Man patīk būt man :)

Kerstyna
Kerstyna 20. aprīlis 2016 22:54
1721

 Nu tā, mans  Slinkums ir nolicies gulēt... kaut kur, nezinu kur un es varu pievērsties  augstākā mērā svarīgam tematam – sev....

  Ja godīgi , bija laiciņš ko vadīju pārdomās par šo tēmu un visu laiku galvā skanēja „Pieņem mani rozīt, tādu kāda esmu ... „ Bija aizlaikos populāra dziesma, ko Aija Kukule dziedāja....  Un tas patiesībā būtu viss, ko par mani varētu teikt es...

 Bet nu labi, mazliet dvēseliskā striptīza reizēm nav par skādi.

 Esmu diezgan sterviska būtne, ar smagu raksturu, ar mani nevienam nav viegli. Pa spalvai reti gludu, izteicienus neizvēlos ( bet es nekad neesmu rupja), ja vēlos izteikt konkrētu viedokli.

Man piemīt lielas darba spējas... jā, jā, tas nekas, ka man ir mans Slinkums... tas man liek atcerēties, ka katra cilvēka dzīvē viņš pats ir sev pirmais un galvenais, lai nu ko runātu par altruismu, es esmu par veselīgu egoismu .

Es neciešu kavētājus, pati nekavēju no sevis atkarīgu iemeslu dēļ,  tāpēc kavētāji mani tracina... tā pa īstam.

 Laika gaitā mana mīlestība pret cilvēci nav pieaugusi, bet  līdz mizantropijai vēl neesmu izaugusi... varbūt kādreiz.

 Es tā pa īstam  nepiedodu tiem, kas pa manu dzīvi ir bradājušies....   Varu ilgi dusmoties, klusām, un varu kaut kādā momentā „norauties” un tad man ir vienalga „galva  vai acs”

Un sevi es mīlu tieši tādu, kāda esmu.  Mani ne pārāk uztrauc, ko par mani padomās citi, nu jau vismaz 20 gadus mani tas neuztrauc, un es laiku pa laikam atļaujos būt.... nu tāda... nu īsta maita divvārdsakot.  

Es varu „cepties” par lietām, kas masas nesatrauc un pilnībā ignorēt „masu cepienus” , jo viens no maniem dzīves principiem ir „Nesatraukties par lietām, ko nevaru grozīt”

Valkāju to, kas patīk man, skaistumkopšanai pievēršos tikai tik, lai kopskats nebūt pārāk noņurcīts un pārāk glancēts.  Man patīk lietas, kas man pieder, un es no tām grūti šķiros, līdz ar to jaunu mēbeļu iegāde ik pa pieciem gadiem nav mana problēma.  Caur to visu esmu diezgan sievišķīga sieviete, kura nenomāc sevī sievieti.  

Manī ir kaut kas no kaķa, man nevajag sabiedrību, lai justos labi ....

Toties es esmu gatava jebkurā laikā palīdzēt savai ģimenei, saviem nedaudzajiem draugiem ( paziņu man pietiek, bet īstu draugu ir maz  - tikai caur uguni un ūdeni  kopā izgājušie).

Par attiecībām – mans pirmais dzīves īstais vīrietis ir uzlicis tik augstu latiņu, ka.... nopietnu attiecību man nav bijis daudz, jo nav jau ar ko. Man vajag, lai es uz vīrieti garīgā plāksnē skatītos no lejas uz augšu. Ja es skatos no augšas uz leju, tad agrāk vai vēlāk, biežāk agrāk mani sāk nogurdināt mana dominante.  Un vienkārši bikses manā interjerā neiederās :D

Bērni –  mani feinie puikas, grūti nākušie – lieliski augošie, mans prieks un sirdsāpe.

 Prātā nāk lieliskās marķīzes Anželikas ( no sena kino) frāze  -„Es savus bērnus pārāk mīlu, lai tos lutinātu...” Tas ir arī viens no maniem principiem bērnkopībā.

 Man patīk būt man. Āmen. 

Konkurss: Tāda es esmu

20160418115624-97141.jpg

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Nikte 21. aprīlis 2016 19:23

Kā ieraudzīju kaķi tā iedomājos par tevi :D

ilzy 21. aprīlis 2016 09:16

(Y)

Linduchy 20. aprīlis 2016 23:50

"vienkārši bikses manā interjerā neiederās" - hahahahaha, labz, riktīgi sasmējos :D (Y)