Nevajag atkāpties no principiem.

Kerstyna
Kerstyna 30. septembris 2015 09:04
1327

 Mans Slinkums saldi dus un es varu pievērsties citām lietām : ) 

 Atskatoties atpakāl uz savu dzīvi un mazliet  padomājot, ar nelielu ironijas devu varu teikt - mans Ideālais Vīrietis ir mans Slinkums.

 Visu manu pieaugušā cilvēka dzīvi  tieši attiecību sfērā caurvij viens princips "Vīrietis nedrīkst traucēt manai dzīvei" Vienu reizi  no tā atkāpos, paliku neuzticīga sev un ... vairāk tā nekad nedarīšu...

Jau ap 20 gadu vecumu sapratu, ka neesmu radīta mājsaimnieces dzīvei un ģimenes čubināšanai, galu galā, biju jau "iedevusi groziņu" diviem precētgribētājiem. 'Metos iekšā darbos un mācībās... Un tad nāca mans Brīnišķais Dienesta Romāns...Kurš ielika pamatīgu fundamentu manās turpmākajās attiecībās ar vīriešiem. Tad es sapratu, kādu vīrieti man noteikti nevajag - neaudzinātu, neizglītotu, pāraugušu mammīti. Jo es lieliski jutos kopā ar gudru, izglītotu, pašpietiekamu vīrieti, kurš prata dot ne tikai ņemt.   Mēs lieliski pavadījām laiku dežūrās, brīžos, kad nebija nekādas darba trauksmainības. Adrenalīns, kas cirkulē vēnās ir vislabākais afrodīzijs... Attiecības bija kaislīgas un neapgrūtinošas... Tās uzsīka tad kad es aizgāju strādāt citur... Viņš domāja, ka es viņu pametu, bet tā nebija, vienkārši kaisle izsīka pēc 2 gadu degšanas. Tagad šad tad redzamies, kongresos, semināros...

Nākošais , lai cik dīvaini nebūtu, bet diezgan nozīmīgais vīrietis manā dzīvē, bija dzīves vētrās rūdīts psihologs ar reti sarkastisku attieksmi pret dzīvi.  Skaitījās baigais - nepieejamais . Vienkārši gribēju viņu pievienot trofejām... Nostrādāja  vienkāršais "Tu man nepatīc!" Cilvēks metās noskaidrot - Kā viņš kādai var nepatikt... finālā es viņu dabūju, bet "ne viss ir zelts kas spīd", toties pēc tam palikām labi draugi un man ir mūžu mūžos plecs uz kura pačinkstēt (ak Dievu spēlītes ) ..

Kādu laiciņu vēlāk  bijām ar draudzeni aizšļūkušas uz vienu  populāru klubu patusēt, tur mani uzrunāja vīrietis, kurš gribēja zināt - vai mana balss ir tikpat jauka, kā manas smaržas ( "Tais"). 

Nu tās bija  kaislīgas, trakas attiecības - abi bij;am pārņemti ar darbiem, laiku priekš randiņiem vienkārši izrāvām... Bijām traki viens pēc otra... Viņš bija ideāls - pašpietiekams, pats ar savām problēmām tika galā, neņerkstēja par uzmanības trūkumu utt.  Gatavs uz visādām muļķībām. Pirmā gadā par mīlestību nerunājām, pēc tam atnāca mīlestība,un  kad tā bija sasniegusi apogeju, sapratām, ka vairs tik labi nebūs nekad... pieteicās mans vecākais, pēc tam sapratu, ka vairs nemīlu šo vīrieti, šķīrāmies kā partneri, bet esam joprojām ļoti cieši draugi. 

Tad bija periods ar sīkām attiecībām  - teiksim - trofeju krāšanas periods un es biju tā, kura diktēja noteikumus. 

 Un tad nāca ilgas, vājprātā sarežģītas attiecības, kuras noteikti nebūtu, ja es nebūtu atkāpusies no sava principa "Vīrietis nedrīkst traucēt manai dzīvei "... atļāvos būt vāja. Nu neko, man ir mans Jaunākais, pats labākais kas ar mani ir noticis pēdējos gados :)

 Un jā - mans Slinkums ir mans Ideālais Vīrietis... līdz kamēr nostāšos uz medību takas :D

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Kerstyna 30. septembris 2015 13:15

Vīrieši nez kāpēc ir diezgan neapmierināti, kad sieviete uzvedas tāpat kā viņi lielākoties.... Viens reiz man aizrādīja, ka sievietes taču tā nedara, kad rīta agrumā izraidīju no mājas, jo viņš man viegli sakrita uz nerviem sagribot brokastis un ko tur vēl... :D

Linduchy 30. septembris 2015 12:09

Trofeju krāšanas periods - interesants apzīmējums vīriešu medībām, man patīk :D (Y)

Kerstyna 30. septembris 2015 10:50 VesmaSk

Nu ja - uz medību takas... pagaidām esmu snaudošajā režīmā :D

VesmaSk 30. septembris 2015 10:24

...līdz kamēr nostāšos uz medību takas DROFL

chika 30. septembris 2015 10:05

(Y)