Plaukstošais aprīlis

LosOjosVerdes
LosOjosVerdes 6. maijs 2016 22:01
1378

Ja vienā vārdā būtu jānoraksturo mans aprīlis, tad es teiktu "kustība". Tik ātrs, vienlaicīgi prātīgi izzinošs, atkal jaunu iespaidu un plusiņu pilns.

Pirmās bildes, kas glabājas folderī ar nosaukumu "Aprīlis", ir ar mana dārza ziediem. Tik ļoti gaidīju pavasari, kad daba sāks mosties, un pirmo ziediņu atplaukšana ir visīstākais pierādījums tam, ka mans mīļākais gadalaiks tepat, tepat aiz stūra. Katru dienu vērojām arī, vai un kādi putniņi rod mājvietu mūsu uziktajos putnu būrīšos. Vai dzirdat, kā šogad putni ik rītu modina dabu, mūs, visu dzīvo visapkārt? Man šķiet, ka citus gadus viņi bija pieklusinātāki :)

20160506181335-86001.jpg

Un ja jau par pirmajiem zaļumiem, tad nevaru nepieminēt, ka aprīlī ēdu kaudzēm pašaudzēto loku un kressalātu, kurus liku klāt burtiski visam vai ēdu tāpat vien. Izrauj no zemes tādu mazu asniņu un hops! mutē iekšā. Tik spirdzinoša, dzīvības pilna garša, kas pēc garajiem tumšajiem un vēsajiem mēnešiem nudien nāca īstajā laikā. 

20160506182211-50019.jpg

Un mājās, protams, arī gribējās ienest kaut mazumiņu no tā, kas dabā modies un darījis pasauli skaistāku. No tirgus nesu svaigus ziedus ikreiz, kā iepriekšējie novītuši. Tik ļoti patīk svaigi ziedi vāzēs. Pavasarī, arī ciemos ejot, cenšos nest tikai pavasara ziedus, nevis visu cauru gadu nopērkamās rozes vai lilijas. Katram gadalaikam savi ziedi ir tie krāšņākie! 

20160506183509-81840.jpg

20160506183529-91117.jpg

Mēneša izbrauciens gan tepat Latvijā, taču sajūta brīžiem radās tāda, ka esi lielajā kaimiņvalstī. Dēlam Daugavpilī norisinājās Starptautiskais akordeonistu konkurss, tāpēc jau iepriekšējā dienā devāmies ceļā. Nē, uz Marka Rotko mākslas centru nedevāmies, arī uz Daugavpils cietoksni laiks nesanāca aizstaigāt, toties paspējām izstaigāt pa galvenajām ielām, kā, piemēram, Rīgas (nu, protams, ka Rīgas:D), kur aci piesastīja pāris jūgendstila namu, kā arī dažādi mākslas veidojumi ielas malā, kā arī daudzie Lieldienu rotājumi (jā, jā, acīmredzot, Daugavpilī Lieldienas svin ne tikai tad, kad Rīgā (vismaz galvaspilsētā nebija atrodami rotājumi uz pareizticīgo Lieldienu laiku). Paspējām uzbraukt augšā viesnīcā Park Hotel Latgola, ko Rīgā dzīvojošie daugavpilieši dēvē par Daugavpils viesnīcu Latvija (to pašu, kas Radisson Blue uz Elizabetes). Nuuuu, ko lai saka, varbūt viesnīca Latvija tāda bija pirms gadiem 20, arī stāvu tai nav tik daudz, toties paveras skats uz pilsētu, kur nekā acīm saistoša nemanīt. Izņemot daudzos dažādo konfesiju baznīcu torņus. Dažas atrodas pat viena otrai gandrīz blakus. Šajā ziņā man Daugavpils ļoti atgādināja Jelgavu.

20160506184430-34726.jpg

20160506184538-98103.jpg

 

