Labi, ka esi izbeidzies, janvāri

LosOjosVerdes
LosOjosVerdes 2. februāris 2016 14:20
1180

Absolūti nav vēlmes atzīt, ka šī gada pirmais mēnesis ir neizdevies caur un galīgi, bet tā nu tas ir. It kā jau piedzīvots gana daudz, redzēts, dzirdēts, apjausts un izjusts (kāpēc, velns, cilvēks nevar dzīvot bez sajūtām? Kā robotiņš? :S), bet tā noskaņa, kas manī, nav diez ko iepriecinoša. Šis, šķiet, varētu būt mans pesimistiskākais blogs. Un ēdienu pārpilns :D Jo ko tad cilvēks dara, kad nav apmierināts? Pareizi!- ēd, bāž mutē visu, kas kust un nekust :D Tāpēc man sanāca apēst, iespējams, pat divu mēnešu normu, toties tamdēļ atklāju kaut ko pavisam nezināmu un svešu savām garšas kārpiņām.

Un tā, mans gads burtiskā nozīmē iesākās ar šo gardumu. Viens Salavecītis, kas patiesībā nebija nedz vecītis, nedz ar bārdu, toties gana jūtu un harmoniju saldējošs, zem egles bija nolicis šo brīnumu. Ražotāji gan saka, ka tas esot veselīgs un kādus tik vitamīnus nesaturošs. Velns ar to visu - galvenais, ka viss tika noēsts vienā paņēmienā, pat neskatoties uz to, ka patiesībā tās končas kastītē izskatījās kā zaķu spiriņas :)

20160202120142-98164.jpg

Otra lieta, kas man bija atradums, jo ikdienā jau vispār ne saldumus, ne saldējumu neēdu (jā, jā, Catwoman, uz kuģa bija izņēmums!), bija šis ierobežotā daudzumā ražotais saldējums. Nu dikti jau nu gards. Droši vien pilns ar ķīmijām un visiem tiem mazajiem E burtiņiem, bet kad dvēs'le lūdz pēc mierinājuma, tad jau ir vienalga - galvenais, ka labi garšo :)

20160202120245-94339.jpg

Vēl saldumus? Nu, labi, atzīšos, gandrīz katru trešo dienu apēdu kaut ko saldu. Svari raud. Es pati arī :( Bet neviens no maniem garadarbiem nevarēja sacensties ar piemājas kafejnīcā iegādāto šokolādes kūku. Wow!!! Ja neviens neskatītos, visu apēstu viena :D Goda vārds! (Pareklamēšu: http://erdmanunams.lv/) 

20160202120757-79698.jpg

Visbēdīgākais, ka tiku pie kafejnīcas klienta kartes, kas dod 10% atlaidi. Nu, pasakiet man, vai tad ir iespējams turp neieklīst? :D 

Nu, labi, neēdu jau tikai kūkas. Šo to pagatavoju arī no sāļā gala. Veselīgu, bez mērcēm, liekiem taukiem, majonēzēm utt. Bet vīrs jau tā neprot. Kad viņš ķeras klāt gatavošanai, virtuvē šķīst tauki (ne tRauki), tiek sagriezts viss, kas redzams, piebērtas visas garšvielas, kas plauktos atrodamas. Bet pārsteidzošā kārtā tas ir velnišķīgi garšīgs. Pasak nu,  cilvēk, kā var atteikties no vistas filejas, kas pildīta ar pūdēto un cieto sieru un tas viss satīts bekonā, pasniegts ar karamelizētiem burkāniem un svaigajiem tomātu olīvu salātiem? Jūs varētu atteikties? Kaut arī pulkstenis ja sen rāda pāri citu piesauktajiem maģiskajiem "pēcsešiemneēst"? Nu es nevarēju! Ēdu tik nost...laizīdamās un paprasot papildporciju.

20160202122210-50897.jpg

Bet pēc tam virtuvē gan labāk nebūtu gājusi! :D Kā pēc Hirošimas jeb atomsprādziena.

