Laiku vajadzētu sodīt par ātruma pārsniegšanu, nudien. Dienas rit, nedēļas aizrit un, skat, arī oktobris jau ir palicis aiz muguras.

Mans oktobris ir pagājis skaisto saullēktu zīmē. Katru dienu tu ej pa vienu ceļu, bet tas nekad nav tāds pats. Daba ir neatkārtojama māksliniece. Atliek vien atvērt acis un tvert mirkli. Un es baudīju – dzestros rītus, debesu neatkārtojami fantastisko krāsu gammu, čabošās lapas zem kājām, jautro pīļu pēkšķināšanu vēsajos Lielupes ūdeņos, sētnieka laipno smaidu un vēl neskaitāmas pozitīvas un iedvesmojošas lietas – ikdienas sīkumus, kuri veido kopējo dzīves ainu. :)

Protams, dzīve jau nesastāv tikai no jaukām lietām, šad un tad gadās pa kādai „šaizītei“. Bet, ja tādu nebūtu, mēs nespētu novērtēt visu labo un gaišo mūsu dzīvē.

Mana oktobra pārliecība – viss notiek tā, kā tam jānotiek. Ja nu galīgi viss norit ačgārni – piever acis, ievelc dziļi elpu...reizes desmit, uzliec smaidošo masku un izliecies, ka viss ir kārtībā. Ir jau lietas, kuras nevar ignorēt, bet lielākoties ikdienas sīkumos ignorēšanas un neiespringšanas režīms palīdz saudzēt nervu šūnas.

Oktobris – kūku mēnesis, lai man piedod visas slaidās līnijas ievērotājas.

Silvā ir bezdievīgi gardas kūkas. Oktobrī šad un tad palutināju sevi ar kādu kūkas gabaliņu pusdienās. Dzīve ir jāsvin! Un kūkas ir jāēd! Neaizmirsu iepriecināt mammu svētkos ar gaisīgu biezpiena torti. Un rudenīgajā ekskursijā kopā ar kolēģiem mielojāmies ar Silvas kliņģeri – mēli var norīt! 100% zinu, ka savu dzimšanas dienas kūku šogad necepšu pati – to uzticēšu Silvas superīgajam personālam. :)

Mēneša ekskursija – nezināmā Bauska.

Oktobrī devos iepazīt tuvāk Bausku. Šajā pilsētā ir būts neskaitāmas reizes, taču kaut kā katru reizi ārpus apskatāmo objektu loka palika Bauskas pils un Bauskas muzejs. Kādā lietainā, vējainā un pavisam nemīlīgā svētdienā kopā ar kolēģiem devāmies ceļā.

Bauska mani patīkami pārsteidza. Bauskas muzeja darbinieki ir pacentušies izveidot interesantu un atraktīvu vēsturisku ekspozīciju "Bauska laikā un cilvēki Bauskā 20.gs.". Pabijām gan bodē, gan frizētavā, gan padomju tipveida dzīvoklī, kurā, protams, nobaudījām šnabīti un ķilavmaizes. Labi, taisnības labad jāsaka, ka es šnabīti nedzēru, es biju “družiņņiks” jeb, latviski runājot – kārtības uzraugs. :D Muzejs tiešām foršs. Iesaku!

Ekskursijas turpinājumā devāmies uz Bauskas pili. Apmeklējot Bauskas pili, noteikti iesaku ņemt arī gidu. 3 stundu laikā uzzināju daudz interesantu vēsturisku faktu par šo vietu, tā laika sadzīvi, interjera niansēm, kultūru un modi. Bija iespēja piedalīties “princeses ģērbšanas” procesā. Aizraujoši uzzināt, kas slēpjas zem glaunās seno laiku modes “fasādes”. Šī vieta noteikti ir apmeklēšanas vērta!

Mēneša lasāmviela – pretstati.

Oktobrī ir izlasītas vien trīs grāmatas. Nedaudz gan žēl, ka nesanāk vairāk laika lasīšanai.

Grāmata, kuru varu ieteikt izlasīt ir Toma Kreicberga “Lopu ekspresis”. Manu atsauksmi par šo grāmatu var izlasīt šeit.

Pretstatā “Lopu ekspresim”, otra oktobrī izlasītā grāmata bija superviegla lasāmviela atslodzei – “Septiņas dienas bez”. Humora pilns romāns par badošanos un rūpīgi glabātiem noslēpumiem. Šī grāmata nepretendē uz šedevra statusu. Tā tiešām bija viegla un izklaidējoša. Ko tik mēs, sievietes, neesam gatavas pārciest, lai ielīstu Chanel tērpā … vai iejustos detektīva ādā. Spējat iedomāties, kā iztikt nedēļu bez pierasta ēdiena, telefona un interneta? Tikai stingrs režīms, badošanās, vingrošana un ... nu tas lai paliek noslēpumā, kas vēl sagaidīja draudzenes šajā 7 dienu badošanās tūrē.

Un bez kā Tu varētu iztikt 7 dienas?

Un oktobra romantiskākā grāmata - Daringemhola. Agriešanās. Grāmatas iznākšanu gaidīju ar lielu nepacietību. Un lasīju to ar lielu aizrautību - patīkami viegla un skaisti uzrakstīta grāmata. 

Starp modes skatēm…

Oktobris Latvijā ir modes mēnesis. Tad nu arī es ieniru modes pasaulē ar galvu, kājām un rokām. Pabiju Modes Manifestācijā, par kuru jau rakstīju savas pārdomas Sieviešu Klubā iepriekš.

Savukārt oktobra izskaņā devos uz Riga Fashion Week modes skatēm, kur bija savi plusi un mīnusi. Kā jau vienmēr – viss notika ar kavēšanos. Labums viens – viesnīcā Radisson BLU Latvija bija pieejamas dažādas izklaides iespējas, gaidot modes skates. Runājot par dizaineru sniegumu – bija skates, kuras patīkami pārsteidza, savukārt citas – sagādāja vilšanos, bet kopumā varu teikt, ka mani priecē latviešu dizaineru darbs un centība.

Kino minimums

Ķirbīšmēnesī ir 31 diena, bet man sanāca noskatīties veselas 2 filmas. :D Trakums, nu nav laika it nemaz. Vajadzētu apņemties novembrī noskatīties vismaz 4-5 filmas. Noteikti varu ieteikt noskatīties filmu “Eine Liebe für den Frieden” – aizkustinošs stāsts par Alfrēdu Nobelu un Bertu. Tiešām lieliska filma!

Bauda Mākslas muzejā

Oktobra izskaņā man bija iespēja izbaudīt izcili fantastisku “Solokoncertu Rozentāla darbnīcā” Latvijas Nacionālās operas solistes Evijas Martinsones un pianistes Lailas Holbergas sniegumā. Izjusti, aizkustinoši, smalki un spēcīgi! Muzeja aura vien pastiprināja koncertprogrammas noskaņu – dvēselisks ceļojums laikā.

Tāds nu izskatījās mans oktobris – mazu, jauku, iedvesmojošu un baudu sniedzošu krikumiņu kopums. Skaists, krāsains, emocionāls un neaizmirstams. Oktobrī sākās jauns posms manā dzīvē. Dzīvosim – redzēsim, kā nu būs. Bet pagaidām lieku smaidu uz lūpām un baudu dzīvi ar visiem tās paisumiem un bēgumiem.

Novembris man un visiem latviešiem ir īpašs mēnesis. Gaidīsim svētkus kopā!

Gribu jums novēlēt gaišu un saticības pilnu novembri!

Linda