Liekais svars, liekā ES? Vai tiešām ir runa tikai par liekajiem kilogramiem?

sandijasieviesuklubs
sandijasieviesuklubs 31. oktobris 2011 00:00
956

Sarunas ar Skolotāju.




Liekais svars, diētas, neapmierinātība ar sevi un neveiksmīgi risinājumu cikli ir parasta ikdiena. Mēs pieņemamies svarā, pēkšņi sajūtamies briesmīgi, ievērojam diētas, sportojam un jūtamies labi. Tad pēkšņi atkal viss atgriežas un sākas aplis no jauna. Katru reizi mēs it kā atrodam pareizo risinājumu, kilogrami patiešām pazūd, bet pilnīgu risinājumu, uz kuru mēs vienmēr ceram, tā arī negūstam. Ka īsti notiek un ko darīt, lai to izbeigtu?

{smallpic:1}

Lieta no vienas puses ir pavisam vienkārša, tomēr sarežģītu to padara daudzās Jūsu pašu sastāvdaļas, kurās ir jāprot ieskatīties, pieņemt tās, saprast un atbrīvoties no liekā. Principā tas būtu jāprot katram un tā mēs būtu pasargāti no daudzām nevēlamām sekām, kas bieži apdraud mūsu labsajūtas, virzību uz priekšu un traucē mums mācīties no dzīves to, ko tā nepārtraukti mums stāsta.



Sāksim no viena problēmas gala un iedziļināsimies pakāpeniski tās būtībā. Mēģināsim piekļūt problēmas saknei un pārāk daudz nekavēsimies pie lietām, kas būtu jāsaprot un kas nav saistītas tieši ar Jums.

 

Piemēram to, ka apģērbu izmēri ir izstrādāti, lai nodošinātu iespēju ražot apģērbus rūpnieciski un būtu standarts, pēc kura uz konveijera ražot neskaitāmas modeļu kopijas. Tātad Jums nav ne mazākā sakara ar to, ka Jums neder kāds noteikts izmērs vai Jūs pārejat no viena izmēra citā. Citiem vārdiem sakot, ir jāsaprot, ka visi cilvēki ir dažādi un rūpniecībai būtu jāpielāgojas mums, nevis otrādi.



Ok, ejam tālāk. Tātad mums ir kleita, kas nupat derēja un tagad to vairs nevar aiztaisīt ciet. Šausmas? Te atkal atbrīvosimies no liekiem konveijera aizspriedumiem un sapratīsim, ka cilvēki dzīves laikā mainās. Ir dažāda ķermeņa forma pirms un pēc dzemdībām, atkarībā no vecuma, un tā joprojām. Cilvēks var visu kontolēt un atkal jāatgriežas pie tā, ka visi ir dažādi.

 

Attiecīgi nav jāpārdzīvo par to, ka Jūs atšķiraties no citiem cilvēkiem, jo tā tas vienkārši ir. Ja kāds vēlas Jūs visas piedzīt pēc izmēra un Jūs pakļaujaties, tad tā ir cita lieta. Paliksim pie tā, ka vēlreiz - tā nav nedz Jūsu problēma, nedz Jums būtu par to jāuztraucas. Pieprasiet Jūsu izmēru veikalā, nevis stīvējieties standartā. Jā Jūs to nedarat, tad tā ir tikai Jūsu problēma un vieglāka dzīve apģērbu pārdevējam.

Tomēr tā ir tikai šķietamā problēmas puse, kuras patiesībā nemaz nav. Tā nav Jūsu problēma. Kāpēc tomēr par to nākas pārdzīvot un kas tad patiesībā Jums liek justies vainīgām par to, kas esat? Jūs neesat apmierinātas ar sevi. Te mēs paejam jau nedaudz tuvāk tam, lai ieskatītos sevī un atrastu patiesos lietas iemeslus.



Tātad - kas Jūs esat? Kas ir ES? Vai tā ir seja, drēbes, zābaki, aromāts, frizūra, dvēsele, sirds? Kur tajā visā, kas saucas par manu dzīvi ir ES? Vai liekie kilogrami ir ES? Ja ES biju 54 kg, tagad kļuvu vairāk - 67 kg, reāli kļuvu vairāk, bet kāpēc mani tas neapmierina?



Pavisam reāli Tu esi pilnīgi viss, kas Tev ir bijis, ir un būs. Viss, ko Tu redzi un viss, ko Tu nemaz nepzinies. Tev ir gan miesa, gan daudzi augstāki ķermeņi. Tu esi viss, ko Tu dari, ko domā, kur un kā dzīvo, kur un kā strādā, kur un ar ko guli. Tas viss un vēl daudz daudz vairāk viss esi TU.  Nevar sevi mērīt tikai kilogramos.



Tagad ir jautājums - vai Tu to apzinies? Vai varbūt Tu domā, ka no tā visa kaut kas esi Tu un kaut kas nē? (piemēram,. liekie kilogrami neesi Tu, tāpēc no tiem steigšus jāatbrīvojas, faktiski amputējot kādu savu daļu). Ja Tu veltītu laiku ikdienā nedaudz apdomāt un sajust sevi kā visu šo kopumu, tad Tu viegli saredzētu, ka kilogrami šajā ziņā ir sīkums un visticamāk tie rodas, jo Tu negribi ieskatīties sevī, negribi atzīt par savu kaut ko, kas patiešām esi TU.



Paņemsim piemēru. Tu esi cilvēks ar labu sirdi un fantastiskiem sapņiem. Tu noteikti zini, ka vēlies šos sapņus īstenot dzīvē, bet nezini kā to labāk izdarīt. Tu novēro apkārtni un tā kā Tev ir labas un trāpīgas novērošanas spējas, Tu redzi kā izskatās un ko dara cilvēki, kas dzīvē īsteno savus sapņus. Tu rīkojies līdzīgi. Tu lasi un atrodi dažādas pamācības par to, kā sasniegt savus mērķus, kā būt laimīgai. Visapkārt ir padomi - ko vilkt, ko ēst, ko darīt un Tu to visu ar aizrautību dari. Tu uzzini kā jāģērbjas, kuras dienas ir piemērotas tam vai šim. Tu dari visu tik cītīgi un tici, ka rezultāts būs. Tu smagi strādā un tērē visu pēc darba atlikušo enerģiju sevis pilnveidošanai. Rezultātā Tevi moka hronisks izsalkums un kā Tev liekas, iedzimta kāre uz saldumiem. Tu it kā pat zini, ka saldumi satur cukuru un tas ir īstākais enerģijas ģenerētājs asinīs. Zini arī to, kas visu to ņemot vērā, cukuram ir arī negatīvas sekas, ja Tu vēlāk neiztērē uzkrāto tīri fiziski.



Vārdu sakot, Tev parādās liekie kilogrami un reāla neapmierinātība ar dzīvi, neskatoties uz to, ka Tu patiešām apzinīgi pildi visu, lai būtu pavisam citādi. Kas notiek? VAI ESI LEMTA NEVEIKSMEI?



Kur tajā visā esi TU? Vai tiešām runa ir par liekiem kilogramiem vai drīzāk citām liekām lietām Tavā dzīvē? Vai Tu esi par to domājusi? Ja Tu mehāniski noņemsi visus liekos kilogramus līdz pēdējam, tad vai Tu patiešām būsi atrisinājusi to, no kā tie rodas? Ja Tev nav laika par to domāt, tad vari sākt ar to, ka atrodi tam laiku un neslēpies aiz kilogramiem.



Dziļāk vairs neiesim, bet katra noteikti atradīs kaut ko līdzīgu svam dzīves gājumam.

Šī ir viela pārdomām.



Ja rodas kādas domas šo lasot, tad lieliski būtu par to kopā padiskutēt un noņemt kopā katrai no sevis to lieko, kas traucē mums būt tām, kas patiesībā esam.


