Reiz bija Viņš...

Kerstyna
Kerstyna 25. oktobris 2017 12:34
2061

Ilgi domāju, rakstīt vai nē, tad domāju - par kuru rakstīt...

Tagad nu rakstu, bet jau iepriekš brīdinu - pārmērīgām morālistēm un personām jaunākām par 18 gadiem lasīt nerekomendēju, jo pirmo grupu varētu ķert morālšoks, bet otra varētu nepārdomāti mesties studēt medicīnu :D

Stāstam ir bez maz 20 gadus sena vēsture, bet saprotamu iemeslu dēļ neprecizēšu ne vietu, ne personāžus, izņemot sevi, protams, jo daži  iesaistītie vēl ir diezgan dzīvelīgi.

Tas , ka doktori un māsiņas atrod viens otru un uzliesmo kaislības, nav nekas jauns, jo vienādi domājošie satiekas un arī adrenalīns kaut kur ir jāliek, tāpēc, no šīs puses mans stāsts būs mazliet banāls, bet tomēr...

 Sen senos laikos es strādāju Operāciju blokā.  Bijām beiguši smagu, garu operāciju, kas ievilkās jau krietni aiz pusnakts. Pilnīgs visāda veida spēku izsīkums.

Kārtoju operāciju zāli, kaujoties ar grūti atvairāmām domām par miegu un atlūguma rakstīšanu. Un tad, zālē iepeld Doktors, vienā rokā iesākta viskija pudele, otrā , kā vēlāk izrādījās, tukša tējaskrūze...

- Viskiju dzersi?

-Jā!

Tāda nu bija mūsu pirmā komunikācija, aci pret aci. Abi noguruši, sarkanām acīm, noņurkātā paskatā, nekā seksīga, zinies :D Viņš man ielej puskrūzi viskija un dod rokā, es izdzeru... kopš tās pēcpusnakts es degvīnu  svītroju no savas alkoholkartes.... Klusējot izdzērām  tilpumu un devāmies katrs savā virzienā, mēģināt pagulēt, toties domas par atlūgumu atkāpās kaut kur tālāk. 

Bet pa īstam mēs viens otru ieraudzījām citas operācijas laikā. Darba specifikas pēc no cilvēka neapģērbtas paliek tikai acis, kad viņš stājas pie operāciju galda, bet acis ir ļoti daiļrunīgas, apstākļos, kad cita neverbālā komunikācija  ir apgrūtināta.

Un viņa acis pateica daudz, tik daudz, ka brīnos, ka mulsumā pincešu vietā neiedevu šķēres. Skatiens sekoja visur, kā tāds magnētiskais pievilcējstars no Zvaigžņu kariem. 

Un jā, mēs satuvinājāmies, ļoti pat. Mēs labi saderējām gan profesionālā, gan horizontālā plāksnē. Tas vienkārši notika, un, liekot roku uz sirds, es ne mirkli nedomāju par to, vai tas ir pareizi, vai nē. 

Ziniet, vienkārši iekāre  atšķiras no  vienlaikus savaldītas un uzkurinātas iekāres un tas bija kaut kas fantastisks. Mēz nežēlīgi viens otru kacinājām, uzkurinājām, labi apzinoties, ka turpinājuma, iespējams nebūs, jo slimnīcas dzīves īpatnība ir tāda, ka nezini, ko pēc minūtes darīsi.

Bet, ja zvaigžņu stāvoklis bija labvēlīgs un pilsētā viss mierīgi - viss varēja notikt. Nu labi, tik vienkārši jau viss nebija. Lai tiktu līdz mana Doktora kabinetam, nācās lavīties pa koridoru, kura grīdā bija daži ellīgi čīkstoši dēļi un vēl tikt garām Cerbera durvīm, jo aiz tām dusēja dežūrmāsa... ar lūša ausīm. Bet mēs kaut kā neuzrāvāmies nekad to dažu gadu laikā, liktens  bija labvēlīgs.

Seks bija mežonīgs, ātrs , kaislīgs, pat tagad  atceroties sakustās skausta matiņi... un kā gan savādāk, ja priekšspēle ir bijusi stundām gara. 

Vai mēs mīlējām viens otru? Nē.  Mūs vienoja iekāre un tieksme pēc riska un tas, ka viens otru sapratām bez gariem tekstiem.

Patiesībā ir tāda, ka  vēlākos savas dzīves vīriešus es  - Jā, jā - Nē, nē... esmu salīdzinājusi ar Doktoru, un latiņu viņš bija uzlicis augstu, jo prata dot un ņemt tā, ka nevienu mirkli nejutos ar viņu slikti.

Ārpus darba mēs nekad nesatikāmies, kad pārgāju strādāt citur, mūsu attiecības izbeidzās, bet satiekoties šad un tad kādās konferencēs, jūtam, ka strāvojums joprojām pastāv. 

Patiesībā jau ir arī citi stāsti, bet šis ir ar nozīmi man. 

 Un vispār, atmiņas ir uzjundījušas manī vēlmi pēc kā spēcinoša, tāpēc, atā dāmas :)

Konkurss: Piedzīvojums ar Viņu

20171003142506-67553.jpg

Jumavas grāmatas – Tava laika patiesā vērtība!

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
ofelija 25. oktobris 2017 14:44

Bija loti interesanti lasiit!
Man arii ir atminas par operaacijas zaali.Dakteriisi kaadreiz iestiprinaajaas arii pirms operaacijas!Toreiz man tas nelikaas nekas traks,bet tagad padomaajot...:D

-Scarlett- 25. oktobris 2017 14:07 Kerstyna

nu par fantāzijas trūkumu nevaru sūdzēties... :D 50 SHADES of Kerstyna!! :D

Kerstyna 25. oktobris 2017 14:05 VIT@

Paldies. Mazāk - ir vairāk. Ne vienmēr ir jāieslīgst detaļās, ir jāatstāj vieta lasītāja fantāzijai, kādā nu samaitātības pakāpe tā kuram ir :D

-Scarlett- 25. oktobris 2017 14:01

mmm ļoti patika.. tā vienkārši, sulīgi, pat sadzīviski teiktu.. labs kolēģis tomēr ;) gribētos biežāk tādus rakstiņus lasīt ;)

Kerstyna 25. oktobris 2017 13:07 Nymph

Lūdzu :)

Nymph 25. oktobris 2017 13:05

Forši, ka nopublicēji šo! :)