Mīlu...nemīlu...

mazaa raganina
mazaa raganina 4. janvāris 2011 10:22
642

Reiz tuksnesī dzīvoja smilšu graudiņš. Tas bija mazs punktiņš starp miljoniem citu.Kādu rītu smilšu graudiņu uzrunāja saule. "Es spīdu tikai tev," saule teica. Kā tas var būt?" neticīgi vaicāja smilšu graudiņš - Es taču esmu tik nenozīmīgs!" Ja tu nebūtu kāda mīlestības vērts, tevis nebūtu vispār," atbildēja saule. 

Juris Rubenis.

 

 

Mums ar mazo dēlu ir tāda kā rotaļa.Es viņam jautāju: ,,Kas Tevi mīl" un viņš sauc: "Mani mīl mamma,tētis,brālis,ome utt." Un nobeigumā ,,Es pats sevi mīlu!"

 

Kad es to pirmo reizi dzirdēju no maza bērna mutes biju ļoti pārsteigta.Nesapratu, no kurienes gan viņam tik maziņam tāda apziņa,ka viņš pats sevi mīl.Nezinu, ko viņš ar to saprot,bet domāju,ka pirmais solis uz sevis mīlēšanu ir sperts.

 

Manī arī šis gadījums ir raisījis pārdomas par to, vai es sevi mīlu?

 

Līdz šim domāju,ka mīlu,bet man laikam līdz galam nav skaidrs, kā izpaužas sevis mīlēšana vai tieši otrādi nemīlēšana? 

 

Kā Jūs to saprotat un izjūtat šīs sajūtas.Esmu apjukusi...

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Ivetta 6. janvāris 2011 21:05

labs dzīves mirklis, moments, kad ar bērnu tā esi sarunājusies. Iedomājos, ka ar bērniem vērts parunāt par tādām netveramām lietām... Protams nenospiežot bērna teikto. Mācoties no viņiem. Varbūt vērts tai brīdī mēģināt atcerēties sevi tā bērna vecumā... Atsaukt atmiņā kā bija tad, kad tu biji tāds mazs... Vai to maz var tā atcerēties? Ko mēs tai laikā domājām, kā dzīvi uztvērām?...
charger, arī tu labi uzrakstīji... Tava doma ir uz to, ka ķermenis ir tā kā Dieva templis... Tiesa? Esmu par to kur lasījusi. Vienā ziņā skaisti to apzināties, cik mēs varam būt tīri, svēti, bet tai pašā laikā, cik ļoti nomāc domas par to cik tas ir grūti - ķermeni saglabāt kā tīru, spožu templi, kurā patikami mitināties....

banderoso 4. janvāris 2011 17:36

Meitenes par ko jūs sevi nemīlat? 'Mīlsetība pret sevi ir vienīgais, ko nevar atņemt citi. Tas ir kā sava personīgā saule tev krūtīs. Jā man arī ir savi kompleksi, bet es mīlu sevi kāda esmu ar visām pumpām, liekajiem kg un visāp pārejām no dzīves izrietošajām sekām ;)

jana 4. janvāris 2011 15:55

Lielisks raksts un citāts, kurā ir tik daudz taisnības.... Diemžēl, ja es zinātu, kā ir sevi mīlēt, tad nemeklētu atbildi, kuras man nav joprojām... :)

charger 4. janvāris 2011 15:47

Kolosāls raksts..
Gribēju sniegt jums atbildi, bet ... pēkšņi arī es nezinu, ko tas nozīmē.
Katrā gadījumā saglabāt bērna brīnumu pilno un naivo skatu uz dzīvi ir kaut kas daudz skaistāks nekā skatīties uz pasauli ar visu zinošām acīm, meklējot viltu un ļaunumu...
Es tomēr varu pastāstīt, ko man nozīmē mīlēt sevi.
Man tas nozīmē mīlēt savu ķermeni atsevišķi no dvēseles, izjust to dualitāti.
Manī ir tāda apziņa- ķermenis nepieder mums, mēs to esam tikai aizņēmušies, tas ir Radītāja dots...to ir jāmīl neatkarīgi no tā, vai esam vai neesam pilnīgi , vai attīstāmies un vai spējam tikt galā ar dzīves uzdevumiem...bieži ir tā, ka jūtamies slikti morāli un sākam piemēram sevi nekopt, attiecīgi slimot, kaut vai arī pieņemties vai nokristies svarā...
tā nedrīkst būt..varbūt jocīgi skan tas viss..
bet ķermenis nav ne pie kā vainīgs, par to ir jārūpējas vienmēr. nedzert pār mēru, nesmēķēt...ēst veselīgi...
otrs aspekts sevis mīlēšanai- mīlēt savu dvēseli ,savu būtību, pat ja neizdodas sasniegt mērķus, bet tomēr vēl ar vien visu laiku censties,neatmest ar roku garīgai attīstībai..
Tā es to izprotu... bet...nezinu...jocīgi

smukaa 4. janvāris 2011 13:46

ne taa izteicos..laikam..Biju domaajusi,lai tikai vairo beernaa pashapzinju;)
Jo dazham labam maate jau no beernu dienaam "iestaasta" beernam,ka vinsh neko nevar..un tad arii izaug kompleksainas buutnes:(

mazaa raganina 4. janvāris 2011 12:39

smukaa
Es neviena vārdā neesmu teikusi,ka neticu.Esmu apjukusi,tas arī viss.Gribu zināt kādi tad ir tie kritēriji pēc kā vadīties,ka mīlam sevi.

smukaa 4. janvāris 2011 11:55

makvins - tagad tikai ar savu "neticiibu" nenokauj beernaa sho miilestiibu pret sevi;) Lai izaug par pashapziniigu viirieti bez kompleksiem!
Un maacies no beerna;)

mazaa raganina 4. janvāris 2011 11:05

Tieši tāpēc es šo uzrakstīju,ka jāmācās no bērniem būt brīviem un mīlēt.Pie tam vēl tos vārdus viņš izrunā ar TĀDU pašapziņu!!!

miranda 4. janvāris 2011 10:44

Es arī īsti vairs nesaprotu, ko tas nozīmē. :(

puma 4. janvāris 2011 10:44

Man jau liekas, ka sevi mīlu, bet kopleksu tāpat pilns kā sunim blusu :)

kintijasieviesuklubslv 4. janvāris 2011 10:35

makvin, mums laikam vairāk būtu jāmācās no bērniem, vai ne? :) tik skaisti tavs dēliņš pateicis! bet sevis mīlēšana - domāju šī mēneša laikā mums visaam izdosies to sasniegt :)