Otra lieta, kas noteikti, noteikti palīdz pie slikta noskaņojuma uzlabošanas, ir...kas? Nu pareizi, šopaholiķes - saldā iepirkšanās. Es gan drusku piespiedu kārtā (iepriekšējiem papēdītis manu svaru laikam neizturēja pēc kūku ēšanas :D) tiku pie jauniem izejamiem zābaciņiem, bet tāpat patīkami :) (Somiņu sev "piešķīru" bonusā jeb vienkārši palīdzēju tai tikt prom no garlaicīgās plauktā sēdēšanas. Reizēm, kādam izdarot labu, izdari labu pats sev.

20160202122648-16668.jpg

Un otrs mans "lielais" pirkums bija kādas 10 Stenders ražotās vannas bumbas. Neko par viņiem nezināju gadus 10, kad pēdējo reizi tur iepirkos. Kaut kā nevilināja ne viņu produkti, ne arī vispār pēc būtības esmu vannā tupētāja, bet, redz, kāds gājiens pa Galeriju Centrs man bija liktenīgais. Jāsaka, nekāda vaina tām bumbām. Smaržīgas, krāsainas, mierinošas, kā, piemēram, lavandas burbuļbumba vai "Erotika". Nekādus uzbudinājuma pieskārienus, kas liktu dzenāt vīru pa māju, gan pēc vannas nejutu, arī romantisms nepārņēma:D. Lai nu kā, kādam laikam krājumi pietiks. Kaut gan arī tur man iedeva kientu karti...Un ķermeņa kremu ar 24 karātu zeltu. Neesmu vēl izmēģinājusi, bet kas zin', varbūt sākšu spīdēt un laistīties? :D

20160202141446-79260.jpg

Un vēl es tiku pie matu sprādzītes. To gan pati nenopirku, bet mans vidējais bērns, skriedams manā vārda dienā pa to pašu lielveikalu, ieskrēja "nemanīts" Latvijā ražoto preču veikalā "Taste Latvia" un par sakrāto naudu iegādājās man pavisam parastu melno matu sprādzi, kam galā piestiprināta brūna ādas puķīte. (Ārprāts, uz doto brīdi nevaru atrast, lai nobildētu). Vispār jau ikdienā matu aksesuārus nenēsāju, bet šo man tagad jānēsā katru dienu, vismaz mājās - pieskata nepārtraukti :) Tāpēc vēl jo vairāk ir ārprāts, jo tagad nezinu, kur tā noklīdusi un papildu 7 eiro par tādu maksāt nu nemaz nav vēlmes. Tā ir normāla cena tādam sīkumam? Kaut, protams, tagad man tas nav štrunts :)

Nu un vēl kāda lieta, kas ļauj drūmu noskaņojumu vai nu aizdzīt vai paspilgtināt, ir tikšanās ar citiem cilvēkiem, kultūras pasākumu baudīšana un grāmatu lasīšana. Ar lasīšanu man šomēness negāja tik gludi - ar riktīgu rāvienu iesāku vienu grāmatu, bet "kā vējš skrēju, tā kā miets atdūros". Mazliet jānogaida, jo grāmata ir kolosāla, tik tās manas jūtas, domas, sajūtas...rrrrrrrr (šis ir riktīgs lauvenes rēciens :D)

Un kaut nevienu izlasītu grāmatu šeit pievienot nevaru (nē, nu varu jau sameloties :)), toties varu palielīties, ka biju uz Raimonda Paula koncertu. Biļetes uz tiem trīs eksluzīvajiem koncertiem bija izpārdotas, šķiet, pirmajā minūtē, bes es pie tām tiku, pateicoties kādam Santam no UK. (Diez, kā viņš zina, kas ir Pauls? :D) Kompāniju man sastādīja mamma, kas gan visu vakaru šķendējās par blakus sēdošo tantīti, kas visu laiku dzīvoja līdzi koncertam, skaļi plaudēdama vietā un nevietā, lecot kājās, kad vismazāk bija gaidāms. Be ko padarīsi, ja tik ļoti komponists patīk? :D Un viņš tik tiešām IR tautas mīlēts. Es teiktu, pārmīlēts. Koncerta beigās bija tik skaļas, tik ilgas gaviles un aplausi, ka maestro nācās nospēlēt "Projām jāiet, es nevaru...." :D :D :D Ar humoru cienījamam māksliniekam vēl joprojām viss kārtībā, nekāda īgnuma un burkšķēšanas. Man laikam no viņa jāpamācās.