20160506201109-72882.jpg

Par mēneša izbraucienu gan ne uz citu pilsētu, ne uz kādu kaimiņvalsti, bet pat uz pavisam citu pasauli var nodēvēt manu ceļojumu uz Veselības un labsajūtas dienu. Visas dienas garumā varēju klausīties lekcijas par veselīgu, dabīgu uzturu, dzīvesveidu. Īpaši jums gribu uzteikt ventiņu zāļu sievu Līgu Reiteri, kas, protams, sava ventiš izloksnē un iepinot tekstā pavisam nedzirdētus vecvārdus un vietvārdus klāstīja savvaļas aptiekas noslēpumus, ieveda pirts rituālu gudrībās utt. Tik kolorīta personība, tik daudz asprātību, tik daudz gaišuma, vieduma! Sieviete spridzeklis. Sievete Ragana. Un tad ļāvos praktiskajām nodarbībām. Esat bijušas uz meditāciju? Ticat, ka tas nav muļķības un ka tas strādā? Man kā diezgan pragmatiskai būtnei līdz tam šķita, ka visas tās meditēšanas ir vienkārši naudas iekasēšanas veids vai arī vieta, kur satiekas dīvaiņi :D Nu var jau būt, ka tā arī ir, bet todien ļāvos pirmajai meditācijai savā dzīvē ar nosaukumu "Es Sevi mīlu". Diezgan dīvaini sākumā šķita tur gulēt starp svešiem cilvēkiem, aizvērt acis un mēģināt kaut ko sajust, bet, dāmas, tiešām, kaut kas tur ir, jo patiesībā jau viss, kas mums vajadzīgs, ir mūsos pašos, tikai jāprot to izdabūt laukā jeb nostādīt tur, kur tam jābūt. Interesants piedzīvojums! No sirds iesaku kaut reizi aiziet uz tādu "ālēšanos"! Un, protams, protams, joga, ko todien izmēģināju divreiz. Tā iepatikās, ka šobrīd esmu regulāra jogas centra apmeklētāja. Ja kāda uzreiz iedomājas, ka uz jogu iet tikai gulēt, pastāvēt uz vienas kājas vai, vēl trakāk, galvas turot aiz galvas,sēdēt gaisā :D utt., varu teikt, ka joga ir ceļš pie sevis, sava iekšējā spēka meklējumi, tā novērtēšana, apzināšanās. Joga ir pamatīgs darbs ne tikai fiziski, bet galvenokārt garīgi ar sevi. Viss ir mūsos, mūsu galvā. Ja sāc ticēt sev, ieklausīties sevī, tu spēj daudz, ļoti daudz. Bet tas noteikti ir dzīves garumā jāmācās. Pagaidām esmu aizrāvusies, man patīk. Brīžiem, protams iet kā pa celmiem, jo ne visiem vingrojumiem tieku līdzi, bet es cīnos :)

20160506203812-59754.jpg

Un ja jau par fiziskajām aktivitātēm, tad jāpiemin mēneša beigu velo orientēšanās, ko rīkoja veikals Gandrs Rīgas Velo nedēļas ietvaros. Ar bērniem pa abiem Daugavas krasta maršrutiem kopā nobraucu ap 80 km, jo sanāca maldīties, sanāca braukt divreiz uz vienu vietu, bet tas azarts meklēt, atrast, likt kopā teikumu no atrastajiem vārdiem-tas bija super piedzīvojums, kurā labprāt laistos vēlreiz! Un paripinājos garām tik daudz neredzētām, interesantām vietām. Viens no atklājumiem man bija Andrejostas teritorija. Goda vārds, nebiju tur iepriekš bjusi. Tur kūsā tāda dzīvība, kafejnīcas, jauniešu neformālas tikšanās vietas. Sajūta, ka nemaz neesi pašā Rīgas centrā. Un Ķīpsala! Tik klusa, tik vecišķa (es, nez, vai tā var teikt), bet ar tādu šarmu, īpašu smaržu! Un, meitenes, jūs nevarat iedomāties, cik forša sajūta tā laiski, matiem plīvojot, piektdienas pēcpusdienā pabraukt garām stāvošai automašīnu rindai :)

20160506205146-75901.jpg

Ja daudz sporto, vajag daudz ēst. Mans atklājums ir Trikātas siers ar amoliņa sēklām (visi jau atceras, ka laimēju veselu grozu (nu labi, groziņu ;)) ar Trikātas sieriem). Lūk, tur bija viena šķirne, ko nebiiju vēl noprovējusi, jo baidījos, ka varētu būt specifiskas garšas. Tā varbūt arī ir, bet interesanta tā garša. Man patīk šad tad nogriezt pa plānai šķēlei (nav jau nekāds Light :D) otrajās brokastīs vai launagā. Bildē var redzēt gan enerģētisko vērtību, gan sastāvu.

20160507073303-25989.jpg

Un otra mēneša ēdamlieta, kura gan saldummīļiem un kaloriju neskaitošiem paredzēta, ir valriekstu karameļu kūka smilšu mīklā. Izcepu uz savas princeses vārda dienu. Visi ēda laizīdamies. Garda jau, garda! Bet recepte elementāra: uztaisa smilšu mīklu (500 g), kad tā stāvējusi pusstundu-stundu ledusskapī, izklāj kūkas pamatnē. Tad ber iekšā apmēram 300 g valriekstu, kam pāri lej maisījumu no 3 olām, brūnā cukura (100 g), tējkarotes vaniļas cukura, izkausēta 50 g saldkrējuma sviesta, mazliet mazāk par bundžiņu vārīta iebiezinātā piena. Cep 180 grādos apmēram 20-25 minūtes. Gaida, kad atdziest, un ēd kāru muti!

