Skumjas pārdomas

nosiguldas
nosiguldas 11. novembris 2015 10:28
1220

Pienākot novembrim, mēs visi gatavojamies Latvijas valsts svētkiem. Mani mācīja, ka valsts karogs – tas ir kas ļoti īpašs. Es ar lielu bijību apskatīju omītes piemiņas zīmi, kurā bija Latvijas sarkanbalts sarkanais karogs. Un laikam tāpēc man nav saprotams tas, ka reizi gadā visi kam nav slinkums, piesprauž Latvijas karoga lentīti pie drēbēm. Gribu piebilst, ka pēc 18. novembra, bieži šīs lentītes var redzēt mētājamies uz ielas.

To, ka mēs esam latvieši un mīlam savu zemi mēs varam parādīt ar saviem darbiem un tad ar gandarījumu varam nēsāt šo atšķirības zīmi. Bet cik daudz ir tādu, kas šodien šo zīmi nēsās, bet rīt jau aizmirsīs, ka ir savas zemes patrioti.

 Šodien ieklausījos māmiņu sarunā, kur viena otrai stāstīja, kā mazie skolēni sasprauž karodziņus uz visām iespējamām drēbēm. Es gan šajā sarunā nedzirdēju stāstu par to, ka mēs bērniem mācām cienīt šo atšķirības zīmi, ka tas ir gods to nēsāt un kāpēc mēs šo atšķirības zīmi piespraužam pie krūtīm.  Es nenēsāju šo zīmi pie krūtīm, jo uzskatu, ka man nav jārāda, cik svarīga man ir vieta, kur es dzīvoju. Es to apliecinu pati sev katru dienu, kad redzu lietas, kas sakārtojamas, vai dodos palīdzēt cilvēkiem, kam nepieciešama mana palīdzība.  Ir sajūta, ka kaut kas šajā procesā nav pareizi, iespējams, ka valsts svētku atšķirības zīme varētu būt auseklītis, bet karogs tā ir valsts simbolika un es nevaru pieņemt, ka to var nopirkt par pāris centiem un nēsāt visi, arī tie, kas nav cienīgi to darīt.

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
hiperkeri 11. novembris 2015 20:18

Vaaaaai,kas par kariem te sākas. Tik tiešām- radam mīlestību ne kasamies. Es arī valkāju šo karodziņu uz svētku laiku un visus savus karodziņus pie brošām katru gadu krāju klāt:) Ikdienā man apkārt ir rotas ar latvju spēka zīmēm,tāpēc citādi patriotiska nejūtos ne ikdienā ne svētkos,lai gan mani patīkami silda sajūta,kad pretī nācējiem arī ieraugu mazo karodziņa lentīti uz mēteļa,tad ir smaids pa seju- sajūta,ka esam KOPĀ,daļa no kā lielāka,vienoti:) Es nemaz nevaru nevilkt- tā kā esmu skolotāja,man bērni VISU pamana- pirmdienā man karodziņš bija nevis pie drēbēm,bet pie somas,un bērni sāka prašņāt- skolotāj,kas,jūs nezināt,ka šī ir PATRIOTU nedēļa?? Televizoru neskatāties??:D tā kā redz,ka cilvēki to visādi saprot.. ja neierauga uzreiz,tātad izdara secinājumus. Redz,cik mēs raibi un dažādi:)

VesmaSk 11. novembris 2015 17:05

Man patīk, ka vismaz reizi gadā mēs izceļam savu piederību Latvijai ar šīm mazajām lentītēm. ja tās nēsātu ikdienā, tā karoga krāsu būtība un simbolisms nonivelētos, bet tā - reizi gadā - ir ļoti forši to lentīti piespraust. Tas ir kā svētku drēbes uzvilkt. neko sliktu un peļamu šeit nesaskatu.

vecsprofils 11. novembris 2015 16:23

Jā, es principā arī neredzu neko sliktu, ka Latvijas karogs vismaz nedaudz, bet tiek "popularizēts". Re, mūsējie nez kāpēc labprāt grib pirkt peldkostīmus ar Amerikas karogu, Krievija arī štancē savu karogu, Francija visur kur arī liek, ar ko Latvija sliktāka vai labāka (kā nu to uztver)? Man jau liekas, ka labāk, lai mūsējie valkātu peldkostīmus ar Latvijas karoga uzdruku nekā lepotos par to, ka dabūjuši ebay vai New Yorker veikalā amerikāņu.

