Rudens kaut kā lēnām iesācies

chika
chika 1. oktobris 2015 12:48
1098

Mēneša sākums bij stresa pilns – dzīve piespieda nopirkt jaunu auto. Bet mēs to izdarījam! Bērni atkal sākuši dārziņa gaitas līdz ar to man nedaudz vairāk brīva laika pa nedēļu, jo pa dienu nav jāskraida pakaļ tiem visiem – mammu, mammu, mammu! Arī jau pimā slimošana dārziņā ir pārciesta. Līdz ar to varu mierīgi nodoties savām lietām un ik rīta seriālam – ir iepatikusies nesen sākusies filma Melu pinekļos. Un mierīgi pagulēt pusdienas laiku!

Dārzā ar darbi jau gan drīz apdarīti – visas kartupeļu talkas ir cauri un pārlasīti, tagad tik atliek ēst nost. Tik šogad neliels brīnums, ka salnas kavējas un gurķi joprojām aug pat līdz septembra vidum ārā.

Nopirku grāmatu – Mana Anete Mersedesā – redzēs, kad būs laiks pieķerties lasīšanai, jo šobrīd cītīgi studēju un cenšos šo to no galvas atcerēties no grāmatas – Vitamīnus– jā vai nē? autore Edita Ūberhūbere. Šajā grāmatā ir viss par to, kas mūsu dārzā aug un jaunas atklāsmes kam vēl var pielietot tos dārzeņus, ogas vai augus lietojot regulāri. Grāmatu gan nepirku, bet iedeva vedējmāte.  Saprotu, ka atkal jāķeras pie pārlapošanas grāmatai – Piecas mīlestības valodas, jo ir atkal neliela nesaprašana ar dzīvi.

Tika iestādītas septembra vidū dzeltenās narcises, jaunas tulpes un peonijas pārstādītas, jo beidzot pēc 5 mēn.taujāšānas vīrs mani sadzirdēja un uzraka dobi – nu vismaz tik lielu, lai būtu ar ko sākt ieskrieties. Pavasarī jau pati rakšu tālāk un piestādīšu pilnu ar  visu ko – vairums vasras puķes viengadīgās, jo dobe dienvidu pusē saulīte, visu dienu priecēs puķes un kaltēs ar! Tiek kalti plāni un vieta jaunajai siltumnīcai nākamgad, jo vecā var būt šo ziemu pārcietīs. Tik nevaru saprast, cik lielu vēlos – jo galvenais, lai nav par mazu.

Jā – šomēness daudz pabūts arī lielajā pilsētā, bet viss tik labiem mērķiem. Vēl jāmēģina atlicināt laiks un satikties ar sen aizmirstām draudzenēm un uzadīt ko sev un protams, dāvanas Ziemassvētkiem, jo šogad maz ko sanāks pirkt, vienīgi omei dāvana tiks iegādāta, jo viņai vienmēr kāds no radiem jau ir ko uzadījis un man nav jēga censties, lai tas stāvētu skapī.

Šobrīd pēdajās aktivitātes ir “vīra remonts”, jo iegādāties jaunu būtu pārāk dārgi maniem nerviem.

Esmu arī ļoti aizrāvusies šobrīd ar sklerozi – atliek ko izdomāt, ka vajag , aiziet uz otru istabu un saprast, ka nezini kāpēc esi te atnācis.

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
hiperkeri 2. oktobris 2015 10:45

Es podiņā uz palodzes iedēstīju frēziju sīpolus- pa 3 nedēļām jau sadzinuši trakas lapas! #zombijplāntadraudziņš instagramā;)

Linduchy 1. oktobris 2015 15:31 chika

Ideāla pieeja...hmmm, laikam man arī vajadzētu tā izmēģināt :D

chika 1. oktobris 2015 15:21 Catwoman

Es par to vairs nediskutēju - nebojāju sev nervus! Kad nu pats sāk "raudāt" tad pakluso piesaku pie dakteres un pasaku, ka viņam mani jāaizved, kad nu atbrauc līdzi, tad nav kur vairs sprukt! :) Savādāk nekā!

chika 1. oktobris 2015 15:19

:$ vai pavisam piemirsu par savu prieciņu - mūsu mājās mēneša sākumā ienāca jauns draugs rūterīts ar draudziņu Wi-fi. Tagad droši var sēdēt virtuvē un gatavot un lasīt ko pa starpai. Nav vairs uz istabu jāskraida, jā - laukos tas ir sapnis un pilnīga laime!

Linduchy 1. oktobris 2015 15:16 chika

ROFLROFLROFL
briesmīgi, bet es tevi saprotu....mums arī ir karstas diskusijas par ārstiem

chika 1. oktobris 2015 14:54

Nu es savu vīrieti varu dabūt pie dakteres tikai tad kad nevar vairs pakustēt - sanāk apm. 1x gadā, kā auto uz skati! :D Šogad nācas tik galā ar "šasiju" - nu jau vairs mugura nesāp un var nosēdēt, drīz visas procedūras būs cauri un batrijas ar uzlādētas - tā viņš pats izteicās.

Ciao 1. oktobris 2015 13:51

:D tik mīlīgi vīra remonts , lai izdodas (Y)

LosOjosVerdes 1. oktobris 2015 13:47

Vīra remonts ir: vajag pieskrūvēt attaisījušos skrūvīti vai tomēr pamatplati nomainīt?:)

Marta Marta 1. oktobris 2015 13:31

Īsi un kodolīgi :) (Y)