20160506211153-32863.jpg

Mēneša kosmētika-jauns matu kondicionieris. Cenšos lietot tikai dabīgos mazgāšanās līdzekļus. Matiem man ir Neutral sērijas šampūns. Izmēģināju hiperkeri ieteikto balzamu no Seal, bet man pie sirds negāja. Tad tiku līdz šim. Sola, ka mati tiks atjaunoti, spīdēs, paliks biezāki (kur nu vēl? :D) Pagaidām patīk, vienīgi traucē vieglā augļu smarža, jo pēdējos mēnešus mazgājos ar līdzekļiem, kas smaržo ne pēc kā :) Vispār, meitenes, varbūt varat ieteikt labu kosmētiku matiem, kas jāatdzīvina, jāuzprišina? Esmu nolēmusi matus pagaidām vairs nekrāsot (to esmu darījusi tieši pusi sava mūža, un tagad nesaprotu, kam man tas bija vajadzīgs), bet gribu, ka tie ir spīdīgi, īsāk sākot, veselīgi. 

20160506211832-71509.jpg

Un mēneša dāvana, kas ir liekama pie kosmētikas vai vismaz tajā plauktiņā, ir jaunas smaržas 

20160507073242-24632.jpg

Jau pati pudelīte, iepakojums ir diezgan ekstravagants, ar spīdumiņiem. Tāds glamūrīgs. Smaržas ne romantiskai būtnei. Spēcīgas, izteiktas. Man :)

Un šoreiz kultūras pasākumi, izņemot dēla konkursus un koncertus, izpalika. Arī kino neskatījos, tv noveles vēl mazāk. Toties atradu laiku, lai ik pa laikam palasītu no britu izcelsmes, Kembridžas absolventa, kas kļuva par budistu mūku, sarakstītajām grāmatām, kas patiesībā ir īsi, bet iedvesmojoši stāsti par to, kā atvērt durvis uz savu sirdi, mazas pamācības no dzīves, kā līdzjūtība spēj padarīt dzīvi skaistāku, kā vienkārša laipnība palīdz pašam un citiem. Tādas vispārzināmas lietas, kas uzrakstītas vienkāršā, gaišā veidā. Lasot ir sajūta, ka pats esi kļuvis līdzcietīgāks, labestīgāks, mīlestības pilnāks. Interesanti, ka šīs grāmatas man jau kādu laiku atpakaļ uzdāvināja brālis, bet es kaut kā intuitīvi tikai tagad tām pieskāros. Varbūt joga, varbūt labsajūtas diena, bet varbūt pavasaris pie vainas, ka gribas visu mīlēt? :)

Un šeit pat laimētā pasaulē populārās Mireijas Giljāno pavārgrāmata, kas nav tikai recepšu krājums, bet autores pasaules uzskatu izklāsts, redzējums, kas ir ēdiens, kā to jāuztver. Ja iemācīšos domāt tā, respektīvi, kā francūziete, nekad " nekļūšu resna" :)))

20160507073223-17845.jpg

Un mēneša ļoti priecīgais notikums-draudzenei beidzot būs bērniņš, ko viņa tik ilgi ir gaidījusi! Mana iemīļotā Spānija, tās saule būs nākusi par labu, jo tieši tur patlaban dzīvo mana draudzene. (Foto no viņas)

20160506214447-97659.jpg

To arī novēlu jums-lai šis pavasaris, kas nu jau pilnbriedā, palīdz piepildīt sen lolotus sapņus un atver savus ziedus visā krāšņumā!

Konkurss - Kas jauns aprīlī?

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Ciao 8. maijs 2016 13:32

Man vienmēr pietrūkst ziedošais periods Latvijā, ļoti skaisti (inlove)

Aggie 7. maijs 2016 15:06

Esi sveicināta manā pasaulē, jogas pasaulē... Man patika kā tu aprakstīji par jogu, es pat tā nemāku izskaidrot....

un jā pavasaris ir brīnišķīgs gadalaiks, es arī vienmēr gaidu, kad viss pagalmā sāks zaļot un ziedēt... un tad tik skraidu ar kameru un fotografēju :D

Linduchy 7. maijs 2016 08:36

(F)(F)(F)

pece 7. maijs 2016 08:14

Forši! Ar interesi izlasīju par ceļojumu uz Labsajūtu dienu.

rasas 7. maijs 2016 07:52

Saulaini un hmmmm, draiski?! ;)
Ja ikdienā pati smāržas nelietoju tad Tevis minētās ir izņēmums.