Saimniece nemeklē saimnieku :)

Kerstyna
Kerstyna 11. jūlijs 2016 07:47
1272

Diemžēl jāsaka, ka es esmu nu jau bijusī lauciniece, tagad esmu lauku pilsētniece... un tas mani stipri nomāc.

Ak, ne jau ilgas pēc kartupeļu hektāra, nē... Tāda man nekad nav bijis.  Mani  nomāc ilgas pēc mana džunglāja, pēc puķudobēm, pēc vecajiem augļu kokiem, pēc miera, kuru neplosa zālespļāvēju gaudošana rīta agrumā. Pati ap māju appļāvu pēc vajadzības, ar izkapti, bez tehniskiem trokšņiem.

20160711074516-52029.jpg

Varēju rīta agrumā iziet basām kājām, naktskreklā ārā, apstaigāt savas puķes, apdomāt dienas darāmo...

 Un ne jau tikai vasarās, man mana māja patika visos gadalaikos, visos laika apstākļos.  Un tur tika piedzīvots ne mazums jauku brīžu.

20160711074612-37811.jpg

 Rakstu šo un jūtu, ka asaras acīs riežas, cik ļoti man tā visa pietrūkst... un tad sajūtu , kādu gādīgi notraušam asaru man no vaiga...

-          Nevajag raudāt, tas ir tikai lieks enerģijas patēriņš... maigi nočuksts mans Slinkums un apvijas man ap kaklu.

-          Paldies, saku es un pievēršos tālāk rakstāmajam.

-          Uzraksti, ka dzīve bez manis  laukos, tev būt grūta... nu uzraksti taču!

-           Kāpēc?

-          Atceries, kā mēs apspriedām puķu sēšanu un dārzeņu audzēšanu?

-          Tu uzstāji, ka jāstāda tas, kas sagādā vismazāko piepūli :) 

-          Pāāreizi... un vai tad tas bija nepareizi?

-          Nu, it kā jau nē ...

Tā jau arī bija... Pēc 24 stundu darba ar cilvēkiem, es jutu organisku nepieciešamību ieraktiers zemē... nē, kartupeļu vagā nē... puķudobē, siltumnīcā, saskare ar dzīvu zemi, kur kāda slieka aizlokās un mazie sarkanie zirneklīši rosās - tas ir, kas man tagad pietrūkst.

Tgad man to visu aizvieto uzkaramā puķe, ko čubinu, bet es plānoju, ka nākošvasar man būs jumta dārzs ... Dzirdu kā mans Slinkums noelšās...

 Un ciešā saskaņā ar manu Slinkumu, jo es negribu pārpūlēties.

P.S. Es nekad, dzīvojot savos laukos, nebiju domājusi, ka man tur vajadzētu ieviest arī Saimnieku. Manas mājas, mans džunglājs.. tā lūk vot. 

KONKURSS: Saimnieks meklē saimnieci

20160627175139-31376.jpg


Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Kerstyna 11. jūlijs 2016 11:22

Man pie pilsētas mājas ir diezgan prāvs zemes gabals, BET TAS NAV TAS!!!!

VesmaSk 11. jūlijs 2016 09:28 Kaķmeitene

Tādēļ katru dienu, kad braucu uz darbu Rīgā, ar pateicību domāju par savu mājiņu meža malā, par to, ka varu iziet ārā pagalmā rīta rasā, ieklausīties putnu dziesmās, skumīgā brīdī izrušināt pa zemi savas sliktās domas, sakārtos sevi, pastaigāt pa mežu lietū....

Linduchy 11. jūlijs 2016 09:14

Man arī pietrūkst rušināšanās pa zemi, siltumnīcas tomātu, savu audzētu gurķu, zaļumu un ziedu...ahhhh (hug)(hug)(hug)

LosOjosVerdes 11. jūlijs 2016 08:38 pece

Man šķiet, ka ne tikai rušināșanās, bet arī dzīvošana "kastē" tādam lauku latvietim sagādā pamatīgas ciešanas. Bet es domāju, ka Kerstynas gadījumā vismaz viens ir vinnētājs- viņas mīļotais:D

pece 11. jūlijs 2016 08:27

Man šķiet, ka īstenam lauku latvietim grūti no rušināšanās pa zemi atturēties, man tai skaitā.

VesmaSk 11. jūlijs 2016 07:57

:D(Y)