Lāčplēša diena

Sieviešuklubs.lv
Sieviešuklubs.lv 11. novembris 2015 09:00
711

1918. gada 18. novembrī tika pasludināta Latvijas neatkarība. Bet neatkarību apdraudēja Latvijas teritorijā esošie ārvalstu karaspēki.

Pēc Cēsu kaujām (1919. gada 19.-23. jūnijs) saskaņā ar Strazdumuižas pamiera līgumu Vācijas karaspēkam bija jāatkāpjas uz Kurzemi. Virspavēlnieka Pāvela Bermonta-Avalova vadībā tika izveidots jauns militārs formējums - Brīvprātīgā Rietumkrievijas armija. Armiju veidoja no krievu karagūstekņiem, kas bija ieradušies no Vācijas. Faktiski armijas organizētājs bija Rīdigers fon der Golcs. Bermonta uzdevums bija ieņemt Rīgu, gāzt Latvijas Pagaidu valdību, nostiprināt Vācijas pozīcijas Latvijā, lai vēlāk dotos karagājienā pret Krieviju.

Bermonta armijā bija vairāk kā 50 tūkstoši karavīru, 600 ložmetēju, 100 lielgabalu, 50 mīnmetēju un cita kara tehnika. Savukārt Latvijas armijā bija vien ap 11.5 tūkstoši karavīru, 9 lielgabali, 23 smagie ložmetēji, 2 lidmašīnas, bruņuvilciens un 3 bruņuautomobiļi. Bermonta armijai bija jūtams pārsvars gan karavīru, gan aprīkojuma ziņā.

1919. gada 8. oktobrī Bermonts sāka uzbrukumu - ieņēma Tukumu un Rīgas jūrmalu. Bermontiešu bīstamā pietuvošanās pilsētai veicināja patriotisku noskaņu. Tūkstošiem vīriešu iestājās Latvijas armijā kā brīvprātīgie.

Tautas padomes priekšsēdētāja Jāņa Čakstes sievas Justīnes Čakstes vadībā Latviešu sieviešu palīdzības korpuss (dibināts 1919. gada 22. septembrī) rūpējās par karavīru ēdināšanu Rīgas Latviešu biedrības namā, aprūpēja karavīrus hospitāļos, laboja apģērbu, piedalījās kritušo karavīru apbedīšanas organizēšanā.

Latvijas armijai ar Lielbritānijas un Francijas 8 karakuģu artilērijas palīdzību izdevās atbrīvot Rīgas jūrmalu. Izšķirošās cīņas par Rīgu sākās 9. novembrī.

Godinot 1919. gada Latvijas Brīvības cīņās kritušos, ik gadu 11. novembrī Latvijā notiek piemiņas pasākumi ar tūkstošiem iedegtu svecīšu.

11. novembris - Lāčplēša diena simbolizē Andreja Pumpura eposā "Lāčplēsis" pareģoto latviešu tautas varoņa Lāčplēša uzvaru pār melno bruņinieku.

Maza un lepna latviešu tauta izcīnīja savu neatkarību un spēja to nosargāt. Varonīgo Brīvības cīņu pamatā bija latviešu savas zemes mīlestība un garīgais spēks.

Latvijas PSR pastāvēšanas laikā Lāčplēša dienas atzīmēšana bija aizliegta. Latvijas Brīvības cīņās kritušos varoņus atsāka godināt 1988. gadā.

Būsim pateicīgas mūsu tautas varoņiem, kas cīnījās, krita kaujās un uzvarēja milzīgo pretspēku, nodrošinot Latvijai neakarību un tautai brīvību.

 ***

Lāčplēša dienai veltītie pasākumi Rīgā

13.00 Laukumā pie Brīvības pieminekļa 

Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militārā parāde.

18.00 Rīgas Sv. Pētera baznīcā

Koncerts "Viss dots Tavā rokā".

Piedalās Rīgas jaukto koru grupa virsdiriģentes Agitas Ikaunieces vadībā.

16.00 – 23.00 Pasākums Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem.

16.00 Piemiņas pasākums un svecīšu aizdedzināšana Rīgas Brāļu kapos 

17.30 Lāpu gājiens no Rīgas Brāļu kapiem līdz Brīvības piemineklim

(Brāļu kapi – Varoņu iela – Gaujas iela – Miera iela – Brīvības iela – 

Brīvības piemineklis)

18.30 Latviešu karavīru piemiņai veltīts svētbrīdis pie Brīvības pieminekļa 

Dzied Liepupes jauktais koris "Pernigele” 

19.15 Lāpu gājiens no Brīvības pieminekļa līdz Latviešu strēlnieku laukumam

19.30 Karavīru daudzinājums Latviešu strēlnieku laukumā 

Piedalās folkloras kopas "Vilki”, "Vilkači” un "Skandinieki” 

21.00 Uguns plosta palaišana Daugavā pie Akmens tilta

22.00 Koncerts Strēlnieku laukumā. Muzicē rokgrupa "Skyforger”

Ugunskurs, silta tēja, neformālas sarunas

Vai Tu plāno apmeklēt Lāčplēša dienai veltītus pasākumus savā pilsētā?

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies