Martā ceļā uz pavasari

LosOjosVerdes
LosOjosVerdes 5. aprīlis 2017 21:20
1386

Brīžiem šķiet, ja neesi kaut ko piefiksējis fotografijā vai video, tad tā nemaz nav bijis. Mans marts gandrīz nebija:D Ir tik maz foto, un aprīlis jau tūlīt, šķiet, pusē, ka grūti saprast, kur pazuda vesels mēnesis, pie tam-garais. Bet atceros, ka marta viducī vēl bija dienas, kad pamatīgi sasniga, bet beigās jau pavasaris mūs sveicināja. Riktīgas pārmaiņas.20170405211250-35842.jpg

Darbs ar visu, kas tam piedienas, protams, paņēmis lielāko daļu mana laika. Vakaros tik vien kā paēst, aprunāties ar bērniem un iekrist gultā ir spēks. Brīnos par tiem cilvēkiem, kas spēj vakaros palasīt. Es nevaru-acis pašas aizkrīt pie otrās izlasītās rindiņas. Labi, ka mazajai vēl pasaku spēju nolasīt. Vienu. Toties sabiedrisko transportu gan izmantoju lasīšanai. Martā paspēju izlasīt gan nīderlandiešu autora Kārela Glastrā van Loona aizkustinošo un interesantas valodas pilno "Kaisles auglis", kur grāmatas varonis meklē sava dēla īsto tēvu. To, ka viņš tas nevar būt, varonis uzzina tikai pēc sievas nāves. Interesanti vērot, ko cilvēks jūt, domā, dara ar jaunatklātu un tik biedējošu informāciju. Un šis, šķiet bija pirmais nīderlandiešu autors manā mūžā. Otrs, ko izrāvu cauri, braucot autobusā, bija kā turpinājums jeb atspēkotājgrāmata Osnes Saierstades grāmatai "Kabulas grāmattirgotājs". Nu jāsaka,- drausmīgi neinteresanti pliekani, tukšām frāzēm pilna, murdzīga un lieki rakstīta kā pasaka. Autors it kā pats Kabulas grāmattirgotājs jeb Šāhs Muhameds Raīss. Izmocīju, jo tā bija īsa, bet noteikti nav pat vērts lasīt.  Trešā, ko arī burtiski apriju, bija vīra dāvinātā "Meitene vilcienā" oriģinālvalodā. Parasti šāda tipa grāmatas,  kur valoda pavisam nekāda, toties sižets gana spraigs, vide-Londonas piepilsēta un zināmas stacijas, kurās pati esmu bijusi, līdz ar to arī vairāk bija klātesamības sajūta. Gribētu redzēt arī filmu, kas pēc šīs grāmatas uzņemta, un tad saprast, vai saprotu un redzu to tāpat kā citi:) 20170405211327-95398.jpg

Vēl martā paspēju pavadīt dēlu uz 2 konkursiem-viens mazāk svarīgs, bet otrs-Starptaustiskais akordeonistu konkurss Limbažos. Atkal stress, atkal pārdzīvojumi un sirds, kas lēkā kā negudra (un es domāju, kad pie tā pierod???), un atkal lauri, par kuriem, protams, gan vecākiem, gan skolotājai prieks, bet pašam bērnam priekšā darbs, darbs, darbs:D20170405191349-89309.jpg

Kultūras pasākumi izpalika, kaut meita jautā, ka vajadzētu uz kādu Leļļu teātri, taču tiklīdz es sataisos, tā redzu, ka biļetes izpārdotas. Nu vismaz prieks, ka vecāki bērnus ved uz teātriem. Es arī vēl paspēšu šosezon. Toties aizvedu abus jaunākos uz dzīvnieku izstādi Ķīpsalā, kur pavērot interesantu sugu pārstāvjus. Puika protams, būtu gribējis redzēt vairāk eksotiskāko dzīvnieku, bet vismaz čūsku ap kaklu dabūja paturēt. Tagad jau sapņo, ka kādreiz gekonam varētu piepulcēties arī čūska. Nu nē, mīlīši, tikai pār manu...khmmmm.20170405191502-17962.jpg

Nu jā, un vēl martā laidos jocīgā piedzīvojumā-pieteicos kā modele svešai fotogrāfei par tēmu "Krāsu pavasaris". Sasodīti grūti tā bildēties, atvērties, gorīties un kustēties uz pasūtījuma:D Nez, varbūt vīnu vajadzēja iedzert, bet tad būtu sārti vaigi:D20170405191837-34956.jpg20170405191849-49080.jpg

Un, kā jau solīju citā tēmā, vienu rītu velītiju šopingam, sapērkot pavasarim jaunas štātītes. Forša sajūta, kad neviens nebaksta, nesauc un nerauj aiz rokas, bet visu laiku vari veltīt tikai sev. Tik egoistiski un tik vajadzīgi.20170405211708-37634.jpg

Bet ēdienkartē man šobrīd tādas pārmaiņas, ka gaļa ir max 2 reizes nedēļā, toties zivis gan-vismaz 2-3. Atklāju nezināmas zivtiņas. Uzteikt noteikti varu vēdzeli, ko francūži, starp citu, dēvējot par nabagu omāru:) Ļoti garšīga baltā zivs. Kāpēc visi vienmēr tos nezināmās izcelsmes lašus un foreles pērk, man nav saprotams. Tirgus taču pilns ar supergardām zivīm-līni, plekstes, karpas ieskaitot. Un zivi ir tik viegi pagatavot, un ātri, sātīgi, veselīgi, un nav smaguma sajūtas. Tieši pavasarim.

