Sāremā - vēju, akmeņu un kadiķu zeme

mazaa raganina
mazaa raganina 1. jūlijs 2011 00:00
1095

Pavisam nesen draugi ierosināja doties triju dienu braucienā uz Sāremā ar motocikliem. Godīgi sakot, sākumā mani šī ideja neaizrāva, kalni ir mana vājība un visa mana būtība bija pret braucienu, jo...

 

Sāremā ir vēl tālāk no maniem mīļajiem kalniem. Turklāt doma par tik garu pārbraucienu ar motociklu mani nesajūsmināja. Ceļojuma plānošanā radās dažas korekcijas un mūsu 8 cilvēku kompānija sadalījās divās frakcijās: vieni brauca ar močiem visu ceļu, otri brauca mašīnās ar močiem piekabēs. Es pievienojos auto salonā sēdošajiem. Līdz šim man nav bijusi liela pieredze braucot ar motociklu, tāpēc nolēmu moto pulciņam pievienoties braucienā pa salu. Mūsu brauciens sākās 23. jūnijā 4 rītā ar saullēktu un mokošu pamošanos, tik ļoti nāca miegs. Rīts bija saulains un daudzsološs, nekas nevēstīja par lietus tuvošanos.

 

 

Kavēties nevarējām, jo mums bija norunāta tikšanās ar pārējiem braucējiem. 12.00 mums bija jābūt Virtsu ostā. Nekad iepriekš nebiju braukusi ar pārcelšanos ar prāmi, viss nezināmais mani nedaudz biedēja, tomēr satraukumam nebija pamata. Igaunija mūs sagaidīja ar lietu un vēju, tas mani nedaudz uztrauca, jo mans vīrs brauca ar motociklu. Interesanti, ka braucot pa ceļu mēs pēkšņi attapāmies, ka esam jau ostā. Vienkārši ceļš beidzās pie barjerām, kuras laida iekšā automašīnas ostas

 

 

 teritorijā. Mūsu biļetes bija pasūtītas jau i-netā, tā kā mūsu iebraukšana uz prāmja notika raiti. Atzīmēšu, ka mūsu biļetes bija nopirktas uz reisu 12.00, mēs ostā bijām 11.30 un mūs palaida uz iepriekšējo reisu. Neviens nepārbauda cikos ir reiss, jāuzrāda biļete un var doties uz prāmja.

 

 

Prāmis bija jauns un pats galvenais -  silts, jo mūsu izmirkušajiem motobraucējiem svarīgi bija kaut nedaudz sasildīties un apžāvēties. Debesis bija apmākušās, jūra nedaudz man pakutināja vēderu. Nepaspējām ne attapties, ka bija jau jābrauc nost no prāmja, kopumā brauciens ilga kādas 30minūtes. Jāsaka, ka uzbraukšana un nobraukšana uz prāmja notika ļoti raiti, bez mazākās aizķeršanās. Arī Kuivastu osta mūs sagaidīja ar vēju un spēcīgām vēja brāzmām. Mūsu motobraucējiem īsts pārbaudījums bija braucot cauri jūras šaurumam. Vējš pūta braucējus burtiski nost no motocikliem, es savukārt priecājos, ka atrodos mašīnas salonā, un reizē bažījos par vīru. Tuvojoties savam galamērķim tumšie mākoņi pašķīrās un parādījās saulīte.

 

 

 Viesu māja bija rezervēta i-netā jau iepriekš un tā nelika vilties. Vieta ļoti skaista, kopā šeit ir pieci namiņi, katrā ir WC, duša, virtuve, ledusskapis, plīts gatavošanai, trauki, grils. Šeit ir viss, lai atpūstos un kas nav mazsvarīgi, sirsnīga un laipna saimniece, kura runā arī krievu valodā. Varbūt kādam noder adrese: http://www.lepametsa.ee/

 

 

Tomēr gribas atzīmēt sekojošo, šeit visapkārt ir dīķīši, tas varētu būt svarīgi, ja ceļojat ar bērniem, bez pieskatīšanas ārā viņus laist nevajadzētu.

 

 

 

bijām iekārtojušies namiņos, paēduši un atvilkuši elpu devāmies ceļā. Vienīgā salas pilsēta Kuresāre no mūsu apmešanās vietas atradās 7km attālumā. Izbraucam cauri pilsētai ar domu atgriezties te nākamajā dienā. Šīs dienas braucienam īpaša galamērķa nav, braucam kur acis rāda un stājāmies vietās, kas patīk. Tā braucot atradām bāku un gājām izlūkot jūras malu. Ja es teikšu, ka pūta stiprs vējš, es nepateikšu neko, vējš burtiski gāza nost no kājām, neko līdzīgu agrāk nebiju piedzīvojusi. Jautājām tirgotājiem vai viņiem vienmēr te tā pūš, viņi atbildēja, ka parasti tā neesot. Savā ziņā mums paveicās izbaudīt tādu stihiju. Starp citu...man šausmīgi nosala ausis...nopietni.

 

 Nākošais pieturas punkts bija jūras mala ar akmeņu krāvumiem, ļoti savdabīga un fascinējoša vieta, mēs arī atstājām savus akmens ,,pieminekļus".

