Kairas saldi rūgtais ceļojumstāsts

Noelle
Noelle 9. septembris 2010 20:22
17265
Pirmā tikšanās ar Kairu notika ap plkst 3 naktī, kad, lidmašīnai pārlaižoties pāri pilsētai, skatam pavērās neatkārtojams mazāku un lielāku gaismas upju un upīšu tīklojums, taču aina ir tik neatkārtojama, ka nav īsti vērts to bojāt, mēģinot iemūžināt kādā bildē no lidmašīnas loga (īpaši, ja tas no ārpuses mazliet norasojis). Tieši augstāk minētā iemesla dēļ šis ceļojumstāsts sāksies šādi - iepazīstot Kairu ar garšas kārpiņām - nobaudot svaigi spiestas sulas. Divas pasaules vienā bildē - tipisks musulmaņu kungs (sulu bāra īpašnieks) un mans namatēvs (jā, ne viens vien latvietis dzīvo šajā pilsētā) uz to laiku, kuru pavadīšu Kairā :)
Iepriekšējā bildē redzētais sulu bārs mazliet citā rakursā. Pagaidām man tas viss ir kā liels pārsteigums, taču turpmākās dienas pierādīs, ka kontrasti un mums, eiropiešiem, bieži vien šķietami dīvainas vai pat nepieņemamas lietas ir Kairas (un Ēģiptes) ikdiena. Tātad - pie sulu bāra novietoti ratiņi, kuros sakrautas cukurniedres, savukārt kungs bildē pa labi šīs cukurniedres ievieto īpašā aparātā un pēc mirkļa jau vari turēt savās rokās kausu aukstas un ārkārtīgi garšīgas (saka arī, ka ļoti veselīgas) cukurniedru sulas. Un tas viss - par nieka 10 santīmiem, ja nemaldos :)
...ne mirkli bez jaunas iepazīšanās... Šis "draudziņš" mūs gaidīja mājās, kad atgriezāmies no vakara pastaigas. Izskatās gana pretīgi viņi jau mūsu pašu platuma grādos, bet nu šie eksemplāri ir KAUT KAS!!! Par laimi viņi mājās nedzīvo, bet krīt istabā iekšā no kokiem un tad skrien pa dzīvokli un pamēģini nu to mošķi noķert (kaut kur dzirdēju, ka viņi varot skriet pat ar ātrumu 120 km/h), lai nobeigtu. Šim, protams, nepaveicās...
Viena no Kairas (un Ēģiptes) "Obligātās Programmas" sastvādaļām, protams, ir Halili tirgus. Un tirgus ainiņas sākšu ar šo jauko kompozīciju - dažādu izmēru caurspīdīgas stikla vāzītes, kurās sabērtas krāsotas smiltis un kaut kādā veidā ar īpašiem kociņiem un salmiņiem iedabūti iekšā dažādi raksti - šeit kamielīši, citur dažādi tūristu acis iekārdinoši klišejiski teksti no sērijas"I love Egypt" un tādā garā. Radoši.
un kas gan būtu Ēģipte bet neskaitāmajām rotaslietu (un zeltlietu) bodītēm. Viss kopā, protams, izskatās koši un izteiksmīgi, bet, kolīdz no tā visa mirguļojošā klāsta paņem rokās ko vienu, tā viss optimisms noplok... nē, zeltu Ēģiptē es noteikti nepirktu...
Halili tirgus visā savā krāsainībā un ... radošajā (?) nekārtībā... Halili ir tik daudz dažādu lietu, kas pārsteidz, uzrunā un šokē, ka to visu iemūžināt bildēs nemaz nav iespējams.
Visdažādākie vietējo ēdienu un dzērienu tirgotāji, nereti nodekorējušies kā jaungada eglītes... Vēlies zīmolu smaržas? Lūdzu - kaudzīte uz ietves nobērta - pavandies un sameklē, kuras labpatīk iegādāties :) Un atceroties, ka Latvijā ir ārkārtīgi daudz meiteņu, ka nodarbojas ar pērļošanu - ak, meitenes, ja jūs zinātu :) Halili pērlītes pārdod kilogramos un cenas - smieklīgākas par smieklīgu. Protams, neizpaliek arī "made in China" vairumā - kur vien acis rāda. Tas gan patiesi nogurdina...tāpat kā mūžīgais un no katra stūra skanošais "welcome to Egypt", "I love You" un "Hey, Shakira!" :)