Arīdzan, es tik ļoti pie sirds neņemtu to, ka pēc svētkiem tās mazās lentītes būtu šur tur redzamas uz ietvēm. Nu un? Nu vējš aizpūta, citam izkrita, vismaz vairākumam tā tas arī būtu. Kāpēc visur tik ļoti jāredz tieši negatīvo zaimošanu? Man jau šķiet, ka Latvijā sabiedrība (tostarp arī slimīgā uztvere dažbrīd nenozīmīgas lietas uztverot par kaut kādu lielāko aizskārumu) ir diezgan kompleksaina attiecībā pret Latvijas karoga popularizēšanu. Cilvēki ir iebaidīti, jo "bet ja nu par mani ne tā padomās, ja es ne tā piekarināju, ne tādos izmēros, ne tādos toņos, tā taču ir zaimošana valkāt...".
Jātver to visu vieglāk :)

Nymph 11. novembris 2015 13:47

Es pievienojos LosOjosVerdes viedoklim.
Arī man ir lentīte (gan kā lentīte auduma izpildījumā, gan sudraba sarkanbaltsarkanā "lentīte", kura, manuprāt, pat ir foršāka, jo piesprausta pie apģērba nesamurcās un nenosmērējas.
Vispār, atceros, ka skolas laikā (domāju, ka arī Catwoman šo atceras) mēdzām aizrunāties par to, kāpēc ASV, Lielbritānijas, Francijas karogi, to krāsas, kompozīcija u.t.t. attiecīgajās valstīs (un ne tikai) tiek izmantoti nereti pat varbūt par daudz, bet mēs - Latvijā, par saviem nac. simboliem (tostarp karogu) kautrējamies, nemaz nerunajot par to, ka mums arī no juridiskā viedokļa nacionālie simboli tiek ļoti sargāti un dažbrīd šķiet - pārspīlēti. Šajā kontekstā es ļoti priecājos par to tendenci, kas ir ieviesusies pēdējo gadu laikā, ka mēs arī ikdienā nevis kautrējamies no latviesu rakstiem, zīmēm, simboliem, tostarp karoga krāsām, tā simbolikas izmantošanas, bet tieši otrādi - to lietojam arvien vairāk. JO nevar noliegt, ka šie nacionālie simboli pastarpināti tomēr vairo katrā no mums ja ne patriotismu (jo patriotismu es, savukārt, lielā mēra pielīdzinu reliģiskai piederībai - tas, ka Tu esi patriots, nebūt nemainās no tā, vai Tu to kaut kā mēģini publiski atrādīt, vai nē, jo svarīgāka ir šī te iekšējā sajūta, ticība un pārliecība). Bet man patīk, ka mums ir iespēja ar vizuālām atšķirības zīmēm parādīt, ka esam tādi, kuriem piemīt LATVIETĪBA. Un vienalga, vai tā būs sarkanbaltsarkanā lentīte Valsts svētkos, vai tautas tērps Jāņos, vai šalle ar Lielvārdes jostas simboliku - šie ir tie simboli, kas var šo apziņu izcelt kaut kādā citā līmenī.

pece 11. novembris 2015 12:33

Kā reiz auseklītis norādītu uz Latvietību, ne uz Latvijas patriotiem. "Latvietis" nav sinonīms "Latvijas patriots" un otrādi. "Latvijas patriots" var būt arī citas tautības cilvēks ;)

pece 11. novembris 2015 12:29

Man gan ļoti patīk, ka Latvijas simboli kļūst cilvēkiem tuvāki un ienāk ikdienā. Lentītes V veidā, aproces latvijas karoga krāsās, cepures, šalles, rotaslietas - super!

Tas, ka jāmāca visu nemētāt, aiz sevis sakopt - ir mazliet cita darīšana!

nosiguldas 11. novembris 2015 12:22 LosOjosVerdes

par ģimeni piekrītu. Ar vecākiem sazinājos, redzēsim vai būs rezultāts.

Linduchy 11. novembris 2015 12:20 LosOjosVerdes

Piekrītu!!! Katrā tautā ir savi izņēmumi :S

nosiguldas 11. novembris 2015 12:19 Catwoman

Tieši to arī gribu teikt, ka nav svarīga valoda, bet gan attieksme un kāds ir pats cilvēks.