 

Izbraukājām to salas daļu, kur savukārt mitinājās krievu armijas daļas, daudzās vietās bija redzams viņu atstātais ,,mantojums". Pavisam nejauši uzgājām vietu pļavā, kur rindā bija salikti noteiktas formas akmeņi, mūsu versijas bija dažādas: kapu pieminekļi, ložmetēju slēptuves. Atšifrējumu nejauši ieraudzījām Kuresāres pilī kara hronikas bildēs, izrādās šie akmeņi bija domāti, lai aizsargātos no tankiem, t.i. tanki braucot pāri šiem akmeņiem vienkārši ,,uzkārās". Braucot pa salu mūs priecēja gludais ceļu segums, jā, jā...Bija tik patīkami braukt pa kvalitatīviem ceļiem! Pati daba ir ļoti līdzīga Latvijas dabai, ar nelielām korekcijām. Pļavās aug kadiķi, milzum daudz kadiķu, mums bērziņi vai alkšņi, viņiem kadiķi. Redzēju daudz savvaļas ziedus, kādi neaug mūsu pļavās, turklāt citas tik greznas, ka tā vien prasītos iestādīt puķu podā. Salā neredzējām nevienu stārķi, acīmredzot viņi tur neligzdo.

 

Ļoti patika dažādās jūras malas un tās mēs redzējām gana daudz, dažas smilšainas, bet pārsvarā akmeņainas. Citur akmeņi, lieli un svinīgi satupuši jūras malā, tik daudz ko redzējuši savā akmeņu mūžā, citur dolomīta plāksnes, ejot pa tām rodas ķrakšķoša skaņa, manai ausij ļoti patika šī akmeņu dziesma. Pirmo dienu veltījām, lai iepazītos ar Sāremā salas dabu. Šī diena igauņiem arī bija svinamā dienā, tomēr jāsaka, ka nekur nemanījām svētku noskaņu, neredzēju nevienu ugunskuru, arī Kuresāre bija klusa un mierīga.

24. jūnijs. Izgulējušies un moži devāmies iekarot Sāremā salu, diena bija ļoti saulaina , kaut arī vējaina. Šai dienai mums bija konkrēti apskates objekti, kurus devāmies apskatīt. Pirmais objekts-Kuresāres pils. Šī 13.gs.viduslaiku pils ir saglabājusies vislabāk no visām pilīm Baltijā un ieraugot šo vietu patiešām aizraujas elpa. Viens vārds, kas nāk prātā-vareni! Devāmies apskatīt muzeja ekspozīciju. Šeit var aplūkot gleznu izstādi, padomju laika muzeju, vēstures muzeju. Uz mani iespaidu atstāja lietas, fotogrāfijas un liecības par izsūtīšanu. Uzkāpām arī uz skatu platformas, no kuras var apskatīt apkārtni, elpu aizraujoši un skaisti!

Nākamo apskates vietu mēs atradām pavisam nejauši, ieraudzījām norādi mežā un stājāmies malā. Izrādījās, ka pavisam nejauši esam atraduši vietu, kur upē ietek avots. Turklāt tas nevis tek no pazemes, bet gan burbuļo kā zupas katls, neko tādu agrāk nebiju erdzējusi. Apkārtne ir iekopta, izveidotas koka laipas un uz tilta, kurš bija uzbūvēts pār nelielo upīti satikām interesantu cilvēku grupu. Vienai no sievietēm rokās bija šamaņu bungas un viņa vadīja tādu kā attīrīšanās rituālu. Mums sanāca ar viņu aprunāties un izrādījās, ka kundze ir vāciete, kas strādā Igaunijā. Mums tika izstāstīta teika par šo mistisko vietu, turklāt sazinājāmies mēs angļu, vācu, krievu valodas mistrojuma, bet galveno jēgu sapratām. Interesanti, ka tik dažādi cilvēki satikās kaut kur Igaunijas salā nekurienē...Šī vieta un satiktie ļaudis atstāja uz mani spēcīgu iespaidu.

 

Nākošais punkts-Panga klintis. Ieraugot šo pasakaini skaisto vietu man burtiski plika vaļā mute.Te ir neaprakstāmi skaisti, skati kā romantiskās kino filmās. No sirds iesaku apmeklēt šo vietu, jo ne izstāstīt, ne pārnest uz fotokartiņām šo skaistumu nav iespējams. Mums tik ļoti paveicās ar saulainu dienu, kas noteikti deva vēl savu daļu burvības: saule, zilas debesis, jūra un klintis. To vajag piedzīvot katram!

 

Pangas stāvkrasts ir Muhu un Sāmsalas ziemeļu krasta visaugstākā klints. Maksimālais augstums ir 21,3m un garums ir apmēram 2,5m. Šeit ir iespējams gan papusdienot, gan iepirkt suvenīrus. No suvenīriem topā ir kadiķu koka izstrādājumi un dažādi akmens trauciņi. Viens tāds trauciņš atceļoja arī uz manu māju un vēl akmens auskariņi.

