Marts, II.daļa

ilzy
ilzy 5. aprīlis 2017 18:01
1042

Turpinu dalīties ar martā paveikto un pieredzēto.

Man patīk, ka dzīvē ir sava deva dinamikas, jo liek domāt un kustēties līdzi.

Mans marta darba prieks bija infografiku veidošanas kurss. Pirmie kucēni ir, noslīcinājusi vēl neesmu, bet ja grib, lai izdodas skaisti un tik tiešām informatīvi, ir vēl ko trennēties.

Vēl piedalījāmies ik gadu notiekošajā “E-prasmju nedēļā”, kuras ietvaros pabijām vairākās bibliotēkās un izglītojām bibliotekārus un citus interesentus.

 20170405175818-21348.jpg

Pabiju Ventspilī, vienmēr forši aizbraukt komandējumā uz turieni. Pusdienas ēdām Skroderkrogā, tur tā vienmēr patīkami un garšīgi.

Biju arī Ilūkstē. Tāda īpatnēja vieta jāteic. Bet viņiem ir par pašvaldības naudu celts baseins un padomju laika stila ēdnīca. Ļoti kolorīti, jāteic.

Atpakaļceļā iebraucām papusdienot viesu namā – kafejnīcā „Liepas”, kas ir kaut kur pie Aknīstes. Tā kā tā šoseja ir tāda tukša, tad manuprāt šī ir labākā izvēle kur piestāt un paēst vai iedzert kafiju. To bija novērtējis arī hipsteru bariņš, kas paralēli plānoja festivāla skatuves iekārtojumu, dikti gribējās pajautāt kas tas par festivālu būs, bet pieklājība tomēr ņēma virsroku.

Biju uz divām diametrāli pretējām izrādēm.

Nacionālajā teātrī uz “Tuvo pilsētu” un Dailes teātrī uz “8 mīlošas sievietes”.

 20170405175959-92573.jpg

"Tuvā pilsēta". Trīsdesmitgadnieki Ivo un Annika mīl viens otru, tomēr ģimenes dzīves rutīna, darbs un trīs bērni, dara savu, un Ivo gandrīz ik nedēļas nogali pazūd no mājām, lai pabūtu kopā ar draugiem un paskatītos uz savu dzīvi no malas - no otra Baltijas jūras krasta. Kad Annikai tas beidzot apnīk, arī viņa dodas uz otru krastu - paskatīties, kas ir tas, ko redz Ivo, un dzīve sagriežas ar kājām gaisā... 

Tas nu tā maigi teikts par to, kas notiek izrādē, jo izrādē ir faktiski viss kas mums var šķist nepieņemams uz teātra skatuves – vardarbība, kailums, nemitīga seksa tematikas apspriešana un kaut kādā mērā pat imitēšana uz skatuves, necenzēti vārdi u.c.

Grūti pat pateikt kādas īsti emocijas izraisa izrāde, tomēr tās ir un rosina padomāt. Lai gan jāteic, ka ne gluži par to, ko izlēmis režisors. Respektīvi, iet var, ja nebaidies ieraudzīt vardarbību, tās nu tur ir pārpārēm.

 20170405180045-15750.jpg

Toties “8 mīlošas sievietes” manā izpratnē bija ne šis ne tas.

Par izrādi teātra mājaslapā rakstīts lūk kas - Kādā mājā, kas nošķirta no apkārtējās pasaules, ir sapulcējušās 8 sievietes. Tik daudz atšķirīgu sieviešu vienā vietā - tas pats par sevi jau rosina uz nepatikšanām. Viņas ir skaistas, kaislīgas, gudras un bīstamas. Katrai ir savs noslēpums, katrai savs skelets skapī. Un, kad ģimenes tēvs un apgādnieks tiek atrasts miris savā gultā ar nazi mugurā, šie skeleti sāk birt laukā no skapjiem.

Apraksts mani saintriģēja, tāpēc nopirku biļetes. Kopumā, skatīties jau varēja, tomēr īsti neradās skaidrs kāpēc izvēlēta šāda luga, ko ar to režisors īsti grib pateikt un kāpēc tās sievietes uz skatuves dara to ko dara. Ļoti izstiepts gabals, tāda sajūta, ka tas patiesībā ir viencēliens, taču starpbrīdis ir tāpēc, lai teātra bufete varētu nopelnīt. Tāpat tā jocīgā tirināšanās, kas laikam bija jāsaprot kā dejas elementi bija ļoti traucējoša.

Tā visa starpā izlasīju tikai divas grāmatas.

 20170405180115-35382.jpg

Leva Grosmana „Burvji” principā ir fantāzijas žanrs. Tomēr ar tādu moderno jauniešu problēmu piešprici. Tā teikt, ja reiz tev ir spējas, dzīve nemaz tā uzreiz vienkārša nekļūst. Interesanta un aizraujoša, tomēr visu lasīšanas laiku mani pavadīja tāda kā nepatika pret šo grāmatu.

Bila Braisona „Skarbās takas vilinājums” ir grāmata, kas liek gribēt iet lielum lielā pārgājienā. Stāsts par divu draugu ceļojumu ar mugursomām pa Apalaču taku ASV.

Tā nu man bija ar to martu, redzēs kas būs aprīlī!

 

Konkurss: Marta atskaites


20170328152941-40237.jpg

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
LosOjosVerdes 6. aprīlis 2017 10:05

Man kā laikam tomēr konservatīvam cilvēkam šādu vėsmu, ko apraksti, ienākšana, teātrī, kas tomēr ir, vismaz bütu jābüt mākslai, absüti nav pieņemami. Un ja pat Nacionālais teātris sāk tiražėt vardarbību, pārlueku kaumu, prastumu un rupjības.....nav saprotams, kādai mērķauditorijai tas ir paredzėts.

VesmaSk 5. aprīlis 2017 18:52

Saistībā ar grāmatu "Burvji"man bija līdzīgas emocijas. Brīžam gribējās to likt malā, kaut lasījās tīri raiti. Un jā, kaut kas tur mazliet atgrūž...