Kad astotais marts kā miglā tīts

nosiguldas
nosiguldas 6. marts 2018 11:53
746

Ir  9. marts. Galva sāp un no gultas kāpt negribas. Saņemu spēkus un uzvāru kafiju. Pēc pirmajiem dzīvības dzēriena malkiem mēģinu atšķetināt iepriekšējās dienas notikumus.

Cik labi viss sākās.

Mūsu kolektīva vīrieši mūs sagaidīja pie ieejas durvīm un apsveica svētkos. Vilšanos sagādāja priekšnieka taupīgums, jo dāvanā saņēmām saņurcītu tulpi. Bet tas jau svētku sajūtu nevar sabojāt. Kad nu bijām apsēdušās savā darbavietā un varējām uzsākt dienas darba gaitas, kabinetā ienāca priekšnieks ar izbrīnītu seju un jautājumu, vai tad mēs netaisāmies uzsaukt cienastu.

Te nu mērs bija pilns.....

Tātad mums pašām savos svētkos vēl arī galds jāklāj! Dace bija pārskaitusies, jo, loģiski, alga paredzēta tikai pēc divām dienām un makā svilpo vējš. Viņas naida pilnais skatiens izteica visu. - Varbūt mums vēl striptīzu nodejot?  Viņa atšņāca.

Priekšnieks pamīņājās pie durvīm un tad klusiņām sāniski izslīdēja no telpas.

Klausieties, ja mums nav veču, tad nevajag ar. Mēs, ko, sev svētkus nenoorganizēsim? Dace demonstratīvi uz galda nolika šampanieša pudeli. Marijai atradās konfekšu kaste, tās viņai regulāri piegādāja mūsu sprīdītis. Tā mēs saucam mūsu Jāni, viņš ir maza auguma, bet kārs uz garām dāmām.  Šis metrs ar cepuri parasti ilgi kavējas pie pirmā stāva trepēm. Tikai vēlāk pamanījām, ka viņš tā izbauda skatu uz trepēm un garajām kājām, kas pa tām dodas darba darīšanās.

Gaidot īpašus svētkus, neviena nebija paņēmusi sviestmaizes, bet dzērienu klāstu papildināja upeņu balzams un Martini pudele. Galvenais bārmenis mums bija Dace un svētki varēja sākties.  Pēc pirmās glāzes uz uzkostas konfektes varējām sākt mazgāt galvas mūsu vīriešiem. 

Tuvāko stundu laikā bijām labi iesilušas un apspriedušās gan mūsu vīriešu fizioloģiju, gan mīļākās un citus pikantu  sīkumus. Laiku pa laikam kāds iebāza galvu pa mūsu durvīm, un tikpat ātri no tām pazuda.

Tā kā pēc tradīcijas mēs 8. martā varējām doties mājā ap pusdienlaiku, bijām gatavas pamest savu darbavietu un mierīgi tālāko svētku dienu pavadīt kopā ar savām otrajām pusītēm, ja ne Dace. Tālāko atceros tikai fragmentāri. Bārā muskuļots vīrietis mums dejoja striptīzu, tad kādu brīdi pavadīju dāmus istabā, jo Martīnī  nekādi negribēja sadzīvot ar Sarkano mēriju un vēl kaut ko, ko tieši vairs neatceros. Pie dzīvokļa durvīm uzkāros uz durvju zvana, jo ilgi neviens nevēra vaļā durvis. Kad nu beidzot tās atvērās, es iekritu vīra rokās un viss -  filma galīgi pārtrūka.

Kad nu beidzot, esmu, gatava piecelties, es dodos uz viesistabu, tur uz galda ieraugu lielu liliju pušķis.

20180306115235-67710.jpg

Nav aizmirsis, mani mīļākie ziedi, kaut gan šodien to smarža neliekās tik patīkama.  Kartīte.

Mīļā, sveicu Tevi svētkos. Pieļauju, ka šorīt tu labprāt gribēsi vistas buljonu, tas ir virtuvē. Mīlu, vīrs 

P.S. Labi,  ka 8. marts ir tikai reizi gadā.

 ( attēli ņemti no interneta dzīlēm 

www.epadomi.lv, www.spoki.lv)

8. marta konkurss


20180305135315-25048.jpg
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Traktorists 8. marts 2018 21:50

Nu super

nosiguldas 6. marts 2018 16:36

:Des ar tādu gribĕtu

Linduchy 6. marts 2018 15:54

Ē - tik laba darbavieta, kur var sākt dzert jau no paša rīta :D (Y)