Septembris starp āboliem un pīlādžiem

Linduchy
Linduchy 4. oktobris 2017 12:16
439

Rudens iestāšanās neapbēdināja mani. Rudens atnākšana nepārsteidza mani. Rudens pārmaiņas dabā iedvesmoja un deva spēku, lika saprast, ka pārmaiņas ir neizbēgamas - arī manā dzīvē ir jāatrod spēku, lai atteiktos no ierastā, labi zināmā. Pienācis laiks uzdrošināties pamēģināt - pamēģināt kaut ko jaunu.

20171004121601-77718.jpg

Dzīvi nevar dzīvot vienā "kastītē". Tavā priekšā ir neskaitāmi ceļi, neceļi un krustceles. Galvenais ir nebaidīties izbrist pašai savu ceļu, ja arī priekšā ir nebeidzamu šķēršļu lauks un apkārt ir daaaudz cilvēku, kuri nebeidz atgādināt, ka tev nekas neizdosies, nav vērts pat mēģināt. Es domāju, ka svarīgāk dzīvē ir mēģināt kaut ko darīt, nevis beigās nožēlot, ka tu to neizdarīji.

20171004095931-39013.jpg

Septembris - atkal (nē, vēl aizvien) pie dabas

Ko lai saka - manī ir dzimis un nostiprinājies dabas bērns. Septembrī strauji pildījās darbu un pasākumu kalendārs. Kad visa kā ir par daudz, smadzenēm ir jādod iespēju mierīgi to visu sakārtot pa plauktiņiem, tāpēc vislabākā atpūta man bija meža klusumā. Kaut gan mežā nav absolūta klusuma. Tur daba spēlē savu harmonisko simfoniju - tikai ir jāiemācās saklausīt tās burvību.

20171004103656-96883.jpg

Rudens krāsu daudzveidība ir bauda acīm - tā neļauj ietīties drūmā laika noskaņojumā. Ļaujies rudenī iekāpt krāsu karuselī. Lai ārā lietus lāses krīt pelēkajās peļķēs. Lai vējš plosa dzeltenās bērzu lapas. Prieku var atrast! Pīlādžos, ķirbjos, fizāļos, ābolos, asterēs un krizantēmās.

20171004104934-31567.jpg

Septembra ceļi atkal un atkal veda mani uz Bausku. Vieta, kur saplūst Mūsa un Mēmele, ir īpašas enerģijas piepildīta. Plūstošā ūdens skaņas "izvibrē", ja tā var izteikties, ikdienas stresus, šaubas un bailes. Lieliska vieta meditācijai. Upe dod spēku.

20171004105122-53690.jpg

Ja ar dabas krāsām un upi nepietiek, vienmēr var sameklēt kaut ko vairāk. Kristīne Luīze Avotiņa sniedz iespēju "iekāpt" Sapņu upē - košā, dzīvespriecīgā, cerību piepildītā un romantiskā.

20171004105657-58578.jpg

Un vēl rudenī var pieņemt izaicinājumu, pārvarēt bailes no iekšējā komforta robežu pārkāpšanas, saņemties un iekāpt upē - tiešā vārda nozīmē. Lai apkārtējo cilvēku dūnu jakas, lapkritis un ņirdzošas vārnas kokā nebiedē - nomet drēbītes un iekāp upē. Lai nemulsina teksti, ka esi galīgi prātu izkūkojusi. Pamēģini! Skaidra lieta, ka 29. septembrī ūdens temperatūra bija tālu no apzīmējuma "silts kā piens", bet tas karstuma vilnis, kas pārņem, izkāpjot ārā no ūdens. Tāda patīkami kņudinoša sajūta, kad tu sajūti katru savas miesas milimetru. Jūti, kā cirkulē asinis pa visu ķermeni. Uzreiz ietinies siltā pledā un iedzer siltu tēju, vērojot saulītes došanos uz rieta pusi. Ir tik labi. 

Rudens noskaņas virtuvē

20171004111204-96800.jpg

Rudeni var ne tikai apskatīt un izbaudīt uz savas ādas, bet arī apēst. Manā virtuvē valda krāsas. Neuzrunā bezkrāsains ēdiens - vismaz baudu no tāda apēšanas es tiešām neizjūtu. Un es ticu, ka, ja tu nejūti baudu un prieku, ēdot konkrētu ēdienu, tad tas nu nekādi nevar tevi ietekmēt pozitīvi (veselības ziņā). Es esmu "krāsu terapijas" piekritēja - krāsains ēdiens ir veselīgs, tas uzlabo izskatu un noskaņojumu. Bet te ir svarīgi atzīmēt, ka dabīgi krāsains ēdiens, nevis, piemēram, krāsainas konfektes un kūkas ar pārsteidzoša ķīmiskā sastāva glazūrām. Ēdiens ir svarīga mūsu dzīves daļa. Un tieši tāpēc ir svarīgi tas, ko tu ēd un kā tu to dari. Daba lutina mūs ar rudens ražu - ķirbjiem, bietēm, burkāniem, kāpostiem, āboliem, dzērvenēm u.c. Tev ir visas iespējas gatavot krāsainu, veselīgu, garšīgu un, starp citu, arī budžetam draudzīgu ēdienu, vajag tikai gribēt. 

Barība dvēselei

Septembrī paņēmu nelielu pārtraukumu grāmatu lasīšanā. Pareizāk sakot - iesāku un nespēju izlasīt pāris grāmatas. Kaut kā neuzrunāja...vai arī nebija īstais laiks.

Tomēr dvēseli ar kaut ko ir jābaro - un septembrī tas bija kino. Tika noskatīti vairāki kinoteātru jaunumi, par kuriem es jau iepriekš esmu rakstījusi savas domas un pārdomas - Tulpju drudzis, Pieviltie,  Barijs Sīls: Īstens amerikānis.

Bet vislielākās pārdomas un pēcgaršu atstāja TV seriāls "Kalpones stāsts". Šaušalīgs stāsts - psiholoģisks trilleris, kurā sievietēm nav it nekādu tiesību. Sabiedrība ir sadalīta šķirās ar noteiktām tiesībām un pienākumiem. Visa vara atrodas nelielas cilvēku grupas rokās. Vizuāli tiek radīts reliģiskas tikumības šķietamība. Visi noteikumi tiek balstīti reliģiskajā skatījumā uz dzīvi, par pamatu ņemot Svētajos rakstos minēto. Stāstā pasaule piedzīvo klimata pārmaiņas un cilvēku neauglības sekas. Ar terora draudu aizsegu sabiedrībā tiek īstenots briesmīgs un netaisnīgs režīms. Tieši tas arī rada visspēcīgāko pēcgaršu man - jo šobrīd arī reālajā pasaulē daudz ko nomaskē ar "terora draudiem".

Un septembri noslēdzu ar patiesi sildošiem un pacilājošiem pasākumiem, neskatoties uz to, ka "nejaukas vārnas" centās paspilgtināt pilnmēness tuvošanos ar histērijām un nenormālu uzvedību. Vienkārši man palika skaidrs, ka dažus cilvēkus nekas nespēj mainīt, tāpēc labāk tos vienkārši ignorēt. 

20171004114724-38690.jpg

Dabas melanholija romantiskās dziesmās par mīlestību un skumjām – par ilgām pēc nesasniedzamā. Karstasinīgais portugālis Marko Rodrigess ar pavadošo fadu muzikantu grupu sasildīja dvēseli. Paldies muzikantiem un rīkotājiem, koncerts patiesi bija lielisks!

20171004114847-29672.jpg

Paguvu arī izstaigāt ķepaiņu, astaiņu un spārnaiņu izstādi Ķīpsalā. Izstāde tiešām pūkaina un mīļa - tik daudz suņu un kaķu, daži truši, putni būrīšos un pāris poniji vienuviet.

Pēc izstādes apmeklēšanas mani tomēr pārņēma pārdomas par šī pasākuma formātu. Dzīvnieki šajā pasākumā izskatījās patiesi garlaikoti. Viņu skatienā varēja redzēt ilgas pēc tikšanas svaigā gaisā, kur var netraucēti nokārtot dabiskās vajadzības. Liela daļa suņu, protams, izrādīja prieku par iespēju socializēties ar citiem suņiem. Bet man radās sajūta, ka šāda veida pasākums ir diezgan liels stress dzīvniekiem. Visi grib paglaudīt. Ko tur liegties - arī man patīk dzīvnieki, ar prieku tos paglaudu, bet te jau ir cits mērogs. Neticu, ka ir tāds suns, kaķis vai trusis, kas ir priecīgs par tik izteiktu uzmākšanos no simtiem SVEŠU cilvēku. Kaķi lielākoties tika turēti krātiņos ar plēves aizsegu. Bet to īpašnieki bieži vien nebija atsaucīgi pūkaiņa izņemšanai ārā no krātiņa, lai varētu labāk aplūkot. Cilvēcīgi - tas ir skaidrs, bet tad rodas jautājums - kāda jēga ir šādam pasākumam? Tad jau labāk es aplūkoju kaķa tuvplānu datora ekrānā. Un informāciju arī var vairāk uzzināt internetā, jo, piedodiet, bet valodas barjera vairākiem izstādes dalībniekiem lika izvairīties no kontakta. 

Izstāde ir lieliska platforma parādīt sava mīluļa skaistumu un iemaņas. Piemērota tiem, kuri plāno iegādāties kādu šķirnes mājas mīluli. Bet man personīgi gribējās kaut ko eksotiskāku un izklaidējošāku.

Tāds, lūk, ir bijis mans septembris - krāsains, pūkains un barojošs gan miesai, gan dvēselei.

20171004120852-55517.jpg

Lai krāsains un iedvesmojošs rudens jums visām!

Linda

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Linduchy 5. oktobris 2017 09:51 rasas

Ēdiens ir svarīgs. Kā saka Vit@ - kas par mēneša atskaiti bez ēdambildēm :D
Paldies :)

rasas 5. oktobris 2017 09:47

Skaisti un krāsaini (Y), īpaši uzrunāja ēdienu bildes.