Savādais janvāris

Ardlem
Ardlem 30. janvāris 2016 19:48
959

              Janvāris – sala mēnesis. Gada pirmais mēnesis. Mēnesis, kas iesāk jaunu gadskārtējo ciklu. Man gan tas bija mēnesis, kurā notika apgūtā apkopojums – sesija augstskolā. Pārsteidzošā kārtā visus eksāmenus izdevās nokārtot līdz ar pirmo piegājienu un pārlikt neko nevajadzēja. Un tad iestājās atslābums, kad nedēļu nedarīju neko – daudz lasīju, ik pa brīdim noskatījos kādu krievu melodrāmu, adīju puikām cimdus, gulēju….

              Kādu dienu uzaicināju savu vecāko dēlu uz … randiņu slidotavā. Labi, mani uzaicināja uz randiņu slidotavā, tomēr pašā pēdējā mirklī šis pasākums atcēlās un es slidot aizbraucu ar dēlu. Mums patika. Izrādās, ka mans dēls prot labi slidot, labāk nekā es domāju. Toties es pati, mēģinot aizklunkurēt līdz slidotavai ar slidām kājās, ātri vien secināju, ka tā nav īpaši veiksmīga doma un dēls skrēja pēc maniem zābakiem… Vēlāk jau āķis man arī ieķērās lūpā un apmēram divas stundas mēs izbaudījām ledus pievilkšanas spēku, lai secinātu, ka līdz tam, lai tā daiļi mestu lokus ap slidotavu, man vēl ir pamatīgi jāpatrenējas, tomēr uz slidām es noturēties varu un uz priekšu piesardzīgi tikt arī sanāk. 

20160130192534-99641.jpg

                Centos izvilkt laukā paslēpot savus bērnus. Ar daļu tas izdevās. 

  20160130192846-82866.jpg  20160130192946-97679.jpg  

               Emocionāli janvāris man bija ļoti savāds – bez iemesla skumjas mijās ar bez iemesla pacilātību. No viena grāvja otrā, kā saka. Centos laipot šīm sajūtām pa vidu un saprast, kāpēc tās ir atnākušas, ko vēlas pavēstīt? Neesmu pārliecināta, ka man tas izdevās pilnībā… Toties tapa dažas pasakas. 

              Janvāra tikšanās – Literārās akadēmijas nodarbība ar Kārli Vērdiņu. Analizējām jaunāko latviešu dzeju. Radās arī dažas idejas man pašai. Viena no tām – pēc gramatikas likumiem neloģiski sadalīti vārdi, lai radītu pārsteiguma efektu. Lai piebremzētu lasītāju un liktu viņam aizdomāties – kāpēc tā? Šis dzejolis atnāca kādā vakarā, kad saņēmu vēstuli no pagātnes, kā atbilde….


rītos rātni sapīt bizes

rātni apēst savu brokastu maizi izdz

ert tēju un doties 

tu zini tā vasara bija manā dzīvē sav

ādākais posms

pieskārienu smeldzīgums un stei

dzīgs laiks blūzam

zvaigznes virs mums paz

audējušās galaktikās

zīmes bišu dzēlienos un pie

DOD 

 

 20160130193431-76499.jpg

                  Janvāra grāmatas – Viktorija Hislopa. Sala. Iesākt lasīt man šo grāmatu bija pagrūti, tomēr vēlāk atrauties nevarēju. Stāsts par nejēdzīgi aprautām dzīvēm un ceļu pie sevis. Par dzīvi ierobežotos apstākļos un vidē, tomēr neierobežotu dvēseli un vēlmi dzīvot, nevis vienkārši eksistēt. 


20160130193513-74789.jpg

                  Alīna Bronska. Tatāru ķēķis. Skaudra grāmata. Cīņa par izdzīvošanu padomju un pēcpadomju laikos. Valdonīga vecmāte, pakļāvīga meita un dumpiniece mazmeita. 

                   Janvāris iesākās ar salu un sniegu kā jau ziemas mēnesim klājas, bet, aizejot tas ir savācis i sniegu, i salu, mums atstājot vējus un… pavasari? 

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Ciao 1. februāris 2016 09:47

Salīgi (Y)