LosOjosVerdes 11. novembris 2015 12:19

Bet par bērnu žēl. Tas nāk no ģimenēm. Tev vajadzētu iet uz skolu un runāt par šo, jo nevienam nav tiesību otru noniecinàt tautības dēļ. It sevišķi tos, kuri ir lojāli valstij.

nosiguldas 11. novembris 2015 12:17 LosOjosVerdes

:D(hi)

Linduchy 11. novembris 2015 12:17 nosiguldas

Arī es nāku no divvalodīgas ģimenes - mans tēvs bija latvietis, māte - krieviete. Bet es esmu latviete līdz kaula smadzenēm... Reizēm, protams, manī uzliesmo kaut kas no slāviskā temperamenta, bet to es neuzskatu par trūkumu :D
Lai nu kā, mani ģimenē ir audzinājuši mīlēt un cienīt šo valsti un zemi :)

nosiguldas 11. novembris 2015 12:17 LosOjosVerdes

PIEKRĪTU, domāju, ka sapratīsi kā jūtos, ja mans bērns atnāk no skolas un raud, jo par viņa tēti runā slikti tikai tapēc ka viņš ir krievs.

LosOjosVerdes 11. novembris 2015 12:13 nosiguldas

Peace(L)

LosOjosVerdes 11. novembris 2015 12:13

Urla var būt arī latvietis. Tā nav tautība, kas raksturo urlu. Tavai zināšanai, esmu gan strādājusi mazākumtautību skolā, kur man bija kolosāli kolēģi, gan šobrīd mana mīļākā bērna skolotāja ir krieviete, ar kuru kopā brauksim svinēt Lāčplēša dienu. Te var redzēt Tavu saasināto uztveri.

nosiguldas 11. novembris 2015 12:11

:)( Nez, kā jūtas tāds tipisks urla šādā reizē) ATVAINO JA PĀRPRATU.

LosOjosVerdes 11. novembris 2015 12:10 nosiguldas

Pag, kur es krievus nosaucu par urlām? Kur????

nosiguldas 11. novembris 2015 11:56 LosOjosVerdes

Man gan gribētos lūgt neizmantot vārdus, kas neraksturo visus krieviski runājošos cilvēkus. Man bērns atnāca no skolas ( 1. klasē) un raudāja, jo viņas tētis ir krievs un tapēc puikas saka, ka Latvijai neder un ir jādzen prom. Ar ko mēs tie, kas sevi saucam par latviešiem atšķiramies no "Urlām", ja neprotam savu latviskumu nest ar cieņu.

rasas 11. novembris 2015 11:37 LosOjosVerdes

demokrātija vienmēr ir bijusi vairākuma viedokļa pārstāvniecība ;)

LosOjosVerdes 11. novembris 2015 11:34 rasas

Nuuuu, šis nu gan nav piespiedu kārtā. Ja pats cilvēks tā jūtas, ka viņam bez maz vai sabiedrība piespiež likt karodziņu, tad jājautā, kādas jūtas pret savu valsti tam ir. Es vairāk piespiedu kārtu redzu, kad katram pie savas mājas obligāti jāizkarina karogs. Nez, kā jūtas tāds tipisks urla šādā reizē:D lūk, tā gan ir zaimošana

rasas 11. novembris 2015 11:16

Dalu līdzīgu viedokli ar nosiguldas.
Personīgi man ārišķīga pazīme patriotismam neko neizsaka, vēl jo vairāk, ja kādā brīdī šāds atribūts tiek padarīts par piespiedu-brīvprātīgu "pasākumu", lai iederētos "pareizajā" (svētkiem noskaņotā, patriotu) cilvēku pulciņā.
No otras puses - ASV karogu izmanto daudz liberālāk, iespējams, arī priekš mums tas ir veids, kā popularizēt patriotismu.

LosOjosVerdes 11. novembris 2015 10:49 Catwoman

Man arī tāda ir. Jāsaka godīgi, pie viena mēteļa tā man ir pastāvīgi(L)

LosOjosVerdes 11. novembris 2015 10:48

Nezinu, tik kategoriska gan nebūšu. Es domāju, ka tie, kuriem šī zeme nav dārga un svarīga, arī to vienu reizi gadā šo karodziņu pie krūts nespraudīs. Bet tie, kas piesprauž, kaut uz mirkli ir aizdomājušies, kas viņi ir, par ko ir gatavi iestāties, viņiem nav kauns būt latvietim ( starp citu, ir tādi, kuriem ir). Ja mēs kaut šādiem paņēmieniem spējam bērnos ieaudzināt patriotismu un mīlestību pret savu zemi, tas ir daudz! Manuprāt, absolūti nav svarīgi, cik maksā šīs karodziņš, kaut pats izgatavo. Svarīga ir spēja un sapratne sevi identificēt ar savu tautu!

Linduchy 11. novembris 2015 10:47

Man svētku laikā ir piesprausta karoglentīte pie krūtīm :) Es mīlu šo zemi, es novērtēju mūsu brīvību, es lepojos ar savu valsti. Neredzu nekā nosodoša karoglentīšu piespraušanai pie krūtīm, ja vien tiešām pēc tam tā netiek izmesta miskastē.