Laimes sajūtas meklējumos

emmucis
emmucis 6. jūlijs 2010 13:20
486

Kad es iemācījos lasīt, es aizrautīgi lasīju. Un, kā jau visiem padomju bērniem, manā grāmatplauktā goda vieta tika atvēlēta pasaku krājumiem no sērijas "Pasaules bērni". Kā daudzas atcerās, tās bija pasaku izlases no visas pasaules. Un, lai cik dažādi sauca pasaku varoņus, ļoti daudz kas visiem bija kopīgs: - viņi devās pasaulē laimi meklēt.

Sasniedzot pusaudžu gadus, es arī sajutu sevī šo nepārvaramo vēlmi - meklēt laimi. Tika izmēģinātas dažādas metodes - iemīlēšanās vecākas klases čalī, pirmās cigaretes izmēģināšana tuvēja mežā, eksperimenti ar paštaisītiem olu liķieriem un arī zīlēšana un garu saukšana.

 

Protams, to var norakstīt uz pusaudžu trakulībām, bet dziļi sirdī mēs abas ar draudzeni meklējām laimi. To īpašo sajūtu, kas liek taureniem vēderā lidināties un domām būt saldām un veldzējošām kā zemenēm ar putukrējumu. 

 

Dažkārt mēs noķērām šo sajūtu, bet tā pazuda tikpat ātri kā parādījās.

 

Mēs nospriedām, ka līdz laimei mums vēl jāpaaugās. 

 

Bija viss! Lielā mīla, kāzas, bērni, ceļojumi, karjera un draugi! Un arī patiesa apjausma par to, ka Laime kā pastāvīga nepārejoša sajūta nav iespējama. Bet, galvenā mācība ir tā, ka laimes zibšņus nedrīkst palaist garām, lieki izšķiežot laiku strīdos, apvainojumos un sliktā omā.

 

Tagad es esmu viena laimīga  piedzīvojuma gaidās - eksotisku garīgu ceļojumu. Un, jāsaka godīgi, ka arī notikuma gaidas ir daļa no sajūtas, ka es esmu LAIMĪGA

 

Piedalies un iesūti savu stāstu -kas Tevi padara laimīgu?

Katru nedēļu noderīgas balvas!

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies