussargiem dodamies kalnā augšā aplūkot celtni no iekšpuses.

Vai man izklausās, vai patiešām dzirdu latviešu valodu...? Patiešām, esam satikuši vēl vienu latviešu ģimeni, kuri apceļo Slovākiju, uzzinām, ka viņi bija gatavojušies kāpt kalnos, bet lietus visus plānus izjaucis.

Nopērkam ieejas biļetes, es apbruņojos ar info lapu krievu valodā un dodamies iekšā šajā senajā būvē. Šī vieta ir unikāla ar to, ka tā bija apdzīvota jau 5 tūkst. gadus pirms mūsu ēras, pat vēl ātrāk, jo šajā vietā savu kāju spēruši neandertālieši. Pirms vairāk nekā 800 gadiem šajā vietā 634 metrus virs jūras līmeņa sāka veidoties milzīgs akmens cietoksnis. Šī vieta aizņem 41 426 m2 zemes un atrodas 200m virs apkārtējā zemes līmeņa. Pils ir viena no lielākajām 13, 14. gs. militārajām, politiskajām un reliģiskajām celtnēm Austrumeiropā. Spiškas cietoksnis kalpoja par aizsardzības nocietinājumu feodālajai Ungārijai, bet vēlāk Spiškas apgabala pārvaldnieks Stefans Zapoļskis cietoksni pārbūvējis par aristokrātisku pili ar bruņinieku zāli un baznīcu. No senās greznības līdz mūsu dienām nekas liels nav palicis pāri.

 

 

Līdz 1945. gadam šī pils bija Csáky ģimenes īpašums, īpašumus viņi bija pametuši jau 18.gs sākumā. Šeit bija palikusi tikai imperatora armijas artilērijas daļa. Interesants ir fakts, ka šajā vietā ļoti bieži spēris zibens, kā rezultātā bieži izcēlušies ugunsgrēki, kuri iznīcinājuši senos jumtu segumus. Pēdējais lielais un postošais zibens izsauktais ugunsgrēks notika 1780. gadā. Vēlāk šo vietu izdemolēja cilvēki, kuri no pils veda prom akmeņus savu māju celšanai. 1969. gadā šajā vietā sākas arheoloģiskie izpētes darbi un cietoksnis pamazāk tiek atjaunots.1985. gadā durvis tiek vērtas apmeklētājiem.

Kopš 1993. gada šis cietoksnis un ap to esošā unikālā teritorija iekļauta UNECO mantojumu sarakstā. Arheologi veicot rūpīgus izpētes darbus ik pa laikam par šo vietu izdara jaunus atklājumus. Tā piemēram ir atklāts, ka šī vieta savulaik kalpojusi kā kulta vieta.

 

 

Pils iekšpusē ir iespējas apskatīt patstāvīgo ekspozīciju: dažādus traukus, ieročus un tamlīdzīgas senatnes liecības. Dodamies apskatīt moku kambari...te mani pārņem smacējoša un neomulīga sajūta, ieraugot tos visus šausmu rīkus, gribu ātrāk tikt prom. Tālāk ejam apskatīt blakus esošo kapelu. Baznīcās mani parasti pārņem miers, bet ieejot te es velku vīru prom aiz rokas, jo te man kļūst vēl sliktāk ap dūšu. Sajūtas sirreālas: tikko nomušīju vienu cilvēku, tagad iešu palūgt Dievu, lai atlaiž grēkus. Brrr...

 

Bet vislabāk man patika vienkārši skatīties ārā pa logiem, jo dabas ainavas ir ārkārtīgi skaistas, lietus joprojām smidzina, bet tas nespēj slāpēt manu prieku par apkārt esošo dabas varenību. Vīrs nevar vien beigt brīnīties par tā laika celtnieku darba pamatīgumu. Patiešām, šī doma mani arī nepamet katru reizi aplūkojot kādu varenu celti. Kā gan viņi to dabūja gatavu...?

Cietoksnī tiek rīkoti dažādi pasākumi tādējādi piesaistot tūristu uzmanību. Vēl tūristus piesaista...murkšķi! To šeit esot ļoti daudz. Iespējams lietus dēļ, bet mēs nesatiekam nevienu no izslavētajiem Spiškas cietokšņa murkšķiem.

 

 

Braucot ar auto prom, es īsinot laiku tulkoju un atstāstu vīram par to, ko uzzinu no informatīvās lapas. Vēsture ir ārkārtīgi interesanta un laiks braucot paiet nemanāmi. Visu Jums nestāstīšu, lai paliek Jūsu ziņā aizbraukt un pašiem visu uzzināt!

Foto no personīgā arhīva un http://www.panoramio.com 

http://www.spisskyhrad.sk

 

 

 

 

 

 

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
madmozele 17. maijs 2011 19:32

Cietoksnis.... (Y)

sandrulish 17. maijs 2011 15:58

Jā, tieši tāpēc tik interesanti palasīt, citu atsauksmes par tuvākām valstīm,,,būtu interesanti aizbraukt.... (Y)

mazaa raganina 17. maijs 2011 14:34

Tas patiešām ir piepildāms sapnis! ;)

sandrulish 17. maijs 2011 14:28

Liels paldies par ieskatu, radās vēlme aizbraukt un paskatīties pašiem...

Bildes -super!!! (angel)

17. maijs 2011 13:39

uuuhh cik skaists cietoksnis :) super

vespo 17. maijs 2011 08:00

es arī šeit esmu bijusi un man ļoti patika šis cietoksnis (Y)