Lai katrai izdodas atrast sevi un īstenot to savā dzīvē!

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
smukaa 31. oktobris 2011 16:15

Un cik ir minimālā deva?Un kurš alkohols ir LABS?:D

smukaa 31. oktobris 2011 16:15

Ieteiktu uztvert to visu vieglāk;)

megumi 31. oktobris 2011 13:14

Man gan patika raksts. Pilnīgi uztvēru tā domu,jo bieži vien cilvēki dzīvē satraucās par to, kas ir aktuāls sabiedriskajā dzīvē,nevis dvēselē. Dvēsele jau nav 60 x90x60 tāpat kā blondie mati un garās kājas nav dvēsele.Ne pa velti ikkatram ir atšķirīga personība un tās atspoguļojums,tikai nez kāpēc visi grib tiekties uz vienu? Ir jādzīvo sava,nevis citu dzīve. Nevar paskatīties uz modeli un tāpēc gribēt būt tieva,jo tu nekad nebūsi viņa, tu vari būt tikai tu. Cita runa,ja vairs neauztrauc izskats,bet tas, ka vēlies sakārot savu iekšējo pasauli un tikai iekšējā pasauli var sakārtot,kad esi veselīgs. Tāpēc atbalstu nevis tievēšanu,bet gan dzīvesveida uzlabošanu.

ine 30. oktobris 2011 21:25

(Y) piekrītu!

ine 30. oktobris 2011 21:25

Zini, man visu mūžu bija stāstīts, ka apaļīgums mums ir gēnos. Kā tad?!!! Kādi gēni, ja visos svētkos un ikdienā galdi plīsa pušu.... Vienkārši jau no bērnības mācīja nepareizi ēst! Tagad lielākajai daļai ģimenes nav nekādu svara problēmu, jo gluži vienkārši ir iemācījušies veselīgi ēst, fiziski sevi nodarbināt. Slimības varbūt arī ir iedzimtas, bet apaļīguma gēni, manuprāt, ir mazs procents, lielāko daļu par apaļuma gēniem tiek saukts fakts, ka vecāki nerāda bērniem pareizu piemēru.

30. oktobris 2011 20:57

alkohols minimālās devās ir ļoti veselīgs, bet labs alkohols ;)

smukaa 30. oktobris 2011 20:50

Un vēl..50% visām kaitēm un veselīgumam/neveselīgumam ir gēnos;)
Runājot par veselīgumu..vai alkohols un kāda cigarete tusiņā ir veselīgi,pat ja tas notiek vienreiz mēnesī? 8-|

smukaa 30. oktobris 2011 20:46

Jutos labi gan tad,kad biju apalīte,gan tagad,kad "drīz kauli grabēt sāks";)

30. oktobris 2011 20:16

kāda starpība tievs/resns, ja cilvēks jūtas labi, tad viss ir kārtībā. Bet līdz ko tievums/resnums sāk traucēt, tad ir jādomā, ko darīt, lai justos labāk.
Es uzskatu, kad ir labi dzīvot veselīgi un tieši veselīgas dzīvesveida piekopšana patiešām palīdz noturēt svaru robežās. Kā jau minēju kādu laiku atpakaļ, ne jau tā viena šokolādes tāfelīte reizes divas nedēļā nodara ļaunu organismam, bet konstanta nepareiza ēšana, ar ēdieniem, kas organismam nav nepieciešami.

pece 30. oktobris 2011 18:40

Ja čīkst, tad jāsapurina, tas ir fakts ;)

Toties zinu, ka problēma nav notievēt, problēma ir bieži vien saglabāt iegūto ilgtermiņā (es nerunāju par dažiem mēnešiem un pat ne gadiem, un ne gadījumiem, kad ak vai uzresnēju pēc bērna piedzimšanas vai tāpēc, ka riju visu pēc kārtas).

