Sieviešu festivāls - diena, kuru veltīt tikai sev

Linduchy
Linduchy 9. marts 2021 11:25
767

2020. gadā man bija lieliska iespēja piedalīties un izbaudīt Sieviešu Festivālu klātienē. Tas bija kaut kas fantastisks - pasākums iedvesmoja, apkārt valdošā enerģija pozitīvi uzlādēja. Taču īsi pēc nozīmīgā pasākuma situācija pasaulē mainījās. Esmu pārliecināta, ka katra no mums cerēja un pat ticēja, ka pandēmija ir tikai īslaicīga, nenoteiktība un bailes jau drīz būs aiz muguras, jo kopā mēs varam saņemties un pārvarēt visas grūtības, bet...

Ir pagājis tieši gads, taču situāciju pasaulē ir grūti nosaukt par cerīgu un daudzsološu. Vēl aizvien pasauli iegrožo dažādi ierobežojumi, vēl aizvien valda neziņa par to, kas mūs sagaida rītdien, pēc nedēļas, pēc mēneša.

Šis laiks ir bijis emocionāli grūts. Man pietrūkst reālas saskarsmes ar cilvēkiem. Es jūtu, ka tas nopietni ietekmē manu labsajūtu.

Ļoti gaidīju 2021. gada Sieviešu Festivālu un cerēju, ka šis tiešsaistes pasākums spēs mani iedvesmot, uzlabot pašsajūtu, uzlādēt pozitīvi un saņemties "restartēties".

Festivāla programma piedāvāja dažādas lekcijas un nodarbības visas dienas garumā - iedvesmojoši stāsti par jaunu zināšanu apguvi informāciju tehnoloģiju jomā, uzņēmējdarbības uzsākšanu, noderīgas lekcijas par fiziskās veselības un emocionālās labsajūtas atgūšanu, attiecību stiprināšanu gan ar apkārtējiem, gan ar sevi. Un, protams, neizpalika arī izglītojošas sarunas par skaistumkopšanu, veselīgu uzturu, gardu dzērienu pagatavošanas meistarklase un deva humora sieviešu izrādē.

Šo dienu es veltīju tikai sev. Tas bija viens no nedaudzajiem iemesliem sapucēties, ieveidot matus, uzklāt vieglu grimu, kura neatņemama sastāvdaļa ir sarkanas lūpas, uzvilkt skaistu kleitu, sagatavot veselīgu tēju termokrūzē un atlikt visus ikdienas darbus. Ar interesi klausījos lekcijas un vēroju praktiskās nodarbības. Smēlos iedvesmu, analizēju sevi un kārtoju visu pa plauktiņiem.

20210309112237-39683.jpg

Kāda no jums varētu teikt, ka pavadīt visu dienu pie datora nav prāta darbs. Jā, tik tiešām - bet tā bija mana izvēle. Es ļoti labi pazīstu sevi. Un manā gadījumā pareizākais bija izbrīvēt vienu dienu un noskatīties lekcijas no A līdz Z. Taču tas nebija obligāti, jo visas lekcijas un nodarbības festivāla dalībniecēm ir pieejamas arī ierakstā, tās var noskatīties sev ērtā laikā.

Vienīgais mīnusiņš - visas lekcijas bija tik interesantas, ka nevēlējos kādu no tām izlaist. Iespējams, nākamajam pasākumam būtu vērts apdomāt kādu ilgāku pauzi, lai varētu nesteidzoties izbaudīt pusdienas. Šoreiz pusdienas man nācās gatavot steigā un izbaudīt tās pie datora ekrāna, un tas bija moments, kad pārkāpu saviem principiem, jo cenšos izvairīties no ēdiena baudīšanas pie ekrāna. Iespējams, šādu pauzi varētu papildināt kāds muzikāls priekšnesums. Bet tās ir tikai manas pārdomas. :)

Pandēmijas laiks daudzām no mums ir ļoti grūts. Neziņa, ierobežojumi, bailes - tas viss sagādā pamatīgu stresu. Un šis ilgstošais stresa stāvoklis atstāj pēdas. Bieži vien mums ir grūti rast motivāciju, lai uzsāktu kaut ko jaunu vai turpinātu jau iesākto. Reizēm gadās dzīvē tā, ka, ja arī beidzot esi apņēmusies kaut ko darīt, tev apkārt ir cilvēki, kas ar savu negatīvo domāšanu tevi nomāc un spēj sagraut tavu pašapziņu, liekot šaubīties par taviem mērķiem un tavām spējām tos sasniegt.

Ziniet, meitenes, šis tiešām ir smags laiks, bet šis ir arī restarta un dumpinieciska gara laiks. Katra no mums var! Neklausieties citos, kas jums saka, ka jūs kaut ko nevarat, ka jūs esat par vecu, pārāk dumja vai aizņemta ar citiem pienākumiem. Mēs varam sākt studijas vai apgūt jaunas prasmes, mēs varam mainīt profesiju vai kāpt pa karjeras kāpnēm, mēs varam sākt mīlēt sevi un caur šo mīlestību padarīt apkārtējo pasauli skaistāku, mēs varam sākt ievērot veselīgu dzīvesveidu bez striktiem ierobežojumiem, mēs varam veltīt laiku sev, pucēties arī mājas apstākļos, pabūt vienatnē, kad tas ir nepieciešams, dodoties pastaigā pie dabas. Jā, mūsu dzīvē šobrīd ir ļoti daudz ierobežojumu, bet katrai no mums ir jācenšas saskatīt pozitīvos momentus, lai arī tie ir mikroskopiski mazi. Mēs varam sasniegt visu kāroto! Tas gan nenozīmē, ka mērķus mēs varam sasniegt jau rīt. Soli pa solim, pakāpienu pa pakāpienam, kilogramu pa kilogramam, vārdu pa vārdam svešvalodā - katru dienu mēs varam ielikt pa vienam elementam mūsu nākotnes būvēšanā, jo mēs, sievietes, esam īstenās pasaules arhitektes. Ir jātic sev, savām spējām un savam spēkam!

Man Sieviešu Festivāls bija pauzes brīdis - diena, kad apturēt mūžīgo skrējienu un restartēt savu domāšanu, palūkoties uz darbu, pienākumiem, attiecībām un saviem mērķiem no cita skatpunkta. Šī diena tiešām bija iedvesmojoša, izglītojoša un motivējoša, tā nodrošināja pozitīvu lādiņu, neskatoties uz to, ka saskarsme bija tikai vienvirziena, vērojot datora ekrānu. Paldies visiem, kas iesaistījās organizēšanas procesā! Paldies visiem, kas dalījās savās zināšanās, prasmēs un padomos lekcijās un nodarbībās! Paldies visiem, kas ticēja un ļāva šim pasākumam gūt panākumus arī tiešsaistes vidē! Milzīgs paldies par ieguldīto darbu!

Ceru un ticu, ka pandēmija reiz beigsies, ierobežojumi tiks atcelti, lai mēs visas atkal varētu tikties klātienē. :)

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies