Pārdomas par manu patriotismu.

Kerstyna
Kerstyna 6. novembris 2014 09:45
1494

 Tuvojas valsts svētki un šogad es kaut kā vairāk domāju par patriotismu, valsti... laikam jau politiskā situācija pasaulē liek par šo to padomāt. 

 Parasti esmu sevi pozicionējusi, kā diezgan apolitisku, mazpatriotisku -  "Man vienalga kādā krāsa virs galvas karogs plīvo, ja tikai maksā algu ". Mazliet ciniski, vai ne?

Taču, ar vecumu  nāk arī saprašana par dziļākām lietām. Es nevaru teikt, ka netikām audzināti patriotiskā garā, es bērnībā dzirdēju daudz stāstu un redzēju relikvijas no brīvās Latvijas laikiem. 

Bet bija jāpaiet daudziem gadiem, lai es par to sāktu domāt.

Lūzums manā domāšanā laikam notika šogad, Saeimas vēlēšanās. Tieši uz vēlēšanu laiku es biju Norvēģijā, apmēram 240km no vienīgās vietas , kur varēja nobalsot Norvēģijā, Oslo, Latvijas vēstniecībā.  Baigi tālu, visa diena ceļā, mazs bērniņš vēl, bet mēs aizbraucām un nobalsojām, satikām daudzus latviešus, žēl, ka jaunus un ar bērniņiem, bet vienlaikus - šie jaunie latvieši atnāca un nobalsoja, atbrauca un nobalsoja. 

Kad biju nobalsojusi, es pēkšņi sajutu tādu kā  prieku un lepnumu, ka esmu Latvijas pilsone, piederīga Latvijai, ka mani bērni ir latvieši un aug Latvijā. 

 Es domāju, ka iekšējai patriotisma sajūtai/izjūtai ir jānobriest.

Par ārišķīgajām pārspīlētajām patriotisma izpausmēm tagad nerunāšu, jo tas nav par mani.

 Esmu atklājusi iekšējo patriotisma sajūtu.

 Kā jums ar patriotismu... ne tikai valsts svētku kontekstā?  

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
pece 9. novembris 2014 19:42

Kopš sapratu, ka varu un spēju atdalīt pašreizējo politisko situāciju, no māju un dzimtenes sajūtu attiecībā uz Latviju - audzēju sevī patriotismu un mēģinu iedibināt patriotisma svētkus arī savā mājā.

Rebeka 7. novembris 2014 00:17

Manī neviens speciāli nav audzinājis patriotismu, taču varētu teikt, ka esmu savas zemes patriote... nevaru iedomāties dzīvot kaut kur citur un ikdienā dzirdēt citu valodu.. man ir svarīgi mūsu svētki un tradīcijas, protams, nav tā ka man nepatīk citu tautu tradīcijas, taču ja tās pieņemu tas nenozīmē, ka man nav svarīgas mūsu :)

hiperkeri 6. novembris 2014 11:12

Mana valsts nav tikai valdības aparāts un,ja to ievēroju,tad man ir patiess prieks par savu zemi un gaidāmajiem svētkiem:)

mazaa raganina 6. novembris 2014 10:58

Ko lai saka, koks ar diviem galiem.