Bez tam, cilvēkam IR jāiemācās sevi mīlēt neatkarīgi no sava ķermeniskā stāvokļa - resns/tievs, sportisks/nesportisks, klibs vai ar mākslīgām krūtīm) ;)

taschinka 30. oktobris 2011 18:35

man ir nācies sastapt cilvēkus,kas tiešām čīkst,ka nevar notievēt,ka izskatās šausmīgi,bet tai pat laikā ēd tikai un vienīgi neveselīgo pārtiku,vispār nekustas un tik čīkst,ka es jau nevaru....

ine 30. oktobris 2011 18:27

Es laikam atkārtošo, bet - nevērtēju cilvēkus pēc resnuma/tievuma, taču ja cilvēks pats čīkst, es neieišu tēlot, ka tā nav! Un pirmk.art, jādomā par veselību. Protams, patikt sev var arī apaļigš! Super! :) Bet, ja pats sev nepatīci, tad necīksti, bet dari... tāds ir mans uzskats. Es biju viena no tādiem...

pece 30. oktobris 2011 18:00

Piekrītu tām, kuras saka, ka viss ir galvā un ne liekajos kilogramos vai muskuļu trūkumā, tas kā mēs jūtamies, nav atkarīgs no ārējā izskata un ideālā izskata iegūšana negarantē harmonijas sasniegšanu.

Esmu iemācījusies vērtēt cilvēkus pēc viņu darbiem un sasniegumiem, ne pēc ārējā izskata (ja nu tomēr, tad muskuļu trūkums mani tracina vairāk nekā pārlieku liels resnums vai tievums, bet tas nav kritērijs, lai vērtētu cilvēku). Un atļaušos apgalvot, ka tie ļauži, kuri citus vērtē pēc resnuma/tievuma kritēriji paši ir pilni ar kompleksiem, kā plušķaini bezsaimnieka suņi, jo cilvēks ar augstu pašapziņu, nemeklēs blusas otra kažokā, jo viņam ir citas lietas ar ko spīdēt ;)

Man ir prieks, ka meitenes padalās ar veselīgām receptēm, jo cilvēkiem ir aizspriedumi - veselīgi ēdieni ir garšīgi! Nevis pretīgi un pliekani un ēdami tikai tāpēc, ka jāēd.

ine 30. oktobris 2011 17:56

khm... kāpēc vārds "tikai"? - "Ja vienam palīdz "cepti kartupeļi",tad citam tikai vingrojumi un diēta!". Es joprojām neticu un nekad neticēšu, ka VESELĪGI notievēt un pārtikt var, lietojot uzturā ceptus kartupeļus... viena lieta ir notievēt, otra lieta - veselīgs dzīvesveids, abām lietām būtu jābūt roku rokā. Cepti kartupeļi, manuprāt, iederas tikai kā retumretais pasākums :)

ine 30. oktobris 2011 17:26

Mīļā! Nē, nē, nē!!!! Raksti, noteikti ne es vienīgā vēlas lasīt, kā Tev iet!!! (Y) (F) Nepievērs uzmanību blakusfaktoriem! Es, piemēram, tik daudz recepšu sūtu, jo zinu - mēs te esam pietiekoši, lai manas veselīgās receptes novērtētu ;)

smukaa 30. oktobris 2011 17:25

Kāpēc?Katram jau sava pieeja;)
Ja vienam palīdz "cepti kartupeļi",tad citam tikai vingrojumi un diēta!

banderoso 30. oktobris 2011 17:18

Kaut kā muļķīgi, bet pēc šī raksta izlasīšanas, man vairs negribas SK rakstīt savas atskaites par savu iesākoto izaicinājumu :(

smukaa 30. oktobris 2011 16:11

Jau sen esmu teikusi un atkārtošos,ka viss ir galvā! 8-|

ine 30. oktobris 2011 14:53

Lūdzu! :)

ine 30. oktobris 2011 14:53

Tāpēc nelabprāt lietoju teicienus "tievēt", "nomest lieko svaru", bet gan lietoju "sakārtot savu ķermeni", jo tas nozīmē - ne tikai ārēji, bet arī iekšēji. Viegli tas nav, bet ir iespējami!