20160202131052-15017.jpg

Nu un, protams, mazās izraušanās ar SK jeb, precīzāk, ar vienmēr gatavībā esošo Kaķsievieti. Zoo bijām pārsmējušās līkas gan par dīvainajām radībām (sevi ieskaitot), gan par cilvēkiem, kas nāk pretī un jautā, vai lauvu neesam redzējuši (sākumā mūs pārņēma mazs mulsums un izbrīns, jo bijām kaut kā piemirsušas, ka esam zoodārzā :D) Ar Kaķsievieti pat pa rotaļlaukumu ziemas vidū var ārdīties :)

20160202131546-13929.jpg

Otra mana mazā izraušanās bija mierpilnais brauciens uz Stokholmu. Esmu bijusi tur nu jau vairāk kā uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas reizes, bet katru reizi rodu jaunus iespaidus gan pilsētā, gan uz kuģa. Un ja kompānija ir tik forša (ceru gan, ka mani runas plūdi neapgrūtināja otru pusi :D), var braukt atkal gūt jaunus iespaidus un apskatīt ko jaunu. Tur ir tik daudz interesantu muzeju! Vājprāts, kā piesavinājušies citu zemju labumus. Nu labi, ekspedīcijās atklājuši, atraduši un prihvatizējuši :D

20160202132438-56096.jpg

Uz kuģa gan neveicās loterijā. Man nekad neveicas. Ne lielās, ne mazās. Saka, ka tad dzīves loterijā esot veiksminieks. Un trauki arī plīstot uz lielo laimi. Hmmm, laikam pie okulista jāpierakstās.

Nu labi, nav jau tik traki viss! Un tik akla nemaz ar' neesmu, jo pamanīju gan skaisto ziemu, kas beidzot bija pienākusi un beidzot ir izbeigusies :D :D Man tādu kaifu sagādāja agrie rīti, kad izgāju pagalmā, lai atslēgtu vārtiņus savam pusaudzim, kurš ik pa laikam skrien uz agrajiem treniņiem (kas, protams, laupa manu miegu) un redzētu, cik skaisti viss ir piesnidzis, ka nav nevienas pēdas nospieduma sniegā, kad sals, kas kniebj vaigos, ir tik uzmundrinošs un dzīvību iedvesošs. Super! Viss bija tik balts, tik auksts, ka likās, ka arī pasaule kļuvusi tīrāka un mazāk drūma un pesimistiska.

20160202133829-20462.jpg

20160202134057-98693.jpg

Ak, jā, vēl garastāvokli spēj uzlabot kino. Un šoreiz ne mans iecienītais drāmas žanrs vai kas cits nopeitns, bet dēls man ierādīja tādu Krievijas seriālu "Virtuve". Stulbs un nereālām situācijām pārpilns, cik nu vien var būt, bet smieklīgs, jāatzīst :D Ja iepriekš vienmēr pavīpsnāju par tiem, kas šāda tipa seriāliem atvēl savu tik dārgo laiku, tad tagad pati ēdu no tās piespļautās bļodiņaas. Nu nekas, jāatzīst, garšīgi :D Un pēdējā mēneša dienā, kad galīgi nevarēju aizmigt, redzēju it kā murdzīgu, it kā nereālu, bet diezgan interesantu filmu (Mākoņu atlants jeb Cloud Atlas) ar labiem aktieriem, kuri, starp citu, filmas ietvaros nospēlē vairākas lomas dažādos laikmetos. Nu nestāstīšu neko vairāk, ja gudrāki cilvēki par mani jau uzrakstījuši diezgan precīzu recenziju (http://www.diena.lv/kd/recenzijas/filmas-makonu-atlants-recenzija-bez-robezam-13979548).  Jāsameklē grāmatu, pēc kuras filma veidota.

20160202140727-10718.jpg

Labi, meitenes, sievietes, dāmas, atbrīvošu jūs no savām pārdomām un pierakstiem. Ceru, ka februāra lielīšanās rubrika būs īsta lielībnieku paraugstunda. Kaut es nemaz neprotu sevi lielīt. Savus bērnus, jā, bet par viņiem šeit šoreiz klusēšu (kaut redz, atkal nāk ārā :D :D :D) Nu labi, vismaz bildīti ielikšu viņiem par godu (prihvatizētu gan :D)

20160202135931-73247.jpg

P.S. Vēl 2 skaistākās bildes šajā blogā ir ...uzminiet nu, kura autordarbs!?! :)

Konkurss - Kas jauns janvārī?