20170405210542-73729.jpg

Bildē gan karpa, kuru nācās mazliet noturēt vannā, jo bērniem bija žēl to nogalināt:D Pilnīgi nopietni cerēja, ka ļaušu paturēt mājās.

Un nobeigumā mazliet juceklīguma. Šobrīd lasu vienu grāmatu, kur autors dalās ar tik daudz filozofiskām atziņām, par domām par dzīvi, par tās ritējumu, jēgu, par mūsu domu kārtību vai gluži pretēji-nesakārtotību, ka tas laikam pārņēmis arī mani, jo es patiesi esmu dziļā neizpratnē par visu. Grāmatas viens no centrālajiem jautājumiem, ir "Un ko tālāk?" Sākuā man šķita jocīgs šis jautāums, nesapratu, ko viņš ar to vēlas peteikt. Bet tagad arī es gandrīz katru dienu sev uzdodu šo jautājumu.  "Un ko tālāk?" Man ir iestājies mazs pavasara nogurums. Pozitīvismu cenšos noturēt, nezaudēhot smaidu lūpās, bet zināms spēku izsīkums, kas izpaužas arī kā agresija uz tuvākajiem un ne tikai-ir jūtama. Ļoti ceru, ka aprīlis ar plaukstošajiem zariem, ar aizvien skaļākajām putnu dziesmām aiz loga tomēr mazinās man panīkumu.

Meitenes, lai cik arī nebūtu grūti, ziniet, ka tas Jūs nesagraus. Uzsmaidiet sev, uzšķaudiet citiem:D, lutiniet sevi,un dzīve Jūs lutinās. Mēs esam tik foršas!!!20170405212025-51467.jpg

 

Konkurss: Marta atskaites

 


20170328152941-40237.jpg


Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Ciao 6. aprīlis 2017 09:33 LosOjosVerdes

no problem, iedod bērnam uzdevumus, lai tik izliek savu aktivitāti... piemēram mammai sagatav teātra izrādi, kuru vēlāk skatīties.. būs laiks i sev i bērnam pilna galva ko darīt :D

Linduchy 6. aprīlis 2017 09:32 LosOjosVerdes

:D nu jā, tas visu sarežģī

LosOjosVerdes 6. aprīlis 2017 09:31 Linduchy

Un hiperaktīva 3 gadniece fonā:D

Linduchy 6. aprīlis 2017 09:13 LosOjosVerdes

Kā ta nevar? Planšete + karsts c vitamīna dzēriens gultā un SK sildošās skavas, kas ātrāk ļaus atveseļoties :D

LosOjosVerdes 6. aprīlis 2017 09:06

Vairākums foto ir mana vīra, protams, arī ziedošie krümi nav șeit, Latvijā, bildėti, bet visi sütīti man pavasara sajütām. Gaidu ar ilgošanos arī Latvijā ko krāšņu saziedam.
Nu jā, ofelija, es arī to čüsku neliktu ap kaklu, bet vispār viņa tāda pusmirusi izskatījās:D
Ardlem, lasu spāņu autora Havjera Mariasa "Tik balta sirds". Sākumā gribēju dabūt oriğinālvalodā, bet tagad saprotu, ka galīgi netiktu galā, jo valoda ir bagāta, ātri plùstoša, domas skrien kā negudras. Tāda apcerīga, kaut, protams, ir arī centrais notikums, ap ko viss grozās
VIT@, ar jums pat paslimot mierīgi nevar:D

Ciao 6. aprīlis 2017 08:35

ulalaaa Zaļās Acis atgriezušās!! Linduchy, mūsu nopelns :D(Y)

mēs noskatījāmies filmu Meitene Vilcienā, ļoooti patika! Sākuma likās nekas tāds, filmas vidū parādījās interese un beigas zināma mērā bija paredzamas, bet lieliska likās vienalga! Grāmatu noteikti nelasīšu :)

Linduchy 6. aprīlis 2017 06:39

Magnolijas un sniegs - dabas brīnumi :) Pavasarīgi krāsains tev marts :)
Un forša čūskiņa dēlam ap kaklu :D

Ardlem 5. aprīlis 2017 23:41

:)
kādu grāmatu Tu šobrīd lasi?

ofelija 5. aprīlis 2017 23:22

Puisiitis varonis...es buutu "karoti nolikusi "no baileem!:D

Shalako 5. aprīlis 2017 23:12

Ļoti skaists mēnesis un krāšņas bildes! Forši, ka pieteicies fotosesijai! (inlove)

ilzy 5. aprīlis 2017 21:47

Skaistas bildes! :)