pantai 30. oktobris 2011 14:49

jaaaaaa, LIELAIS paldies! :* ;)

banderoso 30. oktobris 2011 14:46

Tagad jau visi saprot, ka ķermenim ir atbildes reakcija uz visu, kas notiek ap un cilvēkā iekšā. Svara nomešana ir ideāls veids, kā sākt APZINĀTU darbu ar sevi, jo ja tu nevari kontrolēt pat savu ķermeni kā tu vari pilnībā uzņemties atbildību par savu dzīvi un tajā notiekošo?
Un vel es nekad neesmu sapratusi - kāpēc jāgaida tā kritiskā robeža, kad jau ir aizdusa, sirds problēmas un liekais svars jau ir uzkāpis līdz 10 vai pat vairāk robežai? Es jau jūtu kā mans ķermenis signalizē, ka nav labi, kad man ir lieki četri kg.

pantai 30. oktobris 2011 14:39

Es gan no raksta sapratu tā, ka liekais svars nav kg - liekais svars ir problēma "kkur galvā vai citur" un neatrisinot to, tas liekais svars arī nomests būs tikai mehāniski un pēc laika var būt atkal. Liekie kg - tās ir sekas, našķošanās - metode kā to uzkrājam, bet, iespējams, kaut kādas nepiepildītas vēlmes, iekšējs nemiers, neapmierinātība ar attiecībām - kas nu kuram - tas ir cēlonis, kas nemaz netiek "ārstēts". Tāpēc tas liekais tik lieks nemaz nav. Tas ir mūsu, kamēr vien arī cēlonis būs mūsos iekšā.

Ine, vairs nevaru atrast Tavus blogus par fitnesa treniņprogrammu un tiem vingrojumiem. Vai vari, lūdzu, vēlreiz iekopēt link vai vismaz kurā sadaļā tie bija? Pie rakstiem vai forumā?

ine 30. oktobris 2011 13:57

Par modeļiem nav jābūt, nav kāskrien pakaļ saviem standartiem, nē! Bet veselība?! Manā ģimenē, piemēram, ir iedzimtas sirds un asinsvadu slimības (no tēta puses). Es esmu nometusi 7 kg, vismaz trīs reizes nedēļā sportoju, katru dienu dodos pastaigās utml., tagad ar prieku gatavoju, eksperimentēju ar garšvielām, garšām, sanāk fantastiski diētiski un veselīgi ēdieni (ko esmu apņēmusies iesūtīt arī SK, jo te jau ir daudz tādu sieviešu, kas tievē, sporto utt.), brālis nometis 10 kg, 3-4 reizes nedēļā apmeklē sporta zāli, arī gatavo pats sev īpaši veselīgus ēdienus, tētis arī ir sakārtojis veselību, nekāds baigi liekais svars viņam nav, taču tagad aktīvi brauc ar velo, izskatoties satriecoši :) Nevaru sagaidīt, kad satikšu viņu. Viņš vienmēr ir paticis jaunākām sievietēm, savos 48 gados viņš izskatās ļoti labi. Un ziniet, ko?! Mēs visi trīs varam apgavot - nav tik grūti sakārtot sevi, savu ķermeni. Ir jāmaina attieksme pret sevi, pret lietām.
Mana labākā draudzenes nometusi vispār 30 kg!! Un pat balsī (sazināmies skaipā, vēl neesmu redzējusi viņu notievējušu) dzird pavisam citu dzirksti!
Es tagad domāju - nu kāpēc es jau agrāk nevarēju saņemties, turklāt man tā liekās svara, kas tomēr traucēja, nebija daudz! Kādi 10 kg, ko bija jānomet... pēc bērna dzimšanas man bija lielas muguras problēmas tieši svara dēļ, nebiju iepriekš nesusi sev līdzi tik daudz lieka svara...

1 2