Lauku idille, basas kājas un ingvera tēja...

Autors: inny, 2010. gada 29. jūlijs, 06:00:00
Lauku idille, basas kājas un ingvera tēja...

 

Ārā līst, uz galda blakus novietota krūze ar ingvera tēju... un man ir laiks padalīties ar jums savos iespaidos par lauku idilli. Jo esmu ekstāzē!

 

Pēc dabas esmu spontāna, mans draugs arī, tāpēc pilnīgi spontāni izlēmām ceturtdien pēcpusdienā, ka dosimies no Rīgas uz Kārsavu (aptuveni 300 km no galvaspilsētas) pie manas vecmammas (tēta mammas) un mammas.

 

Nebiju te bijusi jau mēnešus četrus... un mūžīgās atrunas. Jau svētdien posāmies mājup, kad pie pusdienu galda pilnīgi automātiski teicu, ka palikšu ar dēlēnu padzīvoties pa laukiem. Un kādēļ ne? Draugs tik un tā komandējumā visu darba nedēļu, viss nepieciešamais ir līdzi vai tepat nopērkams. Un kā tas agrāk neienāca prātā! Vienvārdsakot, kad mazais pamodās, dēlēna tētis jau bija pusceļā uz Rīgu. Un cik priecīga bija mana vecmamma :)

 

Mūsu nedēļa laukos varēja sākties...

 

Man pašai bija kauns, kad, basām kājām pa akmentiņiem staigājot, konstatēju, ka šovasar tā bija pirmā reize pēdiņām. Un vecmammas gatavotā ingvera tēja vakaros, to es arī iepriekš nebiju baudījusi! Parasti ļoti satraucos, ka tik nesabojāt pedikīru, manikīru... hahaha!!!

{smallpic:1}

Tagad skatos uz savu "lauku pedikīru, manikīru" - un? :) Jā, es vienkārši ņēmu kapli un devos uzbrukumā puķu dobēs augošajām nezālēm. Un kāds kaifs, kad darbiņš padarīts, kāds gandarījums, ka izbaudi lauku idilli pilnu krūti, nevis sēdi pie TV un ēd kūkas...

 

Pie vecmammas darba netrūkst - neskaitāmas puķu un skujeņu dobes, kuras jāuztur kārtībā. Galu galā - profesionāls dārznieks savulaik to visu ir "pieradinājis".

 

Kāpēc ir tā, ka laukos Tu tiešām spēj ne par ko nedomāt? Bet Rīgā... tā prasa savu. Tā teikt, laba daudz nevajag, un ir tik labi apzināties, ka Tev ir gan lauki, gan Rīga, kur rast balansu, pat ja jāpievar liels attālums starp abām idillēm...