...Cilvēki...
...Cilvēki...
vietējais kolorīts un - nē, tas nav kāds "tautiskais" vai tematiskais pasākums - tā šeit ģērbjas VISI. Sākotnēji pie tā ir grūti pierast. Ja gribi puslīdz iejusties, tad jāaizmirst par šortiem un topiņiem uz lencītēm, taču uz Tevi tik un tā skatīsies kā uz muļķa tūristu vai staigājošu dolāru... tā nu tas ir. Šajā valstī cieņa ir jāiemanto un tas ir ļoti grūti.
Kamēr ārkārtīgi laipnais arābu valodā runājošais kungs centās mums izstāstīt ceļu uz Mosqui tirgu, es iemūžināju apkārt esošo arhitektūru - te kadrā viena no daudzajām Kairas mošejām (un, protams, arī pats izpalīdzētājs...gan jāpiebilst, ka pēc viņa norādījumiem nekur tālu netikām).
Meklējot Moskki tirgu klejojām pa vecās Kairas ieliņām un ķērām senlaicīguma auru detaļās...
Ēkas, detaļas, smilšu toņi... tāds savāds miers, vienkāršība un senlaicīgums, pretstatā turpat blakus esošajam Halili tirgum.
Vecās Kairas mazajās ieliņās.
Vecās Kairas mazajās ieliņās - nav nekas neparasts redzēt pavisam mazus bērnus (parasti jau puikas) tirgojam dažādas vajadzīgas un ne tik vajadzīgas lietas, kā arī tikpat ierasts skats (un viens no pierādījumiem, ka Ēģipte patiesi ir kontrastu zeme) ir galdiņš (paaugstinājums) ar maizi, kurai blakus pamatīga atkritumu kaudze...
Domāju, ka šis gaļas veikals komentārus neprasa. Tāpat nav arī nekas neparasts pilsētā bieži manīt gaļas veikalus, kur pie ieejas vairāk vai mazāk piesieta stāv pavisam "svaiga gaļa", kas vēl blēj - vari pieiet klāt, pateikt, kuru gribi un Tev uz vietas viņu arī nokaus, nodīrās un iedos to gabaliņu, kuru vēlēsies. Nav jau arī slikti - vienmēr esi drošs, ka gaļa patiešām svaiga.
noskaņai...
Kairas šaurajās ieliņās top dažādas lietas un darinājumi, tostarp arī virsotnītes mošeju minaretiem. Viss, protams, roku darbs.
Klejojot pa vecās Kairas ieliņām iegājām kādā mošejā... patiess skaistums un tāds smalkums...
Meitene...
Mazās tirgotavas ielu malās neskopijas ar krāsu, formu un piedāvājuma dažādību
Šeit nekas cits patiešām nenāk prātā, kā vien vairākkārt pārbaudīti vārdi "Cairo never sleeps"
Vietējā veikaliņā iepērkam vakariņu tiesu
Par ES standartiem jāaizmirst pavisam noteikti
Nav nekas savāds, ja mikroautobusa šoferītis brauciena vidū pēkšņi apstājas, izkāpj laukā un aiziet apsveicināties ar draugiem, pie reizes uzpildot ūdens pudeli...
Vēl viena no Kairas "Obligātās Programmas" sastāvdaļām - Piramīdas.
Izgāju nelielu līkumu, nepārtraukti cenšoties atkauties no uzmācigajiem visdažādāko pakalpojumu un sīkumu piedāvātājiem. Gids, suvenīri, foto uz kamieļa vai zirga pajūgā? Spēj tik izvēlēties un neaizmirsti, ka Tevi, kā balto tūristu naudas ziņā šeit apčakarēs daudzkārtīgi ;)
Uz foto kamieļa mugurā viennozīmīgi nepiekritu, taču pa gabalu noķert kādu kamieli ar fotoobjektīvu jau nav aizliegts :)
vietējās dāmas biezā slānī apmeklē arī piramīdas, taču jāsaka, ka Kairā pietiek vietējo, kas ne vien paši nekad nav bijuši piramīdās, bet pat nezina, kur tādas atrodas...
Kairā braukt ar savu auto ir pilnīgs neprāts, tādēļ regulāri izmantojām sabiedrisko transportu. Tas, kāds nu kuru reizi mums gadījās atkarīgs no... veiksmes varbūt?
