Pusglāze…..

pece
pece 29. jūlijs 2010 08:00
673

Šodien aizdomājos par to, ka uz katru lietu un notikumu mēs varam skatīties no dažādām pusēm – ielejam glāzē līdz pusei ūdeni – viens teiks, ka tā ir līdz pusei pilna, kāds cits, ka tā ir pustukša un abiem būs taisnība! Tomēr reizēm es nesaprotu, kāpēc cilvēki ir tendēti ieraudzīt slikto, nevis labo kādā notikumā, kāpēc gribas skatīties atpakaļ, bet nevis iet uz priekšu?

 

{smallpic:1}

 

Skan mazliet mīklaini, tāpēc mēģināšu konkretizēt, tāds piemērs no mana atvaļinājuma laika, esmu laukos, uzrodas negaiss, kārtīgs brāzmains vējš un stiprs lietus. Sagāžas puķu podi, dažas puķes apgāžas, dālijas tiek mazliet pierullētas, kartupeļu laksti sakrīt vālos. Postaža!

 

 

Viens metas visu ko var piekārtot un priecājas, ka viss beidzies un laiks normalizējies, otrs purpinādams staigā, un šūmējas par to, ka puķes aplūzušas, vējš visu saārdījis, ražas nebūs.

 

 

No vienas puses ir jau par ko kreņķēties, bet no otras puses vai tiešām ir vērts kreņķēties par lietām, kuras mēs nevaram ietekmēt?

 

 

Varbūt labāk saglābt kas glābjams un domāt par rītdienu, dzīvojot šodien, nevis pukstot un nīgrojoties par to kas bijis un kā bijis.

 

 

Galu galā mēs tak dzīvojam šodien. Tas, kas bijis tā ir pagātne- laiku atpakaļ tak nepagriezt un mēs nekad neuzzināsim par to kā būtu bijis, ja būtu bijis citādāk, bet tas, kas būs – tā ir rītdiena, nākotne, kura tikai vēl būs. Vismaz tā mums labpatīk domāt, lai gan tā var arī nekad nepienākt.

 

 

Varbūt dzīvot šodien, nevis kavēties domās par vakardienu un plānot rītdienu?

 

Kāda ir Tava laimes formula? Piedalies>>>>

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
soos 2. augusts 2010 15:35

taa, biu es!

2. augusts 2010 15:34

jaaaaaa, te ir sarezzggiits variants. vai ssos "viiriessus"nevar no dziivoklla dabuut aaraa?
izklausaas kad tava maasinna ssobriid ir slaucamaa govs, ja vinna nedomaas pati par sevi vinnai neviens nevarees paliidzeet.
man arii ir viena pazinna, tiessi taadaa situaacijaa. kas tik nav dariits, vinna ruupeejaas un no taa murga nevar tikt aaraa, vinnai visus zzeel, bet pati knapi velkaas. kameer tajaas smadzeniitees nebuus kliksskkis, ka tevi izmanto, nekas nemainiisies.
ja vinnai Tu vari ieboreet, ka no ssi murga jaamuuk un vinna piekriit, tad vieniigais variants iziireet dziivokli citur un saakt visu no jauna. citas izejas es neredzu.
cik veci vinnas beerni, vai jau patstaaviigi?
lai atstaaj visu un beeg, gan vinni sapratiis ko zaudeejussi.
es Tevi lloti labi saprotu, meeggini visaadi ietekmeet, var meegginaat veel kaadu citu viirieti ieskapeet, kas vinnu aizstaaveetu!
nepamet , maassuku meeggini.

Aggie 30. jūlijs 2010 23:11

...kas viņai ir, viņai nav rakstura...
...trīs vīrieši ar rokām un kājām sēž uz vinas kakla...
...tā kā es strādāju kādu laiku novada domē, tad tajā laikā izdabūju viņai sociālo dzīvokli...
...principā viņa tajā dzīvoklī nedrīgstēja dzīvot ar civilvīru un viņa oaņēma un aprecēja viņu, lai viņu neizmet ārā, jo luk viņš zvaigznes no debesīm nonesīs...
...tā vīrieša bērni vinu neciena, un ja viņa aizrada, tad pasaka, nekomandē neesi mūsu mamma (es viņai mācu, lai pasaka, ka tas ir viņas dzīvoklis un viņi dzīvo pie vinas)...
...bet viņas pašas dēli ari kronis visam...
...divi pieauguši cilvēki sēž mammai uz kakla tajā pašā dzīvoklītī...
...šoziem man atkal bija līgums ar domi un tad vienu no viniem dabūju tajos simtlatniekos un ko tu domā - nopūdelēja darbu - pilnīgi dusmas sametās...
...es vienkārši iedodu naudu, drēbes, strādājot domē dabūju viņai bezmaksas psihologu, ko apmaksā dome, cerībā, ka varbūt konsultācijas viņu stiprinās, jo tā nevar dzīvot...

...pieci gadi atpakaļ vinai bija nervu lēkme vai kaut kas tāds, ka viņa nokļuva slimnīcā...
...kad viņa iznāca ārā, ppaprasīju vai ko nevaig, tad viņa pirmoreizi pateica, ka vaig darbu, gāju uz sociālajiem, lai palīdz, un sociālais dienests viņai atrada darbu....
...viņa tur strādā joprojām, bet no algas neko neredz to trīs vīriešu dēļ un pabērnu...
...viņa ir vienkārši pārāk labs cilvēks ar vāju raksturu...

soos 30. jūlijs 2010 20:42

agy, kas ir ar maasinnu, ja nav nosleepums, kaa varu paliidzeet?

Aggie 30. jūlijs 2010 16:54

...soos... labi, ka mūsdienās ir šīs labdarības dienas, un degpunktā parāda, es arī tad ziedoju, bet visvairāk es palīdzu savai māsai, jo dzīve viņu vispār nav žēlojusi, bet viņa ir no tiem cilvekiem, kas nolaiž rokas un ja neviens napalīdz, tad nekas, ja palidz arī labi, viņa necīnās... žēl noskatīties...

30. jūlijs 2010 16:25

..un tad man vēl ļļļooti patīk cilvēki,kuri tūlīt pēc Jāņiem grūti nopūšās un paziņo sērīgi-vasara cauri ,jāsāk par ziemassvētku dāvanām domāt...

soos 30. jūlijs 2010 11:50

agy-malaciits, toties tu tagad esi stipra!
tad man rodas jautaajums, bet kas ir taas ggimenes kuraam paliidz vissi, ziedo, raadaTVdegpunktaa, uznneemeeji paliidz ar celt.materiaaliem utt.?
vai tie ir izredzeetie?briesmiigi un netaisniigi!
ir divas dazzaadas lietas sapnni, ko es veelos? tas ir normaali, bet otrs variants ir kad man viss ir un es gribu veel,veel, peerku, peerku seezzu uz saviem naudas lidz., braalim nav, vecaakiem nav ,bet man ir!kruta.
pienaak laiks kad tu ar savu krutumu, vissu paliec viens kaa stabs.
ko taupa taupiitaajs, to laupa laupiitaajs.
mans piemeers ir taads(gruuti smagi,atcereeties)nu jau daudz g. pagaajussi, bet mees ar viiru dziivojaam pie vinna omes, piedzimz berns, mums nebija nekaa. no omes naktskrekliem ssuju spilvendraanas, no veciem dzzemperiem ardiiju, adiiju beerniem zekkes, jakas utt.kad ome nomira mees jau bijaam uz savaam kaajaam, taccu vinnas skapis bija pilns ar jauniem audumiem, laade pilna ar dzijaam. viss pilniigi apskreeja ap sirdi, neko mes nepannemaam, visu nodedzinaaju un atdevu truuciigajiem kaiminniem.
tagad mums ir viss, beerni lieli, neko netaupu pat ja man ir vairaak padalos ar tiem kam nav!
turies miillaa Tev viss buus.

Aggie 29. jūlijs 2010 18:19

...sandiaji taisnība, mana gimene daudz zaudēja pirmās krizes laikā, darbu, dzīvokli utt...
...man kā pusaudzim ar to bija grūti sadzīvot...
...kad man palika18, saku strādāt, jo vecākiem nekā vairs nebija...
...šī krīze mani stiprināja...

