Rosīgais janvāris

LosOjosVerdes
LosOjosVerdes 5. februāris 2017 11:17
1178

Pirmkārt, rakstu otro reizi, jo viss mans teksts, jau gandrīz pabeigts, izdzēsās vienkārši:(

Otrkārt, tik sen nebiju šeit lielījusies, ka, lai pievienotu rakstu, bija brīdi jāpadomāk ā tas darāms. Tā nedrīkst, tāpēc steidzu darīt ko lietas labā.

Pašā gada nogalē paspēju ielēkt vilcienā, ko sauc par darba tirgu. Tas traucas nenromāli ātri, brīžiem strauji nobremzējot un man sasitot pieri. Pie tam šad tad tas iebrauc manā sētā, skaļi taurējot, arī brīvdienās, par ko esmu nikna (gan ne ārēji, bet par to zemāk), bet vakar sarunājām ar taurētāju, ka brīvdienās tas mani vairs netraucēs. Ceru, ka "solīts makā kritīs". Bet mans darba janvāris izskatījās apmēram šādi 20170205100215-48081.jpg

Janvāris man, pateicoties darbam, sanācis tāds apcerības mēnesis, kad jādomā par to, ko cilvēks cilvēkam var nodarīt. Braucot mājās no darba, katru reizi domāju, cik ļoti esmu laimīga, ka man ir tas, kas ir, ka dzīve mani nav nostādījusi situācijās, kad jāzaudē cilvēcīgums vai spēja piedot un izprast. Nē, ir bijušas dažādas situācijas, bet acīmredzot kaut kā līdz šim esmu spējusi tās atšķetināt kaut cik cilvēcīgi. Nu ja, un tad domāju, ka ne visi ir spējīgi tā un ka visvairāk no tā jācieš tieši bērniem, tiem, kas paši nav spējīgi sevi aizstāvēt. Bet nu ko par skumjo? Mājās mani un siltas vakariņas gaida mani bērni:)Protams, ka dienas kārtība ir kardināli mainījusies, kopš esmu atsākusi strādāt-mums ir ļoti agri rīti un laicīgas gulētiešanas, pie tam visam (un ne tikai lietām) jābūt sakārtotam kā pa plauktiņiem, citādi no rīta ir ārprāts ar "kur tas, kur tas un vai, aizmirsu izdarīt to". Mājās uzturēt visu kārtībā nav manā gaumē, bet bez stingra režīma un kārtības mēs visi nojūgtos. Protams, nav viegli, bet mierinu sevi ar domu, ka vēl tikai tik, cik lai palaistu mazāko skolā-tad paliks vieglāk:)20170205100919-19366.jpg

Vēl visi psapējām riktīgi izslimoties, un es tāda pati slima aizlidoju uz Londonu, bet tālāk ar vīru kopā uz mūsu mīļo Spāniju. Šoreiz daļu Andalūzijas. Ielidojām Malagā, noīrējām super ērtu un iekonomisku mašīnīti. Sākumā biju plānojusi arī pati stūrēt, bet ielas, kuras beidzas burtiski kalna galā un tur uzstādīts luksofors, kurš, protams, iedegas sarkans, tad aizmugurē apstājas policijas mašīna, bet man ar manuālo kārbu aprīkotu auto jāuzsāk braukt tā, lai tas neripotu atpakaļ-tas viss nu nemaz neveicināja manu brauktvēlmi:D Nē, nē, maniem nerviem par švaku tie serpentīni un šaurās ielas, kas ved debesīs:D Bet izbraukājām super skaistus balto māju ciematiņus, kur izbaudījām saulainu un siltu dienu. Vienīgo gan. Vietējie mums teica, ka ir jāprot nopirkt biļetes tieši "tagad", lasi-kas ir visaukstākā nedēļa:D Bet bija brīnisķīgi jauks ceļojums, kur apskatījām iespaidīgas alas, protams, slaveno Granādas pils ansambli Alhambru, piedzīvojām  visskaistākos kalnainu apvidu skatus ar interesantām debesīm virs brūnu jumtu korēm un sniegotu kalnu kores tālumā. Baudījām lētu (kas lēts nav pie mums), bet garšīgu spāņu vīnu, dejojām Malagas ostā un ar skatu uz Alhambru čigānu ģitāru pavadījumā, dziedājām Alhambras aizsargvalnī uzkāpuši:) Šis bija mūsu divvientulības ceļojums pēc 4 gadu pārtaukuma, ko ar pilnu krūti, kaut arī vēss un biju slima, izbaudījām. Jo Spānija ir mūsu. Varējām arī atkal pilntiesīgi izrunāties spāniski, un priecēja, ka zināšanas, kas gūtas laiku atpakļ, kaut arī ierūsējušas, tomēr ne zudušas. Dzīvojām gan viesnīcā, gan pie spāņiem mājās, kas izīrē istabas caur airbnb,līdz ar to varējām atkal pietuvināties spāņu kultūrai, paražām, ikdienai. Isāk sakot, bija ļoti skumīgi aizlidot, uz Latviju vilka tikai mājās palikušie bērni.20170205102409-12210.jpg

20170205102447-70912.jpg

20170205102541-33786.jpg

20170205102832-11608.jpg

20170205103039-58008.jpg

20170205103503-76469.jpg

20170205103608-73039.jpg 

Lasīt, kā var noprast, laika nebija, bet nu vienu grāmatu tomēr "piebeidzu". Man kā Rietumu pasaules pārstāvei grāmata lika mazliet pašausmināties, bet kopumā ļoti interesanta, jo ieved Afganistānas kuktūra, paražās. Grāmatu sarkastījusi norvēģu žurnāliste, kas kādu laiku dzīvojusi Afganistānā. Grāmata vēsta par ģimeni, kurā žurnāliste bija uzaicināta padzīvot vairākus mēnešus. Grāmata bija īsta sensācija, arī tāpēc, ka tās galvenais varonis-grāmattirgotājs Sultāns vēlāk autori iesūdzēja tiesā par apmelošanu un izdeva pats savu stāstu, ko gan vēl neesmu lasījusi. Bet centīšos iepazīties ar to, jo nav jau teikt, ka kādam no autoriem patiešām nav taisnības. Mēs vienkārši katrs redzam lietas savādāk. Atceraties, bija tāda bildīte, kur uzzīmēts cipars, kur tam abās pusēs stāv pa cilvēkam. Viens redz 6, bet otrs-9. Un abiem taču ir taisnība, vai ne?20170205104949-22565.jpg

No kultūras pasākumu apmeklējumiem nācās atteikties, bet, ieejot Jaunā gadā, kopā ar bērniem pa tv noskatījāmies mīlīgo V.Braslas filmu "Ziemassvētku jampadracis". Par patiesām un vienkāršām vērtībām, sirsnīga un  muzikāla filma. Otrs, kas mazliet ļāva gan pārnestā, gan tiešā nozīmē:D atslēgties, bija Liepājas teātra izrāde "Atsaldētais". Vienkārša komiska izrāde, kas ļauj izlobīt arī savu daļu jēgas. Cik ļoti gan pasaule pēdējā gadsimta laikā ir mainījusies. Vai tas ir bijis nepieciešams, visas tehnoloģijas utt.? Bet izsmieties varēja, un aktierspēle patīkama.20170205105500-15275.jpg

Un grib jūs iepazīstināt ar jauno ģimenes locekli. Viņš gan mājās kā dāvana vidējam dēlam ienāca īsi pirms Ziemassvētkiem. Viņš ir apmēram 20 cm garš, tik pat smags (gramos:D), tik pat vecs, tātad-vēl bēbis. Viņš ir leoparrdu gekons Diego. Pa šo īso laiku, kamēr dzīvo pie mums aju divreiz nometis ādu jeb nomainījis drēbju kārtu. Interesants radījums. Paņemts rokās, rāpo pa rokām, uz galvas, matos. Sākumā nemaz negribēju ņemt rokās, jo viņš ir auksts, bet kaut kā pat esmu iemīļojusi viņu. Un pat baroju. Ar prusakiem vai circeņiem:D Dzīviem.  Kuriem puika katru nedēļu brauc pats pakaļ. U viņus arī to nedēļu ir jābaro, lai nenomirst, kamēr tiek pie gekona terārijā, jo gekons mirušus kukaiņus neēd. Īsāk sakot, jautri mums te iet:)20170205110245-33815.jpg 

Un tā kā man janvārī bija arī vārda diena, izcepu sīpolu tarti (tas ir ātri un garšīgi), lai pacienātu sevi un viesus. Tiešām garšīgi un sātīgi. Vīns un svaigie salāti klāt. Un svētku galds gatavs:) Bildes gan nav, jo tam vienkārši nebija laika-fotografēt.

 Esam februārī, kur jau viena nedēļa galā. Vilciens tik skrien un skrien, bet ir interesanti! 20170205111407-84291.jpg

Konkurss: Janvāra kopsavilkums

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
hiperkeri 11. februāris 2017 20:58

Mmmm,cik skaists Tavs gada sākums bijis!! Tā tik turpināt!!

Ciao 6. februāris 2017 09:27

Mmm Granada muma arī ļoti patika (inlove) Vispār Spānija patīk!

rasas 6. februāris 2017 08:26

Skaisti! :)

thezeezee 5. februāris 2017 23:06

Kolosāls un piepildīts mēnesis, un TIK garšīgi uzrakstīts :). Cepums Tev!

ilzy 5. februāris 2017 15:47 LosOjosVerdes

Nu acīmredzot janvārī bijām uz viena - rosības viļņa. (hi)

Linduchy 5. februāris 2017 14:30 LosOjosVerdes

Sarunāsim kkad fikso randiņu - brīvdienās ;)

LosOjosVerdes 5. februāris 2017 14:11 °sarkangalvīte°

Es nezinu, kā sauc to augu. Arī es burtiski iemīlējos tajā. Nolauzu mazus zariņus un atvedu uz UK pie brāļa. Cerams, viņam ieaugsies. Bet tur aug visur, kur tas var stiepties. Ļoooti iespaidīgs skats

LosOjosVerdes 5. februāris 2017 14:09 Linduchy

Paldies! Es tik vēl nezinu, vai tas nav jauns krusts, kas jānes:D Klau, ja gribi, vari dabūt to grāmatu, tik ar to tikšanos tagad pašvaki ļoti

LosOjosVerdes 5. februāris 2017 14:09 °sarkangalvīte°

Ui, mīļā, tur 2 naktis bija zem nulles, agrs rīts, Alhambra, simtiem apmeklētāju, bet visi pārsalušiem deguniem un rokām, bet happy pēta dārgumus un bagātību:) Rinda pie vienīgā kafijas aparāta garum garā, jo pārējie aparāti -COLD DRINKS:D Vienā villā mums bija apsildāmā gulta. Nevis telpa, bet pati gulta. Super ideja. Un man beidzot pa visu ceļojumu bija silti! Un, protams, vienīgā diena, kad saule sasildīja līd +20, bet tā bija ap 10, pie tam tie grādi savādāki kā, piemēram, UK, jo nav tāds mitrums, bet kalnu augstienes laikam savu devu aukstuma deva. Vai arī man bija auksti tāpēc, ka jau biju apslimusi un tekošu degunu:) Atbraucu mājās vispār bez balss

LosOjosVerdes 5. februāris 2017 14:05 Kerstyna

Kāpēc 33? Man nepieleca:D

Linduchy 5. februāris 2017 14:00

Apsveikumi ar jaunām darba gaitām! (F):)
Grāmata varētu būt manā gaumē :D (Y)

Aggie 5. februāris 2017 13:27

super tev ceļojums bija, vai tiešam tur tik auksti bija, ka tik silti jāsaģērbjas??? mēs, kad devamies uz Barselonu bija 20 grādi, spāņi biezos mēteļos staigāja, bet mums bija tik silti... ja nokāpām metro, tad vispār cepāmies ārā, tāda sauna...

kas tas par augu pirmajā attēlā, nu ļoti skaists

Kerstyna 5. februāris 2017 12:22

Kas lēni nāk, tas labi nāk. Patiesībā Tev ir bijis reti ietilpīgs mēnesis (ar 33 dienām :) )

LosOjosVerdes 5. februāris 2017 11:23

P.S. Atvaino, Ilzy, nemanīju, ka arī Tev ir bijis "rosīgs" janvāris!:)