Kreses un Freids.

Kerstyna
Kerstyna 27. maijs 2015 10:28
1294

Ir beidzot saulainais pavasara rīts un es sēžu savā virtuvē pie galda un apcerīgi dzeru kafiju.... Un tad gandrīz izmetu krūzi no rokām, jo dzirdu negantu brēcienu -

-          Kas ir TAS!!!!! ?????

-          Kas TAS?  - es viegli izbrīnīta pārprasu, kaut gan labi jau zinu, par ko brēka šorīt...

-          Kas ir TAS? Vēlreiz, ne mazāk kašķīgā tonī  pārprasa mans Slinkums un ar savu spalvaini ķepeli iebaksta lielā kārbā, kurā atrodas daudzas sēklu paciņas....

-          Tās ir sēklas, es pilnīgi miermīlīgi skaidroju.

-          SĒKLAS! Un ko Tu domā ar tām darīt? Mans  Slinkums jau pārtop par aizdomīguma iemiesojumu...

-          Iesēt dārzā, šodien ir ļoti jauka diena, lai to izdarītu......

Laikam esmu nošokējusi savu mīļo Slinkumu, jo veselu sekundi viņš nesaka neko, bet tas tik šķitums...

-          Tev nepietiek, ka JAU iestādīji divas vagas ar sīpoliem? Ko tev VĒL vajag??  Visu taču var nopirkt...

-          Nu... var jau nu gan, protams, bet vai tikai tas nebiji tu pats, kas katrreiz dedzīgi pretojās, kad es gribu iet uz veikalu?

-          Tas ir savādāk, noburkšķ mans Slinkums un apsēžās blakus kastei.

-           Nekā savādāka tur nav...  miermīlīgi nosaku un pastiepju roku pēc sēklu paciņām, jo beigu galā gribu izdomāt , ko sēšu un ko nē...

-           Au!  - Manā rokā ir iecirtušies pieci diezgan asi nadziņi...

-          Lēnāk , mīļā... Ja nu tu reiz esi tik stingri nolēmusi iet ārā, rakāties pa to auksto, slapjo zemi, cepināties saulē, tad mēs ABI kopā izlemsim, ko tu sēsi.. Meklēsim kompromisu...

-           Nez kāpēc tavi kompromisi parasti izklausās pēc autokrātismiem.... saku es , kad beidzot esmu atdabūjusi savu roku atpakaļ.

-          Tā nu nemaz  nav, samiernieciski nodudina mans  Slinkums, un izķeselē vienu paciņu no kastes – redzi – Kreses, man patīk kreses, tu viņas tikai  iebaksti puķu vannā un tad jau pēc laiciņa ir zaļa kupena ar košiem ziediņiem – skaisti un bez piepūles....

Tā nu viegli savstarpēji kašķējoties izvēlamies dārzeņus, kuriem īpaša uzmanība nav vajadzīga...

-Tad tu nāksi man līdzi arī ārā? Nevainīgi painteresējos....

- Nea... neieši, vīzīgi novelk mans Slinkums, mani nervi to neizturēs....

- Nu nav jau tik ļauni, saku es un pabužinu viņam galvasvirsu, tu taču zini, ka dabā pastāv nezūdamības likums? Lai es varētu nodoties ar baudu tev, man ir mazliet jāizliek enerģija citur.... Stingri pēc Freida...

 - Pēc Freida...  mazliet aizdomīgi novelk mans  Slinkums.... Nu labi, ej, bet ne uz ilgu laiku un nepārpūlies, tas nebūs labi, ja nebūs spēka pat paslinkot... mīļā ...

Un tā es ar atkarotajām sēklu paciņām rokā dodos uz durvīm, bet mans Slinkums dodas grāmatplaukta virzienā... tur taču jābūt kaut kam par Freidu, jo mans Slinkums nevar izturēt, ja viņam nav kontrargumentu...

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
VesmaSk 27. maijs 2015 19:12

(Y)

Linduchy 27. maijs 2015 17:54

Patīk kreses :D (Y)