...otro zaudējumu savā dzīvē piedzīvoju, kad biju stāvoklī ar otro bērniņu...
...uguns paņēma visu...
...un neviens mums nepalīdzēja, neviens...
...pēc tam mēs palēnām, bet stabili attīstījām savu dzīvi no jauna...

sandija 29. jūlijs 2010 17:14

Piekrītu, ka pagātnei ir nozīme, bet ļoti daudz ciešanu sagādā tieši pagātnes pieredze, kas pēc būtības vairs..nav! Tad kāda jēga ciest? Ir jāiet uz priekšu. To pierāda tie cilvēki, kas ir savā pagātnē, bērnībā, jaunībā, dzīvojuši trūcīgi un gājuši cauri traģiskiem notikumiem,viņi nereti daudz sasniedz, jo pārkāpj pāri šim "krupim". Tas ir viņus padarījis par to, kas viņi ir..

29. jūlijs 2010 16:50

bet tev nevar buut sapnju, ja tu dziivo tikai shodienai.

pece 29. jūlijs 2010 16:48

Es daru šodien visu, lai īstenotu savus sapņus rīt ;) nevis guļu saulītē un gaidu izdevīgus brīžus, bet tādus daru pati ;)

29. jūlijs 2010 16:44

a kaa tu pece zini ko tu veelies, ja skaties tikai shodienaa? kaa tu zini, kas tu esi, ja skaties tikai shodienaa? Tas ko tu te esi sarakstiijusi ir tuksha muldeeshana, jo nekas nenotiek tikai shodienaa. Tu esi tas, kas tu biji, tas kas tu esi un tas, kas tu buusi. Tu neesi tikai shodiena. tu esi izveidota deelja taa, kas bija vakar. tev vispaar nav sapnju? tad tu neeksistee...

Aggie 29. jūlijs 2010 16:42

...tieši tā, rīt būs jauna diena un vakar mēs jau visu redzējām...

soos 29. jūlijs 2010 16:07

es arii piekriitu-dziivo ssodienai!
omiites naudinnu kraaja, kraaja, kristaalus pirka, audumus pirka vajag vai nevajag, pilni pagrabi 5.g. kompotiem,gurkkiem utt.
KAM?

pece 29. jūlijs 2010 14:30

Mēs varam pusi dzīves veltīt savas pagātnes pētīšanai un sevis izprašanai, notikumu skaidrošanai, bet izmainīt to nevaram, nav mums laika mašīnas un nevaram izspēlēt kā būtu , ja būtu.

Savukārt otru pusi laika veltīt rītdienas plāniem, bet mēs nekad nezinām cik daudz laika mums tiek dots uz šīs planētas zeme. Zinu, zinu, ka jaunībā "jūra līdz ceļiem" un laiks šķiet bezgalīgs, tomēr ne vienmēr tas tā ir. Mēs nezinām, kad dzīve noraus Stop krānu un palūgs mūs izkāpt no vilciena, ko sauc par DZĪVE.

Tāpēc veinīgais, kas ir - ir šodiena! :) izklausās fatālistiski un nenopietni, bet padomājiet cik daudz laika mēs izšķiežam veltīgi un pēčāk gaužamies, ka mums nav laika un mēs neesam paspējušas izdarīt/redzēt/sasniegt un izbaudīt to ko vēlamies! Dzīvei nav melnraksta....

29. jūlijs 2010 14:15

tachu vienalga kaa tu par to glaazi domaasi - tajaa abos gadiijumos buus piem. 100 ml uudens. tad kaada starpiibaa kaa tu par to domaa? no taa vairaak uudens nepaliks un mazaak arii nee

miranda 29. jūlijs 2010 13:22

Viesi, tā jau tikai metafora. Turklāt ļoti izdevusies! ;) Stāsts ir pavisam par ko citu. :)

29. jūlijs 2010 13:01

kaada jeega ieliet uudeni glaazee liidz pusei un briiniities ka viens saka par to glaazi taa, bet otrs savaadaak?

smukaa 29. jūlijs 2010 12:58

Ja mees dziivotu shodienai,tad buutu haoss!
Ome vienmeer ir teikusi,domaa par riitdienu!

orchy 29. jūlijs 2010 11:55

Pece, Tu man burtiski esi izrāvus vārdus no mutes! Es Tev pilnībā piekrītu. Citi varbūt mani var saukt par vieglprātīgu, bet es arī necenšos gruzīties par to, kas ir bijis, jo neko jau vairs nepadarīsi. Dzīve ir pārāk īsa lai pavadītu to burkšķot. :)