Raibs pavasara kokteilis
Aizvadīts aktīvs un piesātināts mēnesis – darbi, mācības, ģimene, māja, dārzs, pasākumi, izklaides un SK, no visa pa kripatiņai, bet beigās – viens raibs pavasara kokteilis.
Maijs iesākās ar burvīgu un hiperjautru ceļojumu uz Liepāju kopā ar bijušajiem klasesbiedriem. Kārtējo reizi es guvu apliecinājumu tam, ka nav svarīga ceļojuma vieta, mērķis un laikapstākļi, bet gan cilvēki, ar kuriem Tu pavadi laiku kopā. Un cilvēki šajā nelielajā klases ekskursijā bija tiešām lieliski – lai arī visi esam kļuvuši vecāki, bet iekšēji neesam mainījušies. Pozitīvu sajūtu lādiņš visam mēnesim un pat vēl vairāk!
Pavasaris šogad bijis īpaši kaprīzs – siltas un saulainas dienas mijās ar rudenim atbilstošu drēgnumu. Neskatoties uz to, dārzs nepārstāja priecēt acis, degunu un dvēseli ar savu skaistumu – ziedoši koki un krūmi, pavasara ziedi un sulīgi zaļā zāle, putnu dziesmas, kukainīšu čaklā rosīšanās un adatainā ciemiņa pukstēšana. Dārzs ir mans patvērums no ikdienas stresiem.
Mēneša prieks un lepnums par Aminatas brīnišķīgo sniegumu Eirovīzijas dziesmu konkursā. Un papildus prieks, ka Sieviešu klubā ir iedibināta tradīcija skatīties šo pasākumu visām kopā. Kopā jautrāk, vai ne?
Maija izskaņā mani pārņēma pārdomas par cilvēkiem, kas domā, ka visa pasaule tiem ir kaut ko parādā. Centies būt laba, atsaucīga, sniedz palīdzīgu roku, bet beigās atjēdzies, saprotot, ka tevi nekaunīgi izmanto pēc pilnas programmas, pie tam, ar attieksmi, ka tā tam arī būtu jābūt. Nerēķināšanās ar manu laiku, iespējām un arī vēlēšanos sagādāja pamatīgu vilšanos, bet tā dzīvē mēdz notikt, ja nemāki laicīgi pateikt PIETIEK!
Mēneša filozofiskā prātošana par dzīvi. Bieži vien mūsu ikdiena tiek pavadīta steigā un stresā par nenozīmīgiem sīkumiem. Mēs salīdzinam sevi ar citiem - tiecamies būt tikpat labas, skaistas, gudras un veiksmīgas, ieslīgstot īgnumā, ja kaut kas neizdodas. Mūždien vajag vairāk un labāk, vēl un vēl – pilnai laimei vienmēr kaut kā pietrūkst. Bet, cik bieži mēs aizdomājamies, ja vispār aizdomājamies par to, ka mums jābūt laimīgām un pateicīgām par visu, kas mums jau ir. Īstā laime var sēdēt deguna priekšā, bet mēs ikdienas steigā to pat neievērojam.
Prieks par dzīvi šeit un tagad, arī tad, ja garāžā nav Lexus, skapī nav piecas Gucci kleitas, bet ledusskapī nav stores ikri un atdzesēts Dom Pérignon. Māka novērtēt cilvēkus Tev apkārt un viņu sniegto mīlestību un atbalstu. Spēja būt pateicīgai par visu, kas Tev ir, jo citiem nav pat tik daudz. Priecāties no visas sirds par citu sasniegumiem, atbalstīt tos, kam dzīvē klājas grūtāk. Būt laimīgai, mīlot sevi un apkārtējo pasauli.
Visai raibs mēnesis – ar priekiem un pārdzīvojumiem. Bet viss, kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākas!
P.S. Labprāt uzklausītu jūsu atsauksmes par SK maija saturu – kas patika, likās interesants un noderīgs? Droši rakstiet arī par lietām, kas nepatika! Man ir svarīgas jūsu domas un vēlmes attiecībā par SK saturu.
Linda
Un niku nemaini!!! Šādi ir daudz labāk, pierastāk un neoficiālāk.
Paldies, par SK "atdzīvināšanu"

Es vienkārši salīdzinu ar Māmiņuklubs.lv, tur ļoti skaisri parādās,kas ir kas, jo portāla darbinieks nav zem segvārda, bet zem sava vārda + portāla nosaukums. Bet zinu, zinu - Sieviešuklubs.lv jau nav Māmiņuklubs.lv
Paldies par viedokli

Es jau it kā nemaz neslēpjos - redaktores blogi tak iet no mana segvārda profila
Vēlējos vien piebilst, ka tā kā šeit kādu laiku nebiju apgrozījusies, mulsinoši likās, ka katru blogu atzinīgi nokomentē persona vārdā Catwoman... Kas tā tāda?
Tikai pēc kāda laika sapratu, ka tā ir portāla redaktore!
Vispār būtu jauki,ja redaktore neslēptos aiz segvārda 

Visādi citādi ļoti patīk atgriezeniskā saite no Jums
Ļoti pozitīvi! Un man patīk šis dzīvīgums, ko dod SK ar jauniem rakstiem un tēmām, kā arī konkursiem, kas motivē arī citus nākt klajā ar saviem stāstiem
Super, forši, ka atgriezies SK pulkā

Feini uzrakstīts!

Es ārprātīgi sen nebiju "tusējusi" pa SK, bet tas, kas te notiek pēdējā laikā, man patīk! Superīgi konkursi, var pafantazēt un iegrimt atmiņās...
Dzīve jāsvin
Kopš mani pārņēmis "kāzu drudzis" es tā arī domāju - dzīve ir jāsvin 
Ja ledusskapī visu laiku ir šampis, tad nepamet sajūta, ka vajag atrast iemeslu, lai nosvinētu dzīvi....man tā ir, tāpēc ledusskapī neturu dzērienus - tie mierīgi stāv bāriņā
Ja godīgi,es nesūdzos par dzīvi kā tādu-viss ir forši
Taču tagad ,pārskatot,ko tik nav gribējies,liekas komiski
kā cāļa buljons slimai dvēselei!
Superīgs raksts
Man arī likās- nu kruti būtu,ja pastāvīgi ledusskapī glabātos šampis,lai jebkurā laikā var svinēt, būtu daudz kurpju un kleitu un smīzīšu- tagad paskatos- ledusskapī šampis(es vairs vispār nedzeru
),augstpapēdenēs es nevaru pastaigāt,tāpēc tās krājas,kleitas man nav laika vilkt,jo visu laiku aizņem darbs

Smieklīgi
Jā,tā dzīve izspēlē tādus jokus,ka pats nezini-smieties vai raudāt?
Paldies par pārdomām, visnotaļ sirsnīgajam un atklātajām. Man patīk, ka caur SK es tomēr joprojām Tevi iepazīstu no jauna, citā rakursā!

Paldies
Noteikti centīšos arī turpmāk 
Personīgas pārdomas, ļoti patika Maija mēneša saturs (pēc ļoti ilgiem laikiem, šķiet Tu esi ievirzījusi SK pareizajā virzienā, no kura tas bija noskrējis).
Spraigi un sievišķīgi rakstiņi arī konkursi kā trāpīts desmitniekā. Well done.
Tā tik turēt.