Kamēr vēl nav pagaisis ikdienībā...
816
Šodien ar mazo dēlu biju pie jūras, puika pirmoreiz ieraudzīja jūru ...un uzreiz bija uz "TU" ar jūru.
Man, protams, bija liels prieks, ka viņam prieks.
Skatījos, kā viņš rosās pa smiltiņām, pirmo reizi dzīvē izmantojot rotaļlietu komplektiņu, kuru vislabāk pielietot pie ūdeņiem un daudz smiltīm. Un viņš visu zina - kas ar ko jādara...tas laikam ir ielikts katra maza ķipara apziņā.
Un jūra viņu pievilka kā magnēts....Diena bija gara, reizēm palaida arī kādas dūkas, bet tā jau bērns pragmātisks, ja lietas nevar grozīt, tad izmanto, to, ko no tām var dabūt :)
Vēroja sava bērna priekus un padomāju tikai - vajadzēja jau agrāk atvest pie jūras un turpmāk jālūko biežāk izrauties... Bērnība ir īsa..., bet iespaidi no tās paliek visu dzīvi.
Kādi šodien iespaidi mazajam pēc vakardienas?
Jā, jau es kā pieaudzis cilvēks biju piegurusi, kur nu vēl tik mazs ķipars.
Nolūza vilcienā, pagulēja, tad uztankojāmies ar frī un saldējumu araugļiem. Autobusā pie Salaspils izslēdzās un tad kad bijām jau galā, ne juta, kā no autobusa izkāpām, ne kā mašīnā iekāpām, bet kad pie mājas brālis izķeselēja no mašīnas, tad gan acis bija vaļā - Bāja, cau! Uzēda un aizgāja gulēt, savā gultiņā.
Es šodien nebeidzu brīnīties par tava mazā ķipara izturību - tik braši nosoļot visu garo pārgājienu! Super!