Tālāk mūsu ceļš veda uz Anglas vējdzirnavām, pa ceļam krodziņā papusdienojām un atkal nejauša tikšanās -  satikām latviešu pāri, kas ar moci ceļo pa salām, pie tam vienam no mūsu kompānijas viņi bija pazīstami no citiem moto piedzīvojumiem. Anglas vējdzirnavas. Šim vējdzirnavu pakalnam garām nevar pabraukt, tas redzams jau no tālienes. Lai varētu ieiet teritorijā ir jānopērk biļete, kuras tirgo skaistas igauņu meitenes linu tērpos. Biļetes cena 2euro. Šeit var vienkārši labi relaksēties izstaigājot vējdzirnavu parku, izkāpelējot pa vējdzirnavām, apskatīt senos darba rīkus un tehniku. Šeit mitinās varen smuks āzis un pie viena ļoti ,,smaržīgs".Viņš ir tik piemīlīgs, ka smaržošana viņam tika piedota. Kaut kas iepriekš citur neredzēts - savdabīgas šūpoles. Soliņš un galdiņš, kurā iesēžoties var šūpoties. Te uzcelts jauns un skaists nams, kurā ir kafejnīca un plašas banketiem paredzētas telpas. Nams ir uzcelts no vietējā akmens - dolomīta.

Nākamā pietura Kāla meteorītu krāteris. Šī vieta man izraisīja asociatīvu līdzību ar Latgales Velna ezeru. Šis krāteris izveidojies jau 4g.tūkst. p.m. ē. Krāterim ir 110m liels diametrs, dziļums 16m. Var tikai iztēloties cik liels bija trieciena spēks, kad meteorīts ietriecās zemē, jo var redzēt akmeņu atsegumus, kas radies trieciena rezultātā.

Šī brauciena laikā redzējām govis ar garu, garu spalvu, redzējām bizoniem līdzīgus dzīvniekus ar milzīgiem ragiem ganāmies pie pašas jūras(kas zina, varbūt tie arī ir bizoni...) Nobeigumā dažas atziņas: rūpīgi izvērtējiet kā un ar ko dodaties kopā atpūsties, man šī vienlaikus bija kā rūgta mācība par to, cik maz es pazīstu cilvēkus...

Un labākam noskaņojumam: atpakaļceļā mans vīrs pārcēlās ar vienu prāmi ātrāk nekā mēs auto esošie. Kad bijām jau kuģī, zvana mans vīrs un prasa:kur Tu esi? Es atbildēju: uz  prāmja, ceļamies pāri. Viņš saka: Bet konkrēti kurā vietā?? Es savukārt: nezinu, ūdens visapkārt! Mūsu auto šoferītis mani un draudzeni palaida Pērnavas lielveikalā iepirkties....Tur es atvadījos no sava vīriņa. Nepagāja ne pāris stundas, kad atkal zvanīja mans vīrs un prasa: kur esat? Es saku, tepat Pērnavā, nākam no veikalā ārā.Uz šo atbildi bija izbrīnīts sauciens: ko tik ilgi var darīt veikalā, es esmu jau Salaspilī! Nesaprast vīriešiem sievietes vai ne?

 

Savās atmiņās paturēšu šo salu kā civilizācijas maz skartu vietu ar skaistu akmeņainu jūras krastu, ar lielu vēju un tām skaistajām atmiņām, kas sakrātas manā atmiņu lādītē, kā neparasti dārgumi un kuru burvība ir saprotama tikai man... Es labprāt dotos uz šo salu vēlreiz, nopietni...un iesaku to arī Jums!

Lai izdodas!

 

 

 

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
serdce 4. jūlijs 2011 14:51

skaistas bildes, skaists raksts, uzvindīja patīkamas atmiņas.. mums sanāca pabūt Sāremā salā uz alus festivālu Leisi ciematiņā, arī izceļojām salu krustu - šķērsu.. vēļ tik pieminēšu, ka Pangas stāvkrasts reiz bija iemīļota vieta igauņu pašnāvniekiem, ieskrējās ar mašīnu vai moci un pāri malai, jūrā.. tādēļ gar klints malu tur tagad akmens mūri.. tāds bija pirmais teikums no mūsu igauņu drauga mutes, stāstot par šo vietu..

mazaa raganina 2. jūlijs 2011 11:05

Ņemiet par labu!!!Kaut kas magnētiski pievilcīgs ir šai vietai... :$

Ilze_Liekmane 2. jūlijs 2011 01:45

Bija mums ar draugu kompāniju vairākus gadus tradīcija braukt uz Sāremā atpūsties :) Man ļoti patīk šī vieta, pie izdevības iegriezīšos, šis raksts uzjundīja labas atmiņas.

madmozele 1. jūlijs 2011 22:32

Superīgi! (Y)

silva9 1. jūlijs 2011 10:12

Patiešām lielisks aparksts sakārdināja aizbraukt ceļojumā uz Sāremas salu . :)

pece 1. jūlijs 2011 10:12

(Y)

1. jūlijs 2011 09:31

Paldies par aprakstu un bildēm. man ļoti patika! Iedvesmojoši un skaisti! (Y) :)