Manas pārdomas par 11.11.11.

Ivetta
Ivetta 14. novembris 2011 00:00
545

 

Lai arī īpašu vērību šim datumam nepievēršu, bet gribas to kā virsrakstu atstāt. Laikam tāpēc, ka bloga raksts tiek publicēts šeit SK un SK šim datumam lielu vērību pievērš. Jo īpaši tāpēc, ka šajā datumā, vakarā vienojāmies, ka būsim vienotā labo domu mākonī, kas aizskars visumu... Lai tā arī paliek ;) Ceru, ka kādai arī šis vakars izvērtās īpašs :)

 

 

 

11.11.11.- mans vakars izvērtās uz aicinājumu pabūt vienatnē savā telpā. Es varēju, gribēju kopā ar citām izjust mirkli. Vēlēties un just. Un tā, esot domās, ka arī kāda cita tai pašā brīdī ir savās domās, vēlmēs, es ļāvos mirklim. Divas sveces, klusināta melodija, zemes pievilkšanās spēks, seģene pār plecu, spilvens aiz muguras, pamatne, uz kuras gaiši zila lapa, liepziedu tēja ar piparmētrām un pavasara medu, dzeja...manis radītā dzeja... Jūtu, kā pleci silst zem siltās seģenes, no tējas sasmaržoju vasaru – saulainu, siltu...

 

Tīkami salds tējas malks un manas domas tveras mirklī un mani pirksti tver pildspalvu, lai dalītos gaiši zilajā lapā... Par ko rakstīju? Par sajūtām. Par tā brīža sajūtām, līdz tas viss izvērtās vienā vēlēšanā...

 

Pilnīgi pirms tam nedomājot, mana vēlme atslīdēja par to, kā es noorganizēju savu dzejas vakaru iekš vietējo sieviešu klubiņu. Es jau sen to solīju. Rudens sākumā. Bet tā arī joprojām neesmu sarīkojusi. Un kāpēc? Tāpēc, ka gribas, lai ir solīdi. Tīri, glauni, sakārtoti... Bet tas visu palēnina, jo vairāk pienākumus prasa... Bet tai vakarā es tiku pie atziņas, ka laikam (gribas iespraust to vārdiņu „laikam”, tas šķiet liecina par to, ka nevaru vai negribu atzīties...) par daudz gribu un, ka pirmai reizei tas var būt par lieku. Varbūt, ka pat par sarežģītu. Bet gribas taču, lai ir skaisti! Paliekoši. Tad sāku pārlasīt savus dzejoļus. Aizrāvos ar lasīšanu līdz apstājās CD mūzika, kas fonā skanēja. Ai! Tik daudz man to dzejoļu!

 

Rodas pavisam atkal jauna stratēģija pasākuma plānā, kas manās domās top. Jāsāk domāt, kurus dzejoļus lasīt, kurus ne. Kādā saturā tos pasniegt? Kurus dzejoļus, par simbolisku atmiņu no pasākuma, atstāt apmeklētājiem? Tas viss ir jāizstrādā, jāizdomā.

 

Tā nu paliek liecība – gaiši zila lapa, pierakstīta ar manām domām, iecerēm. Un cik negaidīti, jo kaut kur manī cerēja vai gaidīja pavisam ko citu. Ko vairāk. Plašāk. Bet nē! Notika viss pavisam savādāk. Vienkāršāk. Pienākums sauc. Nākošajā dienā atnāk vēsts, ka atkal būšu viena pati mājās visu nedēļu un secinu, ka tas laiks man ir jāizstrādā pie solījuma. Vienatnē vieglāk skaļi lasīt dzeju uz mūzikas fona. Tāds ir mans tuvāko dienu uzdevums. Trenēties.

 

Lai lido labo domu kopums tur augšā. Tuvāk zvaigznēm. Lai piepildās tas, kam jāpiepildās.

 

Tēja izdzerta, mūzika izslēgta, izkūp priežu skuju vīraks, sveces nodziest...

 

P.S. Šķiet par šo domu lidojumu ir jāpateicas 10.11.2011. pasākumam – Mārtiņa Freimaņa grāmatas atklāšanā. Jā, es tur biju, klausījos un sadziedājos, ieklausījos vārdos, ko man teica... Iespējas ir, tikai jāsadzird, jāsaredz un jāizpild... 

 

 

Kāds bija Tavs 11.11.11. vakars?

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Ivetta 14. novembris 2011 15:21

Brīnišķīgi! :) Tad tik atliek man saņemties un strādāt pie pasākuma realizācijas!

intasanta 14. novembris 2011 14:44

Oi, mīļā sirds! Te tak neviens pasākums nav ticis "norakts". Mēs audzējam visas idejas :)

Ivetta 14. novembris 2011 11:46

Jācer, ka vietējais klubiņš vēl uzņems manu ideju un ļaus pasākumu organizēt. Un ja par fotogrāfijām, tad jācer, ka par to parūpēsies intasanta vai kāda cita, kas man atsūtīs bildes un varēšu dalīties tajās :)

kintijasieviesuklubslv 14. novembris 2011 09:14

paldies, ka padalījies! tavs sapnis - pašas vadīts dzejas vakars - tik sievišķīgs un skaists! Lai izdodas! :) gaidīsim fotoblogu :)