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
hiperkeri 3. februāris 2016 10:26

AK,mana sirC sāp par visiem tiem gastronomiskajiem labumiem:):) Un skaisti zābaki!!
Un,jā,Stendera Erotika ir viņu,samērā-Tīrākais- aromāts,es izmantoju tīri lai relaksētos.Seksīgā bumba varētu būt Šefs;) Un no tā krēmiņa ar zeltu- piedod,tur nav neviena zelta gabaliņa klāt. Vispār tajā zelta krēmā es biju vīlusies- ne smarža,ne mirdzumiņu,ne kā!

LosOjosVerdes 3. februāris 2016 10:11 Shalako

Jā, bija tāds saldējums. Arī garšīgs(L) Kam Tev, mīļā, diēta? Labāk apēd ko gardu prieciņam:)
Jā, zābaki forši un par brīnumu, pirmie, ko ieraudzīju, arī derēja. Parasti stundām mokos, lai uz savu 41.-42. atrastu kaut ko smukāku par vecmāmiņas ortopēdiskajām čībām:D

Shalako 2. februāris 2016 17:42

Un šis ir neizdevies mēnesis? :D Nu nezinu, nezinu, bet ļoti pozitīvas un vispusīgas nodarbes! Ak, tie saldumi... es tieši sēžu uz diētas, bet te tādi gardumi!!! Ekselences saldējumu labprāt nobaudītu, atminot kaut kad man draudzene bija dāvinājusi arī no Ekselences līdzīgu saldējumu, kuru palaida arī ap Zsv, saucās Ābolu un kanēļu strūdele, laikam tā. Interesanti, tādu vēl izlaiž? Bija nu dikti garšīgs, bet tā bija pirmā un pēdējā reize, kad to nogaršoju. Baigi kičīgie zilie zābaki, fantastiski, ka var atrast arī tik smukus un citu krāsas zābakus!

LosOjosVerdes 2. februāris 2016 16:10 Marta Marta

Aaa, tik tagad izlasīju, ka Tev arī nav:D Nu neko, gaidam, gaidam...ar maisu:D

LosOjosVerdes 2. februāris 2016 16:09 Marta Marta

Nē, neesmu. Un labi, ka atgādināji, ka man jāizsūta pastkartīte:) Tev arī pa tukšo?

Marta Marta 2. februāris 2016 16:05

Cik pie Tevis interesanti (L) Klausies Tu esi saņēmusi, kaut ko no Postcrossing? Es neko :D

LosOjosVerdes 2. februāris 2016 15:56

Nu, redziet, es pat pasūdzēties neprotu:D

pece 2. februāris 2016 15:46

Tāds gluži darbīgs mēnesis! :)

Kerstyna 2. februāris 2016 15:18

(Y) Vienvārdsakot - rosīgi :)

Linduchy 2. februāris 2016 15:15

Es tevi lieliski saprotu - reizēm sabiedrībā jāuzvelk smaidīgā un laimīgā maska, bet iekšā viesulis ārdās. Viss būs labi, tu tiksi tam pāri :) (hug)
Janvāris tev bijis salds. Un nepārdzīvo par kg. Sorry, bet es nepamanīju, kur tev tie liekie bija paslēpušies...jā, laikam tieši paslēpušies bija, jo manā skatījumā - apburoša sieviete, kurai viss vajadzīgais ir savās vietās, nekā lieka ;)
Un par mūsu ransiņiem - nevienu brīdi nejutu apgrūtinājumu, izbaudīju kompāniju, mums bija jautri un interesanti :) (hug)(party)

LosOjosVerdes 2. februāris 2016 14:52

Nuuuu, man reiz kāds viedais teica, ka esmu laba aktrise:) Kas zina, varbût tas patiesi būtu tas dzīves ceļš, kuru tā arī neesmu atradusi

Nymph 2. februāris 2016 14:43

Nemaz tik bēdīgi neizklausās! :)

Ciao 2. februāris 2016 14:35

smaidīga un laimīga, pesimisms nav jūtams :)