Rīgā lietus līst savādāk....

Kerstyna
Kerstyna 22. oktobris 2017 22:18
607

Stāvu pie loga, vēroju naksnīgi lietaino Rīgu un gaidu, kad uzvārīsies kafija… Jā, es esmu iegādājusies mazu, vienvietīgo kafijas vārāmo geizerkrūzi, to, kuru liek uz plīts, kafija tajā top ātri un tieši tāda kā man tīk..

Ir  jau pusnakts, bet es kā kārtīga Puce tikai tagad sajūtu ierosmi pabeigt iesāktos darbus… Piemēram, uzrakstīt špikeri ieskaitei. Es rakstu špikerus, bet tos neizmantoju, jo špikeru rakstīšana vienkārši palīdz atsijāt svarīgo no nesvarīgā, būtisko no nebūtiskā.

Reizēm domāju – varbūt dzīvei arī vajadzētu rakstīt špikerus?  Piemēram, pirms kāda nozīmīga dzīves pavērsiena?  Reizēm šķiet, ka pārāk daudz valkāju sev līdz, pārāk daudz nevajadzīgas, pagājušas emocijas, domas un pārdzīvojumus.

Vieds cilvēks reiz teicis, ka atskatoties uz pagātni mēs nokavējam tagadni un nekad nenonākam nākotnē.

Mana dzīve nupat ir  veikusi pilnu apgriezienu dialektikas spirālē , un es esmu turpat, kur apmēram pirms 15 gadiem, bet tikai vienu vijumu augstāk. Man ir vairāk gadu, ir divi , nevis viens bērns un ir dažas dzīves gaitā gūtas dvēseles rētas, bet es atkal mācos un strādāju, eju uz randiņiem, visu  varu izdarīt un paspēt. Jo šeit stājas spēkā likums “Jo vairāk Tu dari, jo vairāk vari padarīt  vienā laika vienībā”. Par laika trūkumu gan  visvairāk žēlojas tie, kam īsti nav ko darīt.

Es no sākuma diezgan sīvi pretojos tam, ka atkal jāmācās, atkal kaut kur jāskrien, jābrauc, jāieskicē māsterplāni vismaz vienu mēnesi uz priekšu… Brrr! Bet tad es atcerējos, ka es taču to varu, ka man tas nav nekas jauns. Vajag tikai sākt rakt.

Kas ir visgrūtākais šajā atkalmetamorfozē? Saprast, ka tavi bērni lieliski tiek galā arī bez tevis, bet tāpat tevi mīl un pēc tevis ilgojas.

Joprojām stāvu pie loga…. Rīgā lietus līst savādāk… Rīgā lietus uzdzen skumjas… Kad tas līst aiz manas mājas logiem laukos, tad es jūtos savādāk - tā silti mājīgi un droši. 

Pēc pāris dienām braukšu uz mājām un tad atkal uz Rīgu un tad atkal uz mājām uz darbu….un atkal, atkal.

Lietus laika blogu konkurss

20170319094751-96374.jpg

Piedalies konkursā! Mēs gaidīsim tieši TAVU blogu!


Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Kerstyna 23. oktobris 2017 14:13

Paldies , dāmas :)

Nymph 23. oktobris 2017 11:43

Man vienmēr patīk lasīt Tavus blogus/pārdomas/stāstus un šis nav izņēmums. Kaut kā dikti smuki un izjusti Tev sanāk. Šo lasot pati atgriezos sajūtās, kas manī bija pirms nu jau 6 gadiem, arī aptuveni šajā laikā... ak, tas bija interesants, svadabīgs laiks...
Un vispār - apsveicu ar Taviem jaunajiem pavērsieniem, jaunajām apņemšanām un jaunajiem darbiem un nedarbiem! Malacis Tu esi!!! (F)

pece 23. oktobris 2017 08:13

Nodarbes ārpus ierastā loka vienlaikus uzlādē, paver jaunus apvāršņus, saliek citus akcentus dzīvei, un tajā pašā laikā bieži vien iemet jaunā dzīves ritenī. Izturību!