...taču var pārvietoties arī šādi...
un var mēģināt arī pavizināties pa Nīlu neskaitāmās lielākās uz mazākās laiviņās vai kuģīšos, nokļūstot tādā kā mazā miera ostā (ja, protams, paveicas dabūt klusu un nesmirdošu kuģīti) - vienā krastā ārkārtīgi trokšņainās centrālās Kairas ielas, otrā krastā - Zamalek sala ar palmām un dārgiem apartamentiem.
šeit izteikta darba dalīšana - viens kungs siro pa Nīlas krastmalu un vervē potenciālos braukt gribētājus, cits Tevi pavada līdz laivai...
bet pavisam cits tad beigās novada visu braucienu...
No tilta pār Nīlu - Nīla un Zamalek krēslā
un laikam pēdējā daļa no "Obligātās Programmas" - Ēģiptes muzeja apmeklējums. Vislabāk, protams, ja līdzi ir gids, kurš pastāsta kas ir kas un kāpēc viss ir tieši tā. Man šajā ziņā paveicās :) Diemžēl iekšā fotografēt ir aizliegts un principā - nav pat iespējams, jo fotoaparāti, ja nu gadījumā ir paķērušies līdzi somiņā, jāatstāj muzeja ārpusē esošajā fotoaparātu glabātuvē.
Ja nav pārliecības, cik varētu izmaksāt ceļš taksometrā no punkta A līdz punktam B, labāk ņemt taksi ar skaitītāju, taču iesaku pirms tam pārbaudīt, vai tas nav tikai rekvizīts :D Un pat tad, ja skaitītājs būs visai normāls pēc skata, Tu nekad nevari būt drošs, vai tas nav "sakruķīts", jo par vienu un to pašu ceļa posmu vari samaksāt 190 LE, bet vari arī 570 LE. Jautājums tik - vai zini, cik jāmaksā un vai izdosies to iestāstīt arī taksistam ;)
izskatās baisi? Bet arī tādu skatu ir ne mazums Kairas ielās.
Nogrimusī pilsēta. PIlsētas daļa, kura nogrimusi plūdos (plūdi? Kairā? kaut kas neticams, bet tālus gadsimtus atpakaļ redz, ka ir gadījušies un pamanījuši nogremdēt veselu pilsētas daļu pāris metrus zem pārējās pilsētas līmeņa).
kolorīts. vietējais.
Iekš nogrimušās pilsētas atrodas pirmā kristiešu baznīca, kas uzcelta vietā, kur kaut kādu laiku no vajāšanas slēpusies Marija ar Jēzu (nē, nekritizējiet mani par šīs vēstures lappuses nezināšanu - kristīgā baznīca un viss, kas ar to saistīts nav mana stiprā puse) :)
un kā sievietes pamanās pāvietot lietas šādā veidā, man joprojām nav skaidrs...
Kamēr dzērām tēju un niekojāmies ap ūdenspīpi, nulle reakcijas no apkārtklīstočo ķepaiņu puses, bet, kolīdz rokās parādījās maizīte... spēj tik atkauties no kaķēniem...
"City Stars" tirdzniecības, biznesa un atpūtas komplekss esot lielākais visā Āfrikas kontinentā.
un mazliet no "City Stars" iekšpuses
vēl mazliet no "City Stars" iekšpuses
"City Stars" kompleksā ir daudz dažādu Ēģipti simbolizējošu lietu - arī šīs piramīdas ar izgaismotajām korītēm.
mošeja
pēdējo vakaru pavadījām lēnās pastaigās, pērkot dažādas uz mājām vedamas lietas (koferis taču jāpiepilda), un, protams, iegriežoties, jaukajā sulu bāriņā, kur sāku savu Kairas iepazīšanu, lai atvadītos... :)
Karsta vakarā riet saule un Kairas iepazīšana ir galā. Nē, Ēģipte nav tik salda kā mums varētu likties no Arābu pasakām. Tā ir pretstatu un kontrastu pilna, šokējoša savā nabadzībā un pārsteidzoša savā bagātībā, bet noteikti ne tāda, kādu to ver redzēt kūrortos. Domāju, ka tie, kas pabijuši arī šur tur ārpus kūrortpilsētām, man piekritīs :)
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
amelie 10. septembris 2010 11:38

