Mēneša sākums bij stresa pilns – dzīve piespieda nopirkt jaunu auto. Bet mēs to izdarījam! Bērni atkal sākuši dārziņa gaitas līdz ar to man nedaudz vairāk brīva laika pa nedēļu, jo pa dienu nav jāskraida pakaļ tiem visiem – mammu, mammu, mammu! Arī jau pimā slimošana dārziņā ir pārciesta. Līdz ar to varu mierīgi nodoties savām lietām un ik rīta seriālam – ir iepatikusies nesen sākusies filma Melu pinekļos. Un mierīgi pagulēt pusdienas laiku!

Dārzā ar darbi jau gan drīz apdarīti – visas kartupeļu talkas ir cauri un pārlasīti, tagad tik atliek ēst nost. Tik šogad neliels brīnums, ka salnas kavējas un gurķi joprojām aug pat līdz septembra vidum ārā.

Nopirku grāmatu – Mana Anete Mersedesā – redzēs, kad būs laiks pieķerties lasīšanai, jo šobrīd cītīgi studēju un cenšos šo to no galvas atcerēties no grāmatas – Vitamīnus– jā vai nē? autore Edita Ūberhūbere. Šajā grāmatā ir viss par to, kas mūsu dārzā aug un jaunas atklāsmes kam vēl var pielietot tos dārzeņus, ogas vai augus lietojot regulāri. Grāmatu gan nepirku, bet iedeva vedējmāte.  Saprotu, ka atkal jāķeras pie pārlapošanas grāmatai – Piecas mīlestības valodas, jo ir atkal neliela nesaprašana ar dzīvi.

Tika iestādītas septembra vidū dzeltenās narcises, jaunas tulpes un peonijas pārstādītas, jo beidzot pēc 5 mēn.taujāšānas vīrs mani sadzirdēja un uzraka dobi – nu vismaz tik lielu, lai būtu ar ko sākt ieskrieties. Pavasarī jau pati rakšu tālāk un piestādīšu pilnu ar  visu ko – vairums vasras puķes viengadīgās, jo dobe dienvidu pusē saulīte, visu dienu priecēs puķes un kaltēs ar! Tiek kalti plāni un vieta jaunajai siltumnīcai nākamgad, jo vecā var būt šo ziemu pārcietīs. Tik nevaru saprast, cik lielu vēlos – jo galvenais, lai nav par mazu.

Jā – šomēness daudz pabūts arī lielajā pilsētā, bet viss tik labiem mērķiem. Vēl jāmēģina atlicināt laiks un satikties ar sen aizmirstām draudzenēm un uzadīt ko sev un protams, dāvanas Ziemassvētkiem, jo šogad maz ko sanāks pirkt, vienīgi omei dāvana tiks iegādāta, jo viņai vienmēr kāds no radiem jau ir ko uzadījis un man nav jēga censties, lai tas stāvētu skapī.

Šobrīd pēdajās aktivitātes ir “vīra remonts”, jo iegādāties jaunu būtu pārāk dārgi maniem nerviem.

Esmu arī ļoti aizrāvusies šobrīd ar sklerozi – atliek ko izdomāt, ka vajag , aiziet uz otru istabu un saprast, ka nezini kāpēc esi te atnācis.