Krāsām, kolorītiem un emocijām bagāts ceļojums! Paldies, ka padalījies:)

Noelle 9. septembris 2010 23:01

makvins, jā, biju gan ielikusi :) Mans vienīgais ceļojums, kas arī draugu draugiem redzams. Pārējos baigi slēpju :D

mazaa raganina 9. septembris 2010 22:41

Šis bija draugos vai ne?Lasīju ceļojuma aprakstu!

Noelle 9. septembris 2010 20:48

Man vajadzēja tikai nopirkt lidmašīnas biļetes. Lidoju ar Czech Airlines, ar pārsēšanos Prāgā. Tā arī laikam bija ceļojuma grūtākā daļa, jo lidojums Rīga - Prāga ir aptuveni 1h45min, pēc tam 5h Prāgā un tad ap 4h lidojums līdz Kairai. Tiešo reisu no Rīgas uz Kairu šobrīd vēl nav (ir laikam tikai čarteri uz kūrortpilsētām - ŠarmElŠeihu vai Hurghadu). Dzīvoju pie draudzenes viu ceļojuma laiku, tādēļ arī sanāca piedzīvot ļoti daudz ekstrēmu lietu, ko kā tūrists nekad nepiedzīvotu (tikšanās ar dzīvokļu mākleriem un vazāšanās pa dažādiem dzīvokļiem, lai atrastu jaunu dzīvesvietu, kā arī dažādas citas lietas... nu tā bija neatkārtojama pieredze) :)

sandija 9. septembris 2010 20:44

noelle

Bet kā tu tur tiki? Caur tūroperatoru? Vai individuāli?

Noelle 9. septembris 2010 20:41

Paldies!
Patiesībā, tik daudz atziņas guvu pēc šī ceļojuma, ka joprojām virmo mazliet tāda kā apgarotība, brīžos, kad spēju atslābināties no nenormālā darba dienas skrējiena. Šādas zemes tiešām iedvesmo...

magone 9. septembris 2010 20:35

Skaisti!

sandija 9. septembris 2010 20:29

fantastisks fotostāsts..

Noelle 9. septembris 2010 20:26

Jūsu uzmanībai mans šīsvasaras trakākais un ievērojamākais piedzīvojums. Veiksmīgas apstākļu un notikumu sakritības dēļ man radās iespēja aizbraukt paciemoties Kairā. Pirmo reizi saņēmos tik tālam braucienam viena pati (protams, galā mani sagaidīja draudzene ar vīru, taču ceļš līdz Ēģiptei sagādāja ne mazumu stresa tieši ar to, ka biju viena ceļā).
Ceturtā diena bija lūzuma brīdis, kad likās, ka esmu gatav uz visu, lai tikai būtu mājās, bet vēlāk jau viss dzīvesprieks atgriezās.
Vienīgā mazā mācība, ko guvu - nebrauciet uz Ēģipti jūlija vidū, ja vien neesat dzimušas karstummīles. TUr var nosvīst vienkārši sēžot uz dīvāna un neko nedarot. Aiziešana līdz virtuvei piepildīt ūdens glāzi vispār ir vesels notikums :D

Kā pievienot rakstus Sieviešu Klubā?

PAMĀCĪBA: Kā pievienot rakstu/fotoblogu/video Sieviešu Klubā?

PAMĀCĪBA: Kā pievienot rakstu/fotoblogu/video Sieviešu Klubā?

Kādēļ sākt blogot Sieviešu Klubā?

Kādēļ sākt blogot Sieviešu Klubā?

Redaktores sleja

Pārmaiņas...

Pārmaiņas...

Kādi konkursi notiek Sieviešu klubā

Skaistumkopšanas balvas, kino un teātru biļetes, grāmatas

Horoskopi

Horoskops 2020. gada jūnijam

Horoskops